Atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess, bijušais ASV armijas Eiropā komandieris, ilgstoši iebilda pret ideju par pastāvīgu spēku bāzēšanu tādās valstīs kā Polija, atbalstot rotācijas modeli.
"Es esmu mainījis savu viedokli par šo jautājumu," B. Hodžess teica ceturtdien. "NATO apņemšanās ievērot dibināšanas aktu netika atalgota ar labu Krievijas uzvedību. Es atbalstītu pastāvīgu bāzēšanu Polijā un Rumānijā, ja EUCOM (ASV Militārā pavēlniecība Eiropā) un departaments nolemtu, ka tas ir pareizais solis."
Tomēr, pat ja tiks panākta vienprātība par to, ka NATO un Krievijas dibināšanas akts ir pārtraucams, citi šķēršļi varētu sarežģīt centienus ievērojami palielināt karaspēku Eiropā.
Vispirms, liela karaspēka pārvietošana izmaksātu miljardiem dolāru un nozīmētu vienību aizvākšanu no ASV, kur lielās bāzes ir neatņemama vietējās ekonomikas sastāvdaļa.
Kad pirms vairāk nekā desmit gadiem 1. bruņotā divīzija un tās pakļautībā esošās brigādes pārcēlās uz Teksasu, tas nodrošināja vairāku miljardu dolāru lielu ekonomisko ieguldījumu. Atklāts jautājums ir par to, vai ar saspīlētajiem drošības apstākļiem Eiropā pietiks, lai Kongresa locekļi atlaistu dažas vienības, kas dod stimulu viņu apgabaliem.
Tikmēr Vācija un citas Eiropas valstis, tostarp Dānija, Lietuva un Polija, ir apsolījušas palielināt aizsardzības izdevumus saistībā ar to, ka ir mainījies to priekšstats par Krievijas apdraudējumu.
Pentagonam, kas jau gadu desmitiem ir mudinājis NATO sabiedrotos tērēt vairāk, būs jārod pareizā izvēle starp palielināšanu Eiropā un atturēšanos aizpildīt tukšumu, par ko eiropieši varētu parūpēties paši.
Jautājums par to, kā iznākums Ukrainā varētu ietekmēt Pentagona domāšanu, paliek atklāts. Krievijas loģistikas grūtības un neskaidrā taktika līdz šim ir novedusi pie tā, ka cīņa ir daudz apstrīdamāka, nekā daži militārie analītiķi bija gaidījuši.
Ja Krievijas iebrukums izvērstos pilnīga izgāšanās ar ievērojamiem zaudējumiem, vai ASV militārā palielināšana Eiropā vispār būtu pamatota?
