Aukstā kara laikā ASV garnizoni Vācijā bija armijas bruņutehnikas centrs, taču, ja Krievijas karš pret Ukrainu pamudinās Pentagonu nosūtīt tanku brigādes atpakaļ uz Eiropu, tā vietā, iespējams, būs jāmeklē citas piemērotākas valstis, piemēram, Polija vai Rumānija. Baltijas valstis atrodas pārāk tuvu Krievijai, tāpēc maz ticams, ka ASV varētu veidot apjomīgas bāzes mūsu reģionā, portālam “Stars and Stripes” skaidro militārais eksperts Džons Vandivers.
Garnizonos Vācijā ir visas lielās vienības, ko tie var apkalpot, vai arī tās ir tuvu tam. Turklāt tik blīvi apdzīvotā valstī kā Vācija, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks, lielu bāzu paplašināšanas izmaksas varētu būt augstas.
Pentagons ir atzinis, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai varētu mainīt to, kā ilgtermiņā militārie spēki izvietosies Eiropā.
"Mēs nodrošināsim iespējas, un es domāju, ka tas tiek jau izstrādāts, kamēr mēs runājam," otrdien ASV armijas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Džeimss Makonvils sacīja ASV armijas asociācijas rīkotajā sanāksmē Vašingtonā.
Viens no faktoriem, kas Pentagonam būs jāapsver, ja Baltais nams noteiks lielu palielinājumu, ir tas, vai tas vēlas vairāk rotācijas spēku vai vairāk pastāvīgi izvietotu vienību Eiropā.
Papildus vienību veidiem un spējām militārpersonām būs jāizdomā, kā sadalīt resursus starp ASV Centrālo pavēlniecību, Eiropas pavēlniecību un Klusā okeāna reģionu.
Ziņojumā, ko trešdien publicēja “Atlantic Council”, apgalvots, ka turpmākajos gados armijai galvenā uzmanība būs jāpievērš Eiropai.
Daži lēmumi, kas tika pieņemti ilgās pēckara samazināšanas laikā un kas tika īstenoti 25 gadu garumā, varētu ierobežot Pentagona iespējas Eiropā.
Padomju Savienības sabrukuma gadā, 1991. gadā, ASV armija Vācijā darbojās no aptuveni 500 dažādām vietām, kas bija izkaisītas pa visu valsti. Saskaņā ar militārās vēstures datiem armijas aizņemtās zemes platība vien bija 94 000 hektāru. Mūsdienās armija darbojas tikai dažās vietās, aizņemot salīdzinoši niecīgu teritoriju.
Pēdējos gados armija ir veikusi daudzus zemes novērtējumus, paredzot potenciālu teritorijas paplašināšanu. Tostarp tika veiktas apsekošanas Ziemeļvācijā. Taču no šiem centieniem nekas taustāms nav iznācis. Un kopš tā laika militārie spēki ir ieguldījuši miljoniem dolāru, lai uzlabotu bāzes, ko izmanto rotācijas spēki Polijā un Rumānijā. Šīs valstis kopā ar Baltijas valstīm jau sen ir vēlējušās uzņemt vairāk ASV karavīru.
“Atlantic Council” ziņojums par spēku izvietojuma iespējām kopumā atbalsta šo ideju. Starp pasākumiem, ko domnīca iesaka veikt, lai stātos pretī Krievijai, ir vēl vismaz trīs brigādes ekvivalenta kaujas vienības, no kurām divas būtu jāizvieto Polijā un Rumānijā. Trešā brigāde būtu jānosūta uz Vāciju, teikts ziņojumā.
Lai gan iespējas Vācijā ir ierobežotas, vienību varētu iespiest Grafenvēras garnizonā, kas ir lielākais armijas poligons Eiropā. Tur notiekošie būvniecības projekti ir paredzēti, lai palielinātu dzīvojamo platību rotācijas vienību pieplūdumam, kas Eiropā darbojas kopš 2014. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Taču, lai panāktu jebkādu lielu pastāvīgo spēku palielinājumu, visticamāk, būs vajadzīgi vairāki gadi, ņemot vērā virkni faktoru, kas jāapvieno, sākot ar Kongresa atbalsta un beidzot ar bruņoto spēku statusa līgumu pārskatīšanu ar uzņemošajām valstīm.
Atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess, bijušais ASV armijas Eiropā komandieris, ilgstoši iebilda pret ideju par pastāvīgu spēku bāzēšanu tādās valstīs kā Polija, atbalstot rotācijas modeli.
"Es esmu mainījis savu viedokli par šo jautājumu," B. Hodžess teica ceturtdien. "NATO apņemšanās ievērot dibināšanas aktu netika atalgota ar labu Krievijas uzvedību. Es atbalstītu pastāvīgu bāzēšanu Polijā un Rumānijā, ja EUCOM (ASV Militārā pavēlniecība Eiropā) un departaments nolemtu, ka tas ir pareizais solis."
Tomēr, pat ja tiks panākta vienprātība par to, ka NATO un Krievijas dibināšanas akts ir pārtraucams, citi šķēršļi varētu sarežģīt centienus ievērojami palielināt karaspēku Eiropā.
Vispirms, liela karaspēka pārvietošana izmaksātu miljardiem dolāru un nozīmētu vienību aizvākšanu no ASV, kur lielās bāzes ir neatņemama vietējās ekonomikas sastāvdaļa.
Kad pirms vairāk nekā desmit gadiem 1. bruņotā divīzija un tās pakļautībā esošās brigādes pārcēlās uz Teksasu, tas nodrošināja vairāku miljardu dolāru lielu ekonomisko ieguldījumu. Atklāts jautājums ir par to, vai ar saspīlētajiem drošības apstākļiem Eiropā pietiks, lai Kongresa locekļi atlaistu dažas vienības, kas dod stimulu viņu apgabaliem.
Tikmēr Vācija un citas Eiropas valstis, tostarp Dānija, Lietuva un Polija, ir apsolījušas palielināt aizsardzības izdevumus saistībā ar to, ka ir mainījies to priekšstats par Krievijas apdraudējumu.
Pentagonam, kas jau gadu desmitiem ir mudinājis NATO sabiedrotos tērēt vairāk, būs jārod pareizā izvēle starp palielināšanu Eiropā un atturēšanos aizpildīt tukšumu, par ko eiropieši varētu parūpēties paši.
Jautājums par to, kā iznākums Ukrainā varētu ietekmēt Pentagona domāšanu, paliek atklāts. Krievijas loģistikas grūtības un neskaidrā taktika līdz šim ir novedusi pie tā, ka cīņa ir daudz apstrīdamāka, nekā daži militārie analītiķi bija gaidījuši.
Ja Krievijas iebrukums izvērstos pilnīga izgāšanās ar ievērojamiem zaudējumiem, vai ASV militārā palielināšana Eiropā vispār būtu pamatota?
