Rietumu un Krievijas attiecības turpina pasliktināties

Viedoklis
Sargs.lv/lrt.lt/DW
Image
Foto: TASS/Scanpix
Foto: TASS/Scanpix

Attiecības starp Krieviju un Rietumiem sasniegušas nebijuši zemu līmeni, par ko liecina arī nesenās Eiropas diplomātu izraidīšanas no Krievijas. Kas gaidāms tālāk? Par to pārdomās dalās izdevuma "Deutsche Welle" žurnālists.

Aprīlī aptuveni ducis valstu izraidīja Krievijas diplomātus, protestējot pret valsts slepeno dienestu operācijām. Šis saskaņotais solis iezīmēja jaunu attiecību pasliktināšanās līmeni starp Krieviju un Rietumiem kopš 2018. gadā notikušās Krievijas bijušā spiega Sergeja Skripaļa saindēšanas.

Pagājušajā nedēļā Bulgārija paziņoja par viena Krievijas vēstniecības darbinieka izraidīšanu saistībā ar izmeklēšanu par iespējamo Krievijas saikni ar četriem sprādzieniem ieroču noliktavās laikā no 2011. līdz 2020. gadam.

Dienu iepriekš Krievija bija pasludinājusi septiņus diplomātus no Slovākijas un Baltijas valstīm par persona non grata pēc tam, kad šīs valstis izraidīja Krievijas personālu. Arī Rumānija un Polija paziņojušas par vairāku Krievijas diplomātu izraidīšanu un Slovākija un Baltijas valstis izrādījušas solidaritāti ar Čehiju.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū Čehijas valdība publiski apsūdzēja Krievijas operatīvos darbiniekus saistībā ar 2014. gadā notikušajiem sprādzieniem Čehijas munīcijas noliktavās, kuros bojā gāja divi cilvēki. Plašsaziņas līdzekļu ziņojumos apgalvots, ka Krievija organizējusi šos uzbrukumus, lai apturētu ieroču piegādi Ukrainai caur Bulgāriju. Čehijas varasiestādes izraidīja 18 Krievijas diplomātus.

Tikmēr pati Krievija, noraidot apsūdzības, izraidīja 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus. Galu galā abas puses vienojās savās vēstniecībās nodarbināt vienādu darbinieku skaitu. Tas nozīmē, ka Krievijai no Prāgas vēstniecības būs jāatsauc 60 diplomāti.

Vairākas dienas iepriekš ASV paziņoja, ka izraidīs 10 Krievijas diplomātus, atbildot uz Krievijas iejaukšanos 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās un hakeru uzbrukumiem. Maskava apsūdzības noraidīja. ASV prezidenta Džo Baidena stingrā nostāja attiecībā uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir radījusi vēl lielāku saspīlējumu abu valstu attiecības.

Krievija tagad uz konsultācijām ir atsaukusi savu vēstnieku Vašingtonā Anatoliju Antonovu, kā arī mudinājusi ASV darīt tāpat.

Tikmēr daudzi novērotāji izsaka pārsteigumu par šīs situācijas eskalācijas laiku. Stīvens Pifers, bijušais ASV diplomāts Ukrainā, kurš tagad māca Stenfordas universitātē, aģentūrai “Deutsche Welle” sacīja, ka Čehijas varas iestādes rūpīgi izmeklēja 2014. gada munīcijas noliktavas sprādzienus. Prāga apgalvo, ka aiz sprādzieniem slēpjas tie paši Krievijas aģenti, kuri atbildīgi par Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu. Uzbrukums ieroču noliktavai, pēc Pifera teiktā, daudzās citās valstīs tiktu uzskatīts kā kara pieteikums.

Tikmēr Georgijs Kunadze, kurš deviņdesmitajos gados bija Krievijas ārlietu ministra vietnieks, domā, ka Prāgas konfrontējošajai nostājai pret Krieviju varētu būt iekšēji iemesli. Viņš uzskata, ka Rietumu vispārējā vēlme dot pretsparu Krievijas izlūkošanas operācijām varētu izskaidrot spriedzi. “Daudz tiek runāts par Krievijas slepeno aģentu operācijām citās valstīs, un tam ir pamats,” aģentūrai “Deutsche Welle” stāstīja Kunadze. “Tas ietekmē Krievijas diplomātus. Krievija tradicionāli uz to reaģē, izraidot to pašu vai lielāku skaitu ārvalstu vēstniecību darbinieku.”

Hanss Jirgens Heimsoets, bijušais Vācijas vēstnieks Ukrainā un Zviedrijā, sacīja, ka situācijas izskaidrošanā vajadzētu skatīt plašāku ainu. Viņš “Deutsche Welle” stāstīja, ka attiecības ar Krieviju gadiem ilgi ir pasliktinājušās. "Krievija noteikti meklē konfrontāciju, tomēr tas ir sasniedzis jaunu līmeni," pauž Heimsoets.

Viņš piebilda, ka, 1980. gados strādajot Maskavā par Rietumvācijas diplomātu, spiegošanas gadījumi un diplomātu izraidīšana nebija nekas neparasts. Tomēr šajās dienās redzams šādu incidentu sakāpinājums. Starp tiem, pēc Heimsoeta teiktā, ir Skripaļa un Navaļnija gadījumi, kā arī Krievijas dezinformācijas kampaņas, iejaukšanās ārvalstu vēlēšanās un citi starptautisko tiesību pārkāpumi. Heimsoets sacīja, ka Krievijas diplomātu izraidīšana dod signālu, ka Rietumi "cieši uzrauga Krievijas rīcību".

Visā ES reakcija uz neseno izraidīšanu ir bijusi atšķirīga. Hanss-Jirgens Heimsoets sacīja, ka Eiropas valstis solidaritāti pauž dažādos veidos. Piemēram, Vācija ir piedāvājusi atbalstīt Čehijas vēstniecību Maskavā. Turklāt ES piekrīt, ka ir nepieciešamas jaunas "sāpīgas sankcijas" pret Krieviju.

Taču Čehijas un ASV diplomātu izraidīšana atšķiras no vēstniecību darbinieku atsaukšanas konsultācijām, apgalvo eksperti. "Jūs nevarat izraidīt vēstnieku," sacīja Georgijs Kunadze, piebilstot, ka Krievijas solis atsaukt savu ASV vēstnieku bija diplomātisks "jaunums", kas "neatbilst diplomātiskajām normām". Arī Pifers to raksturo kā neparastu soli, kaut arī ne pārlieku satraucošu. Viņš ir pārliecināts, ka vēstnieks savlaicīgi atgriezīsies, lai sagatavotu visu pirms gaidāmās Baidena un Putina tikšanās.

Georgijs Kunadze gan šaubās, vai tik augsta līmeņa tikšanās nesīs uzlabojumus. "Krievijas globālā nostāja nav saistīta ar kompromisiem," viņš teica.

Tikmēr ASV vēstniecība Krievijā nesen paziņojusi, ka tā no maija vidus pārtrauks izsniegt vīzas. Tas neliecina par labu ASV un Krievijas attiecībām.

Dalies ar šo ziņu