Vācijas Armijas inspektors - dalība kaujas grupā Lietuvā ir likusi pārskatīt Bundesvēra lomu

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Vācijas Armijas (Bundeswehr) tanki Leopard II A-5 mācību laikā
Foto: Bundeswehr/Modes/ Flickr

Pēc trim desmitgadēm Vācijas armijai atkal ir jāpievēršas brigādes un divīziju līmeņa operācijām – intervijā portālam Sargs.lv skaidro Vācijas Armijas inspektors ģenerālleitnants Alfonss Mais (Alfons Mai). Vācijas Sauszemes spēku komdieris uzsver – Vācijas armija ir gatava izpildīt savu uzdevumu.

Vācijas armija ir iesaistījusies dažādās starptautiskajās misijās trīsdesmit gadu garumā, kas attīstījušās gan ilguma, gan intensitātes, gan mēroga ziņā. Pašlaik Vācijas armija Lietuvā ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas vadošā valsts.

Pēdējo gadu laikā ir izmainījušies apstākļi, kas nosaka Vācijas un NATO kolektīvās drošības principus – ievērojami ir samazinājušās agro brīdinājuma sistēmu sniegtās iespējas, vienlaikus ir palielinoties operacionālajai telpai. Šī iemesla dēļ Eiropas un NATO valstu aizsardzības smaguma centrs ir novirzījies no iekšzemes un Alianses robežām.  Lai to aizsargātu, ir nepieciešami ātri izvēršami sauszemes spēki, kas spēj darboties multinacionālā vidē. Šajā situācijā nepieciešams reaģēt ātri un elastīgi, precīzi reaģējot uz izmaiņām vidē, kurā hibrīdoperācijām tiek ierādīta aizvien lielāka loma.

Vācijas iesaiste NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Lietuvā ir mainījusi Bundesvēra spēju profilu, vienlaikus nemazinot nepieciešamību būt daļai no starptautisko krīžu vadības mehānisma. Vācijas armijas vadībai jābūt veidotai tā, lai tā spētu vadīt gan starptautiskās operācijas, gan īstenot brigādes un divīzijas līmeņa operācijas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Lietuvā sastāvā. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams reformēt informācija plūsmu, lai komandieri spētu ātri pieņemt pareizos lēmumus.

Pēdējo divu desmitgažu laikā Vācijas Armija nesaskārās ar šo problēmu. Konflikti ne agrāk, ne mūsdienās nav attīstījušies kā daļa no birokrātiski organizētas operāciju vadības. Tā vietā operāciju laikā ir bijis jāpieņem vienlaicīgi lēmumi uz sauszemes, gaisā, jūrā un kibertelpā. Armija, kas apzinās savu sauszemes komponentes lomu šajā shēmā, ir gatava to īstenot arī nākotnē.

Noslēgumā jāuzver, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Lietuvā kaujas spēju nodrošināšanai nākotntē aizvien lielāku lomu ieņems rezerves un rezervisti. Ilgtermiņa sadarbība starp Lietuvu un Bundesvēru ir iespējama tikai ar plašu rezervistu iesaisti, un tam pielāgotu vadības struktūru iesaisti.

Dalies ar šo ziņu