Pēc trim desmitgadēm Vācijas armijai atkal ir jāpievēršas brigādes un divīziju līmeņa operācijām – intervijā portālam Sargs.lv skaidro Vācijas Armijas inspektors ģenerālleitnants Alfonss Mais (Alfons Mai). Vācijas Sauszemes spēku komdieris uzsver – Vācijas armija ir gatava izpildīt savu uzdevumu.
Vācijas armija ir iesaistījusies dažādās starptautiskajās misijās trīsdesmit gadu garumā, kas attīstījušās gan ilguma, gan intensitātes, gan mēroga ziņā. Pašlaik Vācijas armija Lietuvā ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas vadošā valsts.
Pēdējo gadu laikā ir izmainījušies apstākļi, kas nosaka Vācijas un NATO kolektīvās drošības principus – ievērojami ir samazinājušās agro brīdinājuma sistēmu sniegtās iespējas, vienlaikus ir palielinoties operacionālajai telpai. Šī iemesla dēļ Eiropas un NATO valstu aizsardzības smaguma centrs ir novirzījies no iekšzemes un Alianses robežām. Lai to aizsargātu, ir nepieciešami ātri izvēršami sauszemes spēki, kas spēj darboties multinacionālā vidē. Šajā situācijā nepieciešams reaģēt ātri un elastīgi, precīzi reaģējot uz izmaiņām vidē, kurā hibrīdoperācijām tiek ierādīta aizvien lielāka loma.
Pēdējo divu desmitgažu laikā Vācijas Armija nesaskārās ar šo problēmu. Konflikti ne agrāk, ne mūsdienās nav attīstījušies kā daļa no birokrātiski organizētas operāciju vadības. Tā vietā operāciju laikā ir bijis jāpieņem vienlaicīgi lēmumi uz sauszemes, gaisā, jūrā un kibertelpā. Armija, kas apzinās savu sauszemes komponentes lomu šajā shēmā, ir gatava to īstenot arī nākotnē.
Noslēgumā jāuzver, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Lietuvā kaujas spēju nodrošināšanai nākotntē aizvien lielāku lomu ieņems rezerves un rezervisti. Ilgtermiņa sadarbība starp Lietuvu un Bundesvēru ir iespējama tikai ar plašu rezervistu iesaisti, un tam pielāgotu vadības struktūru iesaisti.