Sarunas par pasauli 2030. gadā: NBS komandieris ģenerālleitnants L. Kalniņš

Viedoklis
Sargs.lv
Image
NBS komandieris
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norāda - desmit gadi patiesībā ir pārāk īss laika posms, lai spētu ieraudzīt būtisku atšķirību starp šodien notiekošo un mūsu rīcībā esošo un to, kas sabiedrības dzīvē varētu būt aktuāls pēc dekādes. Tomēr viņš piedāvā uz šo jautājumu skatīties no diviem aspektiem – globālā un lokālā, veicot ne tikai uz globāliem notikumiem balstītu analīzi, bet arī īpašu vērību pievēršot mūsu vietējā mēroga interesēm, raugoties no Latvijas bruņoto spēku perspektīvas.

No tehnoloģiju attīstības viedokļa raugoties, vajadzīgi vismaz 20 gadi, lai redzētu progresu no atklājuma brīža, līdz tā masveida pielietošanai. No sociāli ekonomiskās attīstības viedokļa, protams, rezultāts bieži vien redzams ātrāk. Savukārt no katastrofu teorijas redzējuma – negaidīti pavērsieni var notikt ļoti strauji, izmainot iedzīvotāju dienaskārtību. To nesen visi piedzīvojām saistībā ar koronavīrusa pandēmijas uzvaras gājienu.

Globāli izaicinājumi

Pirmkārt, ekoloģiskie riski, piemēram, klimata izmaiņu ietekme uz visām sfērām, kas jau šodien rezultējies ar ievērojamu resursu trūkumu. Te nav runas tikai par industriālli izmantojamiem resursiem, bet galvenokārt arī par tiem, kas vitāli nepieciešami cilvēka eksistencei, piemēram, ūdens un pārtiks.

Turklāt pasaules iedzīvotāju skaita straujais pieauguma rezultātā dažādu dabas resursu izmantošana kļūs tikai intensīvāka. Kamēr industriālie resursi, piemēram, nafta vai gāze novirzījuši valstu stratēģiskās intereses Arktikas virzienā, tikmēr cilvēka dzīvei nepieciešamie resursi iespaidos pasaulē notiekošos procesus kardināli – gan tuvākā, gan tālākā perspektīvā.

Otrkārt, sociālā nevienlīdzība un demogrāfiskā nelīdzsvarotība pasaulē. Labākas dzīves meklējumos iedzīvotāji rada lielus migrācijas viļņus, ietekmējot starptautisko drošību, valstu politiku un ekonomiku.

Tāpat var pieaugt nestabilitāte reģionos, kam pamatā ir dažāda veida militārie konflikti. Tendences rāda, ka bruņotu konfliktu skaits pasaulē turpina pieaugt. Augstākminētie faktori arī tuvākajā dekādē nodarbinās NATO alianses, partnervalstu un citu pasaules valstu militārā instrumenta attīstību un tā pielietošanas veidu starptautiskās drošības stiprināšanā.

Image
goda sardze
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Skatījums caur globālo prizmu uz nākotni norāda, ka konvencionālā pieeja nebūs tā, kas dominēs starptautisko problēmu risināšanā. Vienlaikus tas liek secināt, ka pieaugs militārās komponentes jauda, un tā tiks uzturēta kā atturēšanas mehānisms mērķu sasniegšanā. Tehnoloģiskās inovācijas - mākslīgā intelekta attīstība, nepārtraukta procesu automatizācija un optimizācija, digitalizācija arvien vairāk ietekmēs pasaules dienas kārtību.

Lokāli izaicinājumi

Pirmkārt, Krievijas agresīvā politiskā nostāja un kā turpinājums tam – militāra apdraudējuma tendencioza demonstrēšana caur spēka pozīcijām – bruņošanos un agresīviem militāro vingrinājumu scenārijiem.

Otrkārt, tādi izaicinājumi un reizē arī apdraudējums kā kiberterorisms un informatīvās telpas pārvēršanās par vienu no būtiskākajiem areāliem politisku, ekonomisku un sociālu mērķu sasniegšanā. Tas devis jaunu impulsu Latvijas bruņotajiem spēkiem attīstīt specifisku spēju kopumu, kas jau miera laikā pilda reālus operacionālus uzdevumus.

Treškārt, Nacionālie bruņotie spēki sevī akumulējuši gan ievērojamus resursus, gan ir izveidota efektīva funkcionalitāte, un tajā ir liels elastīguma un ātras reaģēšanas potenciāls. Līdzās pamatfunkcijai – aizsargāt valsti – vienmēr pastāvēs iespēja un “vilinājums” bruņotos spēkus izmantot cita veida vitāli svarīgu uzdevumu veikšanai no valstu valdības puses. Nākotnē tikai pastiprināsies bruņoto spēku loma lokālu uzdevumu un izaicinājumu risināšanā, integrējot sevī gan jaunas atbildības sfēras, gan civilās struktūras un jaunas tehnoloģijas.
Image
CVRT
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Valsts aizsardzību nevar plānot, ignorējot globalizācijas tendences – ekonomikas liberalizāciju, pieaugošo starpvalstu mijiedarbību un savstarpējo atkarību, individualizāciju, teritoriālās telpas nozīmīguma samazināšanos un citus pasaules dienas kārtību ietekmējošos faktorus. Ja iepriekšējā galvenajā aizsardzības nozares plānošanas dokumentā – Valsts aizsardzības koncepcijā, kas bija spēkā no 2016. līdz 2020. gadam, vēl nebija aktualizētas globalizācijas tendences aizsardzības nozarē, tad jaunajā koncepcijā turpmākajiem četriem gadiem globalizācijai pievērsta īpaša vērība.

Tas ir liels solis aizsardzības nozares stiprināšanā un izvirzīto mērķu sasniegšanā, liekot secināt, ka globālie faktori būs noteicošie, prognozējot attīstības tendences pēc desmit un vairāk gadiem.

Image
karavīri
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“Manī ir cieša pārliecība, ka arī pēc desmit gadiem valsts aizsardzība būs visas sabiedrības kopēja atbildība, un ikviens Latvijas iedzīvotājs jau no skolas sola zinās, kā rīkoties sev neierastā vai krīzes situācijā, esot gatavs iestāties par mūsu valsti. Vienlaikus, jāņem vērā, ka nenovēršamie globalizācijas procesi ieviesuši savas korekcijas personāla atlasē valsts institūcijās, kurās, atbilstoši normatīvajiem aktiem, var strādāt tikai konkrētās valsts pilsoņi. Jau šodien jaunieši sevi izjūt kā pasaules pilsoņus, kuriem, iespējams, jau tuvā nākotnē kibertelpa kļūs reālāka nekā fiziskā. Līdz ar to palielināsies arī atkarība no tehnoloģijām,” norāda NBS komandieris.

Laikā, kad, piemēram, Eiropas Savienības, tai skaitā arī Latvijas pilsonis, var brīvi izvēlēties valsti, kurā vēlas un var strādāt bez darba atļaujas, sašaurinās to darba spējīgo pilsoņu loks, kuri var pievienoties konkrētas valsts bruņotajiem spēkiem. Arī zemā dzimstība un sabiedrības novecošanās rada izaicinājumus Latvijas darba tirgum. Neskatoties uz prognozēto iedzīvotāju skaita samazinājumu darbaspējas vecumā, esmu pārliecināts, ka Latvijas bruņotie spēki saglabās savu pozīciju kā viens no iekārojamākajiem darba devējiem Latvijā, motivējot pasaules pilsoņus atgriezties Latvijā.

Image
karavīri
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Neraugoties uz augstajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem un inovācijām, kas daudzās jomās aizstās fizisku darba spēku, arī pēc desmit gadiem karavīri un zemessargi būs vērtīgākais NBS spēku resurss. Latvija kā pasaulē spēcīgākās militārās alianses dalībvalsts turpinās sniegt ieguldījumu reģionālās un starptautiskās drošības stiprināšanā, piedaloties starptautiskajās operācijās un uzņemot sabiedroto spēkus Latvijā.

“Sagaidu, ka arī pēc desmit gadiem aizsardzības budžets būs adekvāts aizsardzības nozares prioritāro spēju attīstīšanai, intensīvi stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, piemēram, iegādājoties mūsdienīgu, modernu un jaudīgu militāro tehniku, bruņojumu un ekipējumu," saka ģenerālleitnants L. Kalniņš.

Mums nav imunitātes pret globalizācijas procesu negatīvo ietekmi, tāpēc jāanalizē un jāizdara racionāli un konstruktīvi secinājumi, kā pēc iespējas jaudīgāk izmantot tās sniegtās priekšrocības Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā.

Abiem aspektiem – gan globālajam, gan lokālajam – ir arī kopīgas iezīmes. Pirmkārt, valsts militāro struktūru atbalsts sabiedrībai ārkārtējās situācijās, iesaiste nemilitāro/civilā sektora problēmu risināšanā, piemēram, cīņa ar Covid-19, dabas stihiju seku likvidēšana un citas.

Otrkārt, aizvien vairāk civilā sabiedrība paļaujas uz bruņoto spēku kompetenci.

Image
Štāba bataljons
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Bruņotie spēki ir valsts institūcija ar visaugstāko iedzīvotāju uzticības reitingu. Sabiedrība uztver militārās struktūras kā drošības garantu civilās dzīves mierīgajam ritējumam. Šīs ir tās pazīmes, ko mēs jau šodien lielā mērā novērojam daudzās valstīs, arī Latvijā.

Treškārt, robežu izzušana starp klasiskajiem militārajiem instrumentiem/taktikām konfliktos un sociāli ekonomisko aspektu pielietošana stratēģisku mērķu sasniegšanā, ar zināmu šī faktora pieaugumu un dominanci.

Secinājumi

Raugoties, kā attīstās situācija šodien ar militāro struktūru iesaisti dažādu problēmu risināšanā, kā notiek konfliktu eskalācija, kāda ir bijusi sagatavošanās fāze pirms konflikta uzsākšanas un cik plaša ir militāro struktūru pielietošanas zona caur plašo spēju spektru, varam secināt – bruņotie spēki arvien vairāk kļūst par valsts politikas īstenošanas universālo instrumentu, kas nebeidzas tikai ar militāro uzdevumu veikšanu.

Šī tendence turpināsies, un mēs to noteikti redzēsim vēl daudzus turpmākos gadus. Tam ir vienkāršs izskaidrojums - bruņotajiem spēkiem ir izdevies apvienot militāro pieeju (disciplīna, ātra reakcija)  ar zinātnisko intelektu (progresīvo tendenču un jauno tehnoloģiju prioritizēšana un ieviešana) un augstu efektivitāti (konsekvence, plānveidīgums, atbildība). Pasaules procesi virzās uz civilizācijas humanizāciju, un bruņotajiem spēkiem šeit ir atvēlēta būtiska loma.

Dalies ar šo ziņu