2015. gadā savā grāmatā “The Future of Land Warfare” domnīcas “Brookings” vecākais pētnieks Maikls O’Henlons (Michael E. O'Hanlon) brīdināja – nākamā Krievijas provokācija var sākties Baltijā. Piecus gadus vēlāk sarunā ar portālu “Sargs.lv” Maikls O’Henlons (Michael E. O'Hanlon) uzsver – lai arī Krievijas nākotne ir neparedzama, NATO politika ir panākusi, ka Krievija atturēsies veikt agresiju pret Baltijas valstīm.
Maikls O’Henlons, sarunā apspriežot pēdējo desmit gadu notikumus, uzsvēra Krievijas lomu starptautiskās politikas pārmaiņās - Krievijas agresija pret Ukrainu ārkārtīgi izmainīja globālo politisko sistēmu. Vienlaikus sabruka gan Budapeštas memoranda principi, gan kopš Otrā pasaules kara saglabātais princips neizmantot spēku savstarpējo attiecību risināšanai. Tā rezultātā visas Austrumeiropas nākotne ir neskaidra un Ukraina turpina ciest.
M. O’Henlons uzsvēra, cik veiksmīga ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu iniciatīva. Tās ir kļuvušas par nozīmīgu un ļoti pārliecinātu klupšanas akmeni Krievijas politiskajiem mērķiem. Lai arī pētnieks dotu priekšroku spēcīgākai NATO klātbūtnei un lielākām palīgspēku mobilitātes spējām, NATO ir izdevies veikt ievērojamu progresu. Pašreizējā situācijā Krievija, esot pie varas tādam līderim kā V. Putins, atturēsies veikt nopietnu agresiju pret Baltiju.
Ņemot vērā, ka Krievijas autoritārajam prezidentam V.Putinam ir gandrīz 70 gadu, O’Henlons izteica bažas par iespējamo Putina pēcnācēju, kam varētu piemist Putinam raksturīgā agresija, taču trūkt pašreizējā Krievijas prezidenta racionālā saprāta. Šāda kombinācija būtu bīstama, jo šāds līderis varētu būt ļoti provokatīvs, piemēram, viņš varētu atkal mēģināt izaicināt Baltijas valstis. Bez tam Krievijas gadījumā bīstams varētu būt arī potenciālais haoss. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Krievija Rietumiem bija daudz draudzīgāka nekā šodien, taču, ņemot vērā tās vājumu, tas drīzāk kaitēja Rietumu drošības interesēm.