Latvijas iedzīvotāji ir savas valsts patrioti, turklāt vēlme aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās Latvijā ir krietni lielāka nekā citās Eiropas valstīs. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Viņš atzīst, - pat ja cilvēki socioloģiskajās aptaujās saka, ka neuzticas valdībai vai Saeimai, tas neliecina, ka viņi nav patrioti. Drīzāk sabiedrība nepiekrīt šo varas institūtu pieņemtajiem lēmumiem, taču Latvijas valstiskums sabiedrībai ir liela vērtība.
Jau nākamgad Latvija svinēs savas neatkarības atgūšanas trīsdesmitgadi. Kā norāda prezidents, šo gadu laikā arī daudzu cilvēku apziņā Latvijas valstiskums nostiprinājies iekšējās pasaules apziņas līmenī.
E. Levits piebilda, lai arī cilvēki par valsts pamatvērtībām ikdienā domā reti, pašu Latvijas iedzīvotāju ikdienas rīcība un uzvedība liecina, ka cilvēkiem Latvijas valstiskums ir vērtība.
Vaicāts, kā vērtēt šā gada laikā veiktos pētījumus par sabiedrības gatavību aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās, kurā vairāk nekā viena trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka par Latviju būtu gatavi karot, bet vēl puse atbildēja, ka iesaistītos aktīvā Nacionālo bruņoto spēku atbalstīšanā, Valsts prezidents uzsvēra, ka šie rādītāji, salīdzinot ar citu valstu līdzīgiem pētījumiem, ir gana augsti.
Kā perspektīvu līdzekli pilsoniskās apziņas vairošanai Valsts prezidents minēja valsts aizsardzības mācības pakāpenisko ieviešanu Latvijas skolās. Ar to ikvienam pilsonim tiks ieaudzināta ne tikai pilsoniskā apziņa, bet arī dots skatījums par viņa lomu situācijās, kad valsti jāaizstāv no ārēja ienaidnieka.
Prezidents atzina – no 2024. gada šis priekšmets skolās būs obligāts. Tajā iekļauta gan vēsturisko notikumu analīze, gan pašreizējās ģeopolitiskās situācijas skaidrojums. Tādējādi šī mācību priekšmeta ieviešana būs reāls solis pretim tam, lai veicinātu cilvēku vēlmi aizsargāt valsti.
Prezidents arī piebilda, ka gatavība aizstāvēt valsti jaunatnes vidū ir ievērojami augstāka. Viņaprāt, tas skaidrojams ar faktu, ka liela daļa nu jau pilngadību sasniegušo jauniešu ir dzimuši un uzauguši neatkarīgā Latvijā. Tādējādi Latvijas valstiskums jauniešu ieskatā ir pašsaprotama vērtība, ko būtu jāsargā visiem spēkiem.
E. Levits arī uzsvēra, ka, diskutējot par valstiskuma nozīmi Latvijas sabiedrībā, emocijas jānošķir no pragmatiskajiem jautājumiem. Arī bieži sabiedrībā saasināti uztvertais jautājums par uzticēšanos Saeimai un valdībai jāskata no demokrātiskās iekārtas prizmas.
Viņš arī uzsvēra – bieži piesauktajam viedoklim, ka sabiedrības zemā uzticība valsts iestādēm liecina par zemo uzticēšanos valstij kā tādai nav patiess. “Tas itin neko neparāda. Sakot, ka neuzticas valdībai, cilvēki saka – mēs gribam citus ministrus, tomēr Latvijas valsts ietvaros. Tāpēc te korelācijas nav,” piebilda prezidents
Tomēr, lai Latvija pastāvētu ilgstoši, pēc prezidenta domām, ir svarīgi, lai būtu cilvēki, kuri ikdienā savu darbu velta valsts aizsardzībai. Īpaši atbalstāma ir pilsoņu iesaistīšanās Zemessardzē, kas ļauj vienlaikus turpināt karjeru civilajos darbos. “Esmu pateicīgs, ka daudzi to dara. Varu tikai aicināt cilvēkus daudz aktīvāk iesaistīties Zemessardzē. Pats par sevi mums ir daudz iedzīvotāju, kuri blakus savai ikdienas dzīvei to jau dara, veltot laiku valsts aizsardzībai,” viņš piebilda.
Vienlaikus Valsts prezidents ar “Sargs.lv” starpniecību pateicās visiem Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošajiem karavīriem un zemessargiem.