Valsts prezidents: cilvēku vēlme aizstāvēt valsti Latvijā ir lielāka nekā ārvalstīs

VIEDOKLIS I 18.12.2020
Sargs.lv NBSpatriotismssabiedrībavisaptveroša aizsardzība
Levits
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Latvijas iedzīvotāji ir savas valsts patrioti, turklāt vēlme aizstāvēt savu valsti ar ieročiem rokās Latvijā ir krietni lielāka nekā citās Eiropas valstīs. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Viņš atzīst, - pat ja cilvēki socioloģiskajās aptaujās saka, ka neuzticas valdībai vai Saeimai, tas neliecina, ka viņi nav patrioti. Drīzāk sabiedrība nepiekrīt šo varas institūtu pieņemtajiem lēmumiem, taču Latvijas valstiskums sabiedrībai ir liela vērtība.

Jau nākamgad Latvija svinēs savas neatkarības atgūšanas trīsdesmitgadi. Kā norāda prezidents, šo gadu laikā arī daudzu cilvēku apziņā Latvijas valstiskums nostiprinājies iekšējās pasaules apziņas līmenī.

“Valsts ir ne tikai juridisks veidojums, bet mūsu dzīves realitāte. Jebkurš cilvēks ir daļa no valsts. No tā, kā mēs savā valstī darbojamies, kā to kopjam, ir atkarīga valsts funkcionēšana. No tā ir atkarīgs, cik ar to paši būsim vai nebūsim apmierināti,” atzina Valsts prezidents.

E. Levits piebilda, lai arī cilvēki par valsts pamatvērtībām ikdienā domā reti, pašu Latvijas iedzīvotāju ikdienas rīcība un uzvedība liecina, ka cilvēkiem Latvijas valstiskums ir vērtība.

“Ļoti liela daļa iedzīvotāju teiktu – mēs esam par Latvijas valsti. Sabiedrība aizvien zina, kas notiek, ja nav pašiem savas Latvijas valsts. Mēs to vēl nesen esam pieredzējuši. Tāpēc Latvijas sabiedrībā nav daudz tādu cilvēku, kuri atkal gribētu nonākt šādā situācijā. Sabiedrības vairums ir par šo valsti. Valsts pati par sevi ir vērtība, jo šeit mēs varam dzīvot droši un tādā valstī, kādu mēs paši esam iekārtojuši. Tas ir nenoliedzami labāk nekā dzīvot valstī, kuru priekš mums būtu iekārtojis kāds cits,” sacīja Valsts prezidents.

Vaicāts, kā vērtēt šā gada laikā veiktos pētījumus par sabiedrības gatavību aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās, kurā vairāk nekā viena trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka par Latviju būtu gatavi karot, bet vēl puse atbildēja, ka iesaistītos aktīvā Nacionālo bruņoto spēku atbalstīšanā, Valsts prezidents uzsvēra, ka šie rādītāji, salīdzinot ar citu valstu līdzīgiem pētījumiem, ir gana augsti. 

“To iedzīvotāju, kuri pauž gatavību aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās, uz citu valstu fona ir ļoti daudz. Tomēr ne visi. Daži vēl aizvien savā individuālā līmenī domā, ka viņiem izdosies izlocīties no iespējamajām briesmām un kaut kur aizmukt. Tomēr, ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi un ģeopolitisko situāciju, man diemžēl jāsaka – šāds uzskats nav reāls,” teica Valsts prezidents.

Kā perspektīvu līdzekli pilsoniskās apziņas vairošanai Valsts prezidents minēja valsts aizsardzības mācības pakāpenisko ieviešanu Latvijas skolās. Ar to ikvienam pilsonim tiks ieaudzināta ne tikai pilsoniskā apziņa, bet arī dots skatījums par viņa lomu situācijās, kad valsti jāaizstāv no ārēja ienaidnieka.

Prezidents atzina – no 2024. gada šis priekšmets skolās būs obligāts. Tajā iekļauta gan vēsturisko notikumu analīze, gan pašreizējās ģeopolitiskās situācijas skaidrojums. Tādējādi šī mācību priekšmeta ieviešana būs reāls solis pretim tam, lai veicinātu cilvēku vēlmi aizsargāt valsti.

“Zināmā mērā analoģiska vēsturiskā pieredze ir Somijai. Arī Somijā ir liels to cilvēku skaits, kuri būtu gatavi ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti. Daudziem somiem tas šķiet pašsaprotami. Tur pievēršanās valsts aizsardzībai vai civilajai aizsardzībai, kā nu katrs to spēj, ir normāla un pašsaprotama lieta. Mēs arī virzāmies šajā virzienā. Mūsu situācija ir laba, taču to var uzlabot vēl vairāk, tādējādi aizsardzības mācība skolās ir solis pretim šajā procesā.

Prezidents arī piebilda, ka gatavība aizstāvēt valsti jaunatnes vidū ir ievērojami augstāka. Viņaprāt, tas skaidrojams ar faktu, ka liela daļa nu jau pilngadību sasniegušo jauniešu ir dzimuši un uzauguši neatkarīgā Latvijā. Tādējādi Latvijas valstiskums jauniešu ieskatā ir pašsaprotama vērtība, ko būtu jāsargā visiem spēkiem.

E. Levits arī uzsvēra, ka, diskutējot par valstiskuma nozīmi Latvijas sabiedrībā, emocijas jānošķir no pragmatiskajiem jautājumiem. Arī bieži sabiedrībā saasināti uztvertais jautājums par uzticēšanos Saeimai un valdībai jāskata no demokrātiskās iekārtas prizmas.

“Demokrātijā ir pilnīgi normāli, ka sabiedrībā pastāv strīdēšanās un varas kritika. Tas nepieciešams, lai mēs demokrātiskā veidā, aizstāvot katrs savu viedokli, nonāktu līdz kaut kādam lēmumam. Pie tā pieder arī citu institūciju piedāvāto risinājumu un domu kritika. Tostarp kritika valdībai, partijām vai atsevišķu sabiedrības locekļu grupām. Jāapzinās, ka tā ir mūsu priekšrocība! Mēs Latvijā to varam darīt brīvi, bez bailēm, jo dzīvojam demokrātijā. Mums par to nekas nedraud! Tas strīdos ļauj mums nonākt pie kolektīva rezultāta,” skaidroja prezidents.

Viņš arī uzsvēra – bieži piesauktajam viedoklim, ka sabiedrības zemā uzticība valsts iestādēm liecina par zemo uzticēšanos valstij kā tādai nav patiess.  “Tas itin neko neparāda. Sakot, ka neuzticas valdībai, cilvēki saka – mēs gribam citus ministrus, tomēr Latvijas valsts ietvaros. Tāpēc te korelācijas nav,” piebilda prezidents

Tomēr, lai Latvija pastāvētu ilgstoši, pēc prezidenta domām, ir svarīgi, lai būtu cilvēki, kuri ikdienā savu darbu velta valsts aizsardzībai. Īpaši atbalstāma ir pilsoņu iesaistīšanās Zemessardzē, kas ļauj  vienlaikus turpināt karjeru civilajos darbos. “Esmu pateicīgs, ka daudzi to dara. Varu tikai aicināt cilvēkus daudz aktīvāk iesaistīties Zemessardzē. Pats par sevi mums ir daudz iedzīvotāju, kuri blakus savai ikdienas dzīvei to jau dara, veltot laiku valsts aizsardzībai,” viņš piebilda.

Vienlaikus Valsts prezidents ar “Sargs.lv” starpniecību pateicās visiem Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošajiem karavīriem un zemessargiem.

“Šogad Covid 19 pandēmijas dēļ tika atceltas 11. un 18.novembra parādes. Man nebija tieša izdevība pateikties visiem karavīriem un zemessargiem, kā arī visiem tiem cilvēkiem, kuri strādā aizsardzības jomā un sargā mūsu valsti. Mēs – pārējie pilsoņi - paļaujamies uz jums. Es gribu izteikt pateicību par jūsu dienestu un to, ka varam droši dzīvot mūsu valstī,” sacīja Valsts prezidents.