Rezerves kareive Linda Pastare: Militārās apmācības kurss – mans šī gada jaudīgākais piedzīvojums

VIEDOKLIS I 16.11.2020
Sargs.lv karavīri rezerve Personība

Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Lēmums apgūt militārās pamatapmācības kursu un kļūt par rezerves kareivi pieņemts, savā ziņā pateicoties Covid-19 ierobežošanas pasākumiem pavasarī, jo pēc ilgās distancēšanās un strādāšanas no mājām, bijusi vēlme pēc jauniem iespaidiem un jaudīga atvaļinājuma. Tā sarunā ar “Sargs.lv” stāsta Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja un tagad arī rezerves kareive Linda Pastare. Taču lēmums bijis izsvērts un atbildīgs, turklāt Linda nopietni apsver iespēju doties vēl tālāk –pievienoties dienestam Zemessardzē.

Jaudīgs, bet atbildīgs piedzīvojums

Linda Pastare stāsta – laiks, kopš tikšanās pie Ādažu bāzes vārtiem, līdz brīdim, kad pēc vairāk nekā mēneša prombūtnes Alūksnes Kājnieku skolā visi atgriezās, bijis kā iepazīšanās ar citu pasauli, kurā jūties gaidīts un novērtēts. Viņa juta, ka instruktori kursantos iegulda gan laiku, gan enerģiju, lai viņi varētu saņemt maksimāli daudz jaunu zināšanu, prasmju un rūdījuma, kas ir ne vien pamata līmeņa militārās iemaņas, bet var noderēt arī civilajā dzīvē.

“Tas, protams, kādā brīdī var būt neparasti cilvēkam, kurš ikdienā dara pavisam ko citu, bet ne organismam, ne smadzenēm nebija problēmu pārslēgties uz jauno režīmu, adaptācijas spējas nelika vilties. Lielākā piesardzība bija, lai kursa laikā neiegūstu jaunas traumas, kas arī izdevās, jo fiziskā slodze bija samērīga,” stāsta Linda.

Jautāta, kā par rezervistu militārās pamatapmācības kursu vispār uzzinājusi, Linda atceras – visticamāk, tas bijis ieraksts Latvijas armijas sociālajos tīkos. Kad viņa to pamanīja, valstī jau vairākus mēnešus Covid-19 izplatības ierobežošanas dēļ bija noteikti stingri pulcēšanās ierobežojumi, daudzi bija ilgstoši strādājuši attālināti un distancējušies cits no cita. Lai arī Latvijā cilvēki drīkstēja iziet no mājas, varēja digitāli skatīties operas un konferences, viss it kā notika, taču tik un tā bija par maz kustību, jaunu iespaidu un svaigu vēsmu dzīvē.

“Ieraugot šo aicinājumu, likās – super, tas ir tas, ko šovasar gribu izdarīt! Laikā, kad atvaļinājumu nevarēju pavadīt ārzemēs, šis piedāvājums nāca kā laime nelaimē, kad piecas nedēļas varu veltīt militārai pamatapmācībai. Man jau bija aizdomas, ka varētu tīri labi patikt, un kurss nelika vilties – piedzīvojums ar adrenalīna un munīcijas piegaršu, vienlaikus gan fiziski aktīvs, gan bagāts ar jaunām zināšanām par topogrāfiju, orientēšanos un medicīnu. Tajā visā bija gan daudz jautru brīžu un sirsnīgu smieklu, gan meditatīva skatīšanās tālumā jeb sardzes maiņas patruļbāzē. Jau tagad varu teikt, ka šis kurss ir mans gada highlights jeb spilgtākais notikums,” atzīst Linda.

Taču viņa arī daudz domājusi par šī kursa patieso nozīmi, uztverot to atbildīgi. Īpaši skaidri tas apjausts, domājot par zvēresta došanu. Tā nav tikai spēle, jo ar zvērestu rezerves karavīri iesaistās Latvijas aizsardzības sistēmā, kurā jaunais statuss uzliek arī papildu atbildību un pienākumu pret valsti. “Pirms tam domāju – ja mana valsts nonāktu situācijā, kad vajadzīga mana palīdzība, vai es nāktu. Tā kā mana atbilde bija apstiprinoša, tad vairāk jautājumu nebija, vai jūtos komfortabli, kļūstot par rezerves kareivi.”

Spert pirmo soli militārās jomas virzienā

Lai arī šī gada rezervistu kurss bijis skaitliski neliels, tas aptvēris dažādu vecumu un nozaru cilvēkus. Linda stāsta – no malas šķiet, ka visi kursanti aizgāja apmierināti, kursa laikā katrs iegūstot sev ko noderīgu. Tiem, kuri vēl tikai apsver dalību šādā kursā, Linda iesaka nevilcināties – tas ir labākais veids, kā pārbaudīt, vai militārais ceļš ir cilvēka turpmākais profesionālais aicinājums. Varbūt ir cilvēki, kuri, strādājot savā šī brīža civilajā profesijā, nojauš, ka viņiem šī joma interesē, bet nav saņēmušies pirmajam solim. Arī vairāki šī kursa dalībnieki esot atzinuši, ka iepriekš kaut kad bija domājuši par militāro karjeru, un šis kurss apliecināja – izvēlētais ceļš ir jāturpina.

“Kāds pēc šī kursa sapratīs, ka pietiks ar būšanu rezerves karavīra statusā, kāds cits, savukārt, izlems spert soli tālāk – pievienosies profesionālajam militārajam dienestam vai Zemessardzei. Tādi mūsu vidū bija vairāki. Arī es pati nopietni apsveru, ka varētu būt daļa no Zemessardzes. Pazīstu vairākus zemessargus, kuriem šis brīvprātīgais dienests aizņem nozīmīgu dzīves daļu. Pirms šī rezervistu kursa pat nebiju iedomājusies, ka es arī varētu to darīt,” nākotnes plānus iezīmē Linda.

Viņa norāda, ka visi rezervistu kursa dalībnieki bijuši augsti motivēti, jo kursam pieteikušies brīvprātīgi un pēc savas vēlēšanās, tāpēc atmosfēra visa kursa garumā bijusi ļoti pozitīva. Lai arī iepriekš Lindai bijusi sadarbība ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Latvijas valsts un Latvijas armijas simtgades pasākumu ietvaros, būšana dienestā ir pavisam kas cits.

“Bija jūtams, ka armija novērtē brīvprātīgos kā kustību, daudz iegulda šajos cilvēkos, tādēļ vien bija laba sajūta pamatapmācības kursā atstāt savus sviedrus un pūles. Arī plašākā mērogā redzams, ka armija ļoti attīstās, militāros objektos notiek būvniecības darbi, tiek iepirkts jauns ekipējums. Arī par Kājnieku skolu Alūksnē, kur mēs uzturējāmies, palika tikai tas labākais iespaids,” stāsta Linda.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka no šī gada 25. jūlija līdz 30. augustam Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē notika trešais ikgadējais rezervistu militārās apmācības kurss Latvijas pilsoņiem bez militāras sagatavotības. To sekmīgi pabeidza un par rezerves karavīriem kļuva 17 Latvijas pilsoņi. Saņemot rezerves karavīra apliecību un mobilizācijas norīkojumu, viņi tika ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

Šobrīd ikdienā Linda joprojām ir Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Kultūras ministrijā. Lai arī Latvija savu simto pastāvēšanas gada dienu nosvinēja jau 2018. gada 18. novembrī, plaša kultūras un izzinošu pasākumu programma tika saplānota laika posmam jau no 2017. līdz pat 2021. gada sākumam. Kā stāsta Linda, valsts netapa vienā dienā, tāpēc programmas kodolu veido nozīmīgi Latvijas vēstures pagrieziena punkti, sākot ar Latgales kongresu tālajā 1917. gadā līdz 1921. gada janvārim, kad Latvijas valstiskums bija ne vien proklamēts, bet arī izcīnīts smagās kaujās un nostiprināts, un Latvijas valsts tika starptautiski atzīta de iure. Līdz ar to katram simtgades svinību gadam tika dots savs atslēgas vārds, atceroties notikumus pirms 100 gadiem. 2017. gada motīvs – GRIBA, jo 1917. gadā Latvijas valstsgriba, kas veidojusies cauri gadsimtiem, ieguva konkrētas aprises. 2018. gada atslēgas vārds – DZIMŠANA, jo 1918. gads bija lielo pārmaiņu gads, kad uz bijušo impēriju drupām Centrāleiropā un Austrumeiropā radās jaunas valstis. 2019. gads – VARONĪBA. Šajā gadā svinējām arī Latvijas armijas simtgadi, jo 1919. gadā tika izcīnītas nozīmīgās Brīvības cīņas pret Bermonta karaspēku. 2020. gads – BRĪVĪBA, jo 1920. gadā tika ievēlēta Satversmes sapulce un pirmais tās prezidents. Un visbeidzot 2021. gads – AUGŠANA, jo 1921. gadā Latvijas Republika jau pastāvēja un arī tika uzņemta tā laika lielākajā politiskajā organizācijā – Tautu savienībā.

Tāpat nozīmīgs biroja darbs joprojām ir kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”. Tās mērķis, sākot ar 2018. gada septembri, nodrošināt skolēniem iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt kādu kultūras norisi Latvijas iepazīšanai. Šajā gadā gan plānus mazliet izmainīja Covid-19 situācija, jo, piemēram, 4. maija svētki par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai notika digitāli vai daļēji tika pārcelti.

Rezerves kareive Linda Pastare: Militārās apmācības kurss – mans šī gada jaudīgākais piedzīvojums

Dalīties ar šīs lapas saturu!