Kijeva nepakļaujas Maskavas spiedienam iesaistīties pārrunās ar separātistiem

Viedoklis
Dr. Sandis Šrāders/ Baltijas aizsardzības koledža
Image
Ukraina
Foto: EPA/Scanpix

Krievijas labi iecerētais scenārijs “miera atjaunošanai” Ukrainas Austrumos sācis pamatīgi ļodzīties. Iemesls – Ukrainas nevēlēšanās Minskas formāta kontaktgrupā par sarunu subjektiem atzīt Krievijas atbalstīto kaujinieku, jeb, tā saukto, “Doņeckas un Luhanskas tautas republiku” (DNR un LNR) pārstāvjus. Mainot LNR un DNR statusu, Maskava bija iecerējusi pilnībā atbrīvoties no savas, kā konfliktā iesaistītās puses lomas, atbildību noveļot uz pašas balstītajiem kaujiniekiem. Tas, vismaz teorētiskā līmenī, veicinātu kaut daļēju Maskavai noteikto sankciju atcelšanu. Tomēr pretēji Kremļa cerētajam Ukraina piekāpties šajā jautājumā nav gatava.

Trīspusējās kontaktgrupas ietvaros, kurā šogad norisinās sarunas par konflikta Ukrainas austrumos noregulējumu, maija vidū notika kārtējā tikšanās video formātā. Pēc tikšanās Krievijas pārstāvis Boriss Grizlovs nāca klajā ar paziņojumu, ka Kijevas pārstāvji ir atteikušies no pārrunu veikšanas ar DNR un LNR “varas iestādēm”.[1]

Ukrainas delegācija tikšanās laikā izslēdza iespēju veikt izmaiņas Ukrainas konstitūcijā, mainot okupēto teritoriju statusu, palielinot to autonomiju un tādējādi saglabājot Krievijas kontroli pār reģioniem arī pēc konflikta “karstās fāzes” beigām.

Šī gada 11.martā Trīspusējās kontaktgrupas ietvaros panāktā vienošanās starp Ukrainu, Krieviju un EDSO pārstāvjiem par konsultatīvās padomes izveidi izraisīja sašutumu daļā Ukrainas sabiedrības.[2] Drīz pēc nodoma parakstīšanas par šāda formāta izveidi Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks paziņoja, ka formāta mērķis ir veikt pārrunas ar okupēto teritoriju iedzīvotājiem, bet ne ar “varas iestādēm” – DNR vai LNR. Krievija pārrunu platformas izveidi sākotnēji uzskatīja par netiešu Kijevas piekrišanu iesaistīties pārrunās ar kaujiniekiem, mainot okupēto teritoriju pārstāvju statusu no Krievijas atbalstītiem novērotājiem uz jaunu tiesību subjektu - autonomu iesaistīto pusi.[3] Šādi Kijeva jau no konflikta sākuma atsakās iesaistīties pārrunās ar Maskavas izveidotām un atbalstītām nemiernieku marionetēm Donbasā.

Jauno, paplašināto Ukrainas delegāciju Trīspusējās kontaktgrupas ietvaros Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja 5.maijā. No Ukrainas puses delegācijas sastāvā tika iekļautas amatpersonas no dažādām jomām, arī sociālās nozares pārstāvji.[4] Delegācijas maiņa un iesaistīto personu loka paplašināšana tika veikta ar mērķi veidot konflikta noregulējumā ieinteresētu speciālistu komandu, kura nāk klajā ar iniciatīvām mieram. Tāpat sastāva maiņa tika veikta ar mērķi uz līdzīgu soli aicināt arī Krieviju, kas gan neizdevās. Grupa tika izveidota 2014.gadā, lai rastu mieru Donbasā ar diplomātiskiem līdzekļiem. Neraugoties uz to, šīs grupas ietvaros Krievijas delegācija dara visu, lai maksimāli paplašinātu Donbasa un Luhanskas reģionu autonomiju no Kijevas, tādējādi vairojot savu ietekmi gan pašos reģionos, gan Ukrainas politikā kopumā.[5]

Krievija jau no februāra aktīvi turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainas politisko un militāro vadību, uzbrūkot Ukrainas spēkiem un pastāvīgi veicot to apšaudes.[6] Maskava regulāri uzsver, ka no Kijevas ir atkarīgs konflikta noregulējums un, ka tiešs dialogs ar LNR un DNR ir vienīgais veids kā pārtraukt karadarbību. Šī kara attēlošana kā Ukrainas iekšējo konfliktu ir Krievijas ārpolitikas attiecībā pret Ukrainu centrālā sastāvdaļa.[7]

Krievija vēlas panākt sev izdevīgus nosacījumus. Pirmkārt, nodrošināt dialogu starp Ukrainu un DNR-LNR. Šādi Krievija iegūtu galvenā noregulētāja lomu, padarot EDSO tikai par novērotāju. Otrkārt, apmaiņā pret Ukrainas ārējo robežu kontroles atjaunošanu, panākt okupēto reģionu statusa maiņu Ukrainas konstitūcijā, nosakot īpašu statusu Doņeckas un Luhanskas reģioniem, kas pēc būtības tiem piešķirtu plašu autonomiju un liegtu tiešu Kijevas kontroli pār teritorijām.

Kijevas atteikšanās veikt pārrunas nozīmē neatkāpšanos no vispārzināmā – Krievija kontrolē un finansē Donbasa kaujiniekus, un de facto varas iestādes, Krievija centīsies panākt situācijas noregulējumu uz sev izdevīgiem nosacījumiem. Paredzams, ka TKG ietvaros veiktās pārrunas nonāks strupceļā, jo neviena no pusēm neatteiksies no savām prioritātēm un sev izdevīgiem nosacījumiem.

[1] https://www.pravda.com.ua/rus/news/2020/05/15/7251731/

[2] https://www.golos-ameriki.ru/a/donbass-consultative-council-pro-contra/5343557.html

[3] https://www.vesti.ru/doc.html?id=3230825

[4] https://www.pravda.com.ua/news/rus/2020/05/5/7250514/

[5] https://www.foreignbrief.com/daily-news/trilateral-group-on-ukraine-to-hold-talks-on-frozen-conflict-in-donbass-region/

[6] https://www.pravda.com.ua/rus/news/2020/02/18/7240844/

[7] https://sputnik.by/columnists/20190620/1041655497/Ukraina-i-konflikt-v-Donbasse-prezident-novyy-a-plany-starye.html

Dalies ar šo ziņu