T. Rostoks: ir liela iespējamība, ka “Atvērto debesu” līgumu tomēr pārtrauks arī Krievija

Viedoklis
Sargs.lv
AWACS
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Kaut arī pēc ASV paziņojuma par dalības pārtraukšanu “Atvērto debesu” līgumā Krievija ir apstiprinājusi, ka tā turpinās dalību līgumā, pēc oficiālās ASV aiziešanas to, visticamāk, pametīs arī Krievija. Tas savukārt apgrūtinās Eiropas valstu iespējas iegūt visaptverošus datus par notiekošo Krievijas militārajos objektos, šādu uzskatu sarunā ar “Sargs.lv” pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks.

Pēc Aizsardzības ministrijas apkopotās informācijas, pamatā “Atvērto debesu” līgums vērsts uz bruņojuma kontroli. Tādējādi gan Latvija, gan citas valstis var iegūt noderīgu informāciju par līguma dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, to objektiem un aktivitātēm.

“Atvērto debesu” līguma ietvaros iepriekš saskaņotus lidojumus virs Krievijas militārajiem objektiem veikusi arī Latvija. Pēdējo gadu laikā Latvija lidojumi veikti, sadarbojoties ar Vācijas militārpersonām. Šiem lidojumu nodrošināšanai Zviedrijā speciāli tikusi īrēta īpaši aprīkota un sertificēta lidmašīna. Latvija lidojumus virs Krievijas veikusi reizi gadā.

Tāpat reizi gadā lidojumus virs Latvijas kopā ar Balrkrievijas militārpersonām veic Krievijas pārstāvji.

Pēdējo lidojumu Atvērto debesu līguma ietvaros Krievija veica pērnā gada rudenī. Tiesa, pretēji līguma normām,  Krievija šajā lidojumā veica kritiski svarīgās civilās infrastruktūras objektu  aerofotogrāfēšanu, piemēram uzņemot aerofoto virs - hidroelektrostacijām, dzelzceļa infrastruktūras, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves.

Līdzīgi Krievija rīkojusies arī lidojumos virs ASV. Kā norāda ASV Valsts departaments, šādi Krievija iegūst ziņas par kritisko infrastruktūru un veic objektu kartēšanu, ko tālāk iespējams izmantot arī precīzo kovencionālo ieroču triecieniem.

Vērtējot “Atvērto debesu” līgumu T. Rostoks atzīst, ka tas pēdējo gadu globālā bruņojuma kontroles arhitektūrā nav bijis īpaši nozīmīgs, jo gan Krievija, gan ASV visai daudz informācijas par iespējamā pretinieka militārajiem objektiem iegūst no satelītu informācijas. Vienlaikus, šāda veida lidojumi aizvien ir iespēja mazajām valstīm iegūt ziņas par notiekošo Krievijas militārajos objektos.

“Var notikt sekojošais – ja no līguma izstājas ASV, tad arī Krievijai vairs nav stimuls palikt šī līguma ietvaros, jo Krievijai būs pamatotas aizdomas, ka ASV iegūs vizuālu informāciju no saviem sabiedrotajiem, kuri turpinās lidojumus virs Krievijas. Ja Krievija izstājas, tad tas nozīmē, ka Eiropas valstu rīcībā vairs nav šādas informācijas, kas varētu tikt iegūta par Krieviju.”
Rostoks
Nacionālās aizsardzības akadēmojas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks
Toms Rostoks

Pētnieka ieskatā, kaut arī ASV dalās izlūkošanas informācijā ar saviem sabiedrotajiem, dažkārt saņemtā informācija var izrādīties nepilnīga, tādēļ svarīga ir arī spēja pašām Eiropas valstīm veikt Krievijas militāro objektu aerofotogrāfēšanu. Tā nebūtu problēma tuvāko gadu laikā, taču, pamazām attīstoties un mainoties Krievijas militārajai infrastruktūrai, piemēram, slēdzot vecās bāzes un attīstot jaunas, informācijas par notiekošo Krievijas aizsardzības nozarē varētu kļūt arvien mazāk.

Savukārt, paskaidrojot sīkāk Krievijas iespējamo aiziešanu no “Atvērto debesu” līguma, T. Rostoks norāda, ka līdzīgi Krievija rīkojusies iepriekš. Piemērs šādai rīcībai meklējams nesenajā  vidējā un tuvā rādiusa darbības ballistisko raķešu aizlieguma līguma pārtraukšanā. Arī šī līguma normas Krievija pārkāpa, attīstot un izvietojot šī līguma noteikumiem pakļauto bruņojumu. Tādējādi brīdī, kad no līguma izstājās ASV, Krievija nesteidza ar savu saistību pārtraukšanu, taču, līdz ko ASV no vienošanās bija oficiāli izstājusies, arī Krievija paziņoja par aiziešanu.  Šādi Krievija varētu rīkoties arī “Atvērto debesu” līguma gadījumā.

“Šis līgums ir daļa no savstarpējo uzticību veicinošajiem pasākumiem. [..]  Ja šāda līguma nav, tad tas nozīmē, ka valstis centīsies sasniegt savu drošību individuālā līmenī, bruņojoties un slēpjot savas spējas un nodomus,” viņš atzina.

 “Sargs.lv” jau rakstīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka ASV izstāsies no “Atvērto debesu” līguma Krievijas īstenoto pārkāpumu dēļ.

ASV Valsts departaments norādīja, ka Krievija “Atvērto debesu” līguma ietvaros patiesībā centusies iegūt virszemes attēlus ASV un Eiropas valstīs savas agresīvās doktrīnas ietvaros, proti, lai identificētu kritisko infrastruktūru un pret to notēmētu augstas precizitātes konvencionālos ieročus. Vienlaikus ASV puse uzsver, ka Krievija centusies pretoties lidojumu veikšanai virs militarizētā Kaļiņingradas apgabala, kā arī virs Krievijas okupētajām Gruzijas teritorijām.

Gaidāms, ka ASV savu dalību “Atvērto debesu” līgumā pārtrauks tuvāko sešu mēnešu laikā.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško piektdien paziņoja, ka Krievija turpinās ievērot “Atvērto debesu” līgumu, kamēr vien tas būs spēkā.

“Atvērtu debesu” līgumu ASV un Krievija noslēdza īsi pēc Aukstā kara beigām 1992. gadā, un tas stājās spēkā 2002. gadā. Vēlāk, šim līgumam pievienojoties arī citām valstīm, kopējais līguma slēdzēju skaits sasniedzis 34 valstis - Baltkrievija, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Kanāda, Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Gruzija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Krievija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Turcija, Ukraina, Lielbritānija un ASV. Tāpat līgumu ir parakstījusi, bet nav ratificējusi Kirgistāna.

Ekspertu vidū šis līgums ticis uzskatīts par vienu no bruņojuma kontroles elementiem. Tas ļāva veikt lidojumus ar elektroniskajiem sensoriem aprīkotās lidmašīnās, pārliecinoties, vai valstis negatavojas karadarbībai.

Dalies ar šo ziņu