Tehnoloģijas dod iespēju kontrolēt cilvēku brīvo gribu, tas nozīmē, ka iespējams ietekmēt arī demokrātiskos procesus pasaulē. Jau šobrīd pasaulē izveidojies digitālo manipulāciju tirgus, kas piedāvā vēlēšanu ietekmēšanu. Latvijā šī problēma vēl nav tik aktuāla, intervijā “Sargs.lv” uzsver NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Eksperts stāsta, ka digitālo manipulāciju metodes ir visdažādākās, un, tehnoloģijām attīstoties, tās kļūst ar vien viedākas un grūtāk atpazīstamas. Lai radītu efektīvu manipulāciju un manipulētājam vēlamo rezultātu, jārada vesela ekosistēma, kur mijiedarbojas daudzi skaitļošanas elementi un digitālo manipulāciju metodes. Šī iemesla dēļ izveidojies augošs digitālo manipulāciju tirgus, kur pakalpojuma sniedzējam nav būtiska politiskā nostāja un manipulācijas izmantošanas mērķis. “Šobrīd ar to nodarbojas ikviens, kurš ir gatavs investēt,” akcentē J. Sārts.
Digitālās manipulācijas pielāgotas platformu funkcijām
Patlaban iespējams iegādāties pakalpojumu, kas piedāvā manipulēt dažādu platformu saturu. Savukārt pakalpojumu klāsts atkarīgs no platformu funkcijām. Piemēram, “Youtube” iespējams pirkt platformā ievietotā video skatījumus. “Ja “Youtube” video iegūst pietiekami daudz skatījumus īsā laika periodā, tad platformas algoritmi uzskata, ka šis saturs cilvēkiem ir interesants un pati platforma to sāk piedāvāt citiem lietotājiem,” skaidro J. Sārts.
Tāpat interesentiem iespējams iegādāties, “Facebook” izveidotā lietotāja profila sekotājus, kā arī “like”, “shere” opcijas un komentārus. “Komentāru manipulācija strādā tā – pakalpojuma pircējs ieraksta sev vēlamos komentārus un tos realizē robotizēti konti. Bieži vien šis pakalpojums tiek izmantots, lai popularizētu kādu ziņu vai, lai radītu sajūtu, ka izveidojusies diskusija, kas realitātē neeksistē,” stāsta eksperts.
Foto: imago images/IPON/Scanpix
Daudz precīzāka manipulācija ir platformu lietotāju kontu pirkšana. Iespējams iegādāties laika ziņā jaunākus profilus, kas būs lētāki. Savukārt “nogatavinātie” konti jau maksā dārgāk. Iegādājoties, piemēram, “Facebook” “nogatavināto profilu”, pircējs var izvēlēties laiku, kad profils ir reģistrējies platformā, sekotāju skaitu, kā arī viltotā konta īpašnieka vecumu, dzimumu un dzīvesvietu. Ja pircējs iegādājas 20 šādus kontus, neviens īsti nevarēs pateikt, ka tie ir automatizēti vai, ka kāds tos izmanto, lai radītu sev vēlamos efektus.
Manipulācijas pieejamas atklātā tirgū un par adekvātām cenām
Runājot par šo pakalpojumu izmaksām, J. Sārts norāda, ka cenas svārstās. Vieni no dārgākajiem ir platformas “LinkedIn” manipulāciju pakalpojumi, bet lētākās - “Instagram” manipulācijas. Savukārt legāli pieejamie pakalpojumi ir lētāki, nekā melnajā tirgū atrodamie, lai arī abi tirgi piedāvā daudz maz līdzīgus pakalpojumus. “Principā, melnajā tirgū piedāvā to pašu, ko legālajā, tikai par augstāku cenu, ar domu – cilvēks nesapratīs, ka pakalpojumu iespējams iegādāties arī cituviet un domās, ka tas ir kaut kas īpašs. Savukārt tas, kas atšķiras – melnajā tirgū iespējams nopirkt pilna apjoma kampaņas, bez robotizētas klātbūtnes. Neesmu pētījis Latvijas tirgū pieejamo, bet citu valstu tirgos redzētas pilna apjoma agresīvas kampaņas. Pieņemu - tur savus pakalpojumus piedāvā melnā PR aģentūras, kurus atklātā tirgū nav iespējams iegūt,” stāsta J. Sārts.
Abās šajās vietās ir skaidri saskatāma tirgus cenu politika, bet kopumā viss esot salīdzinoši lēti. Piemēram, par aptuveni 300 eiro iespējams iegādāties 50 000 “Youtube” video skatījumus.
Foto: Scanpix
“No politisko kampaņu viedokļa – melnajā tirgū var nopirkt tīklu ievainojamības, ar kuru palīdzību var iegūt, piemēram, kompromitējošu informāciju par pretinieku. Bet tas jau vairāk ir kiberdrošības jautājums,” uzsver J. Sārts.
Krievija dominē ar zemākajām cenām un plašāko digitālo risinājumu klāstu
Krievijas kompānijas manipulāciju pakalpojumus piedāvā daudz lētāk, nekā Eiropā esošās. Tāpat, esot arī novērota tendence, ka Eiropas kompānijas pārdod Krievijas kompāniju pakalpojumus.
J. Sārts stāsta - radīt robotizētu tīklu nebūt nav viegli. Nepieciešama vesela virkne autentifikāciju, vajadzīgas dažādu telefona numuru verifikācijas. Tāpat, ja nepārtraukti platformu mākslīgos lietotāju profili tiks radīti no vienas IP adreses, tad tos atklās. Papildus tam visam, nepieciešama speciāla datorprogramma, kas pastāvīgi un automatizēti rada šos kontus.
Digitālās manipulācijas politikā – strādā tam, kurš maksā
Eksperts norāda, ka politiķi skaitļošanas propagandu izmanto tā paša iemesla dēļ, kāpēc to dara “influenceri” – lai izskatītos nopietnāki, viņu publicētais saturs sociālajos tīklos būtu lielāks un algoritmi viņu saturu piedāvātu citiem platformu lietotājiem, bet galu galā - radītu vēlamo ietekmi uz sabiedrību. Tāpat, digitālo manipulāciju metodes politikā iespējams izmantot gan kā sevis veicināšanu, gan arī kā uzbrukumu.
J. Sārts stāsta, ka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs veicis pētījumu par digitālo manipulāciju izmantošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā. Tajā secināts, ka 90% vēlēšanu laikā konstatētās digitālās manipulācijas izmantotas komerciāliem mērķiem. Savukārt aptuveni 10% - politiskiem mērķiem. “Tas, ko rāda mūsu dati – pamatā nav skaidri nodalāmi politisko manipulāciju tīkli, jo arī tie tiek izmantoti peļņas gūšanai. Lielākoties redzami ir komerciālie spēlētāji – strādā tam, kurš maksā. Protams, ir arī valstu balstīti tīkli, bet arī tie strādā komerciāliem nolūkiem un tad, ja nepieciešams, pieslēdzas politiskiem jautājumiem,” norāda J. Sārts.
Latvija – maza digitālo manipulāciju patērētāja uz lielvalstu fona
Eksperts norāda, ka digitālo manipulāciju izmantošana atkarīga no pieprasījuma tirgū. Latviešu valoda šajā tirgū nav tik pateicīga un pieprasīta, lai kāds tajā investētu. Viņš stāsta, ka robotizētus tīklus latviešu valodā ir vieglāk identificēt un atklāt. Tā esot liela mazo valodu priekšrocība. “Protams, iespējams radīt šādus tīklojumus, kas paredzēti tieši vēlēšanām pastāv, bet rodas jautājums tiem, kuri to mēģina darīt – vai tiešām tas ieguldījums apmaksājas? Latviešu valoda aizņem salīdzinoši mazu telpu, tāpēc tiem, kuri seko līdzi robotizētām aktivitātēm, tās būtu vieglāk atšķirt,” akcentē J. Sārts. Viņš gan piebilst – iepriekšējās vēlēšanās Latvijā konstatēta robotizētu tīklu klātbūtne, kas no ko kopējām aktivitātēm aizņēma aptuveni 15%.
J. Sārts uzsver, ka digitālajām manipulācijām krievu valodā ir lielāks potenciāls, lielākoties lielā tirgus un pieprasījuma dēļ. Tāpat, pēc NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra datiem, arī manipulācijas angļu valodā ir daudz efektīvākas. “Tas, ko novērojām, ka tīklos robotizētie konti strauji attīstās – radīti vienkārši robotizēti tīkli, ļoti augstas sarežģītības pakāpē. Tas novērojams jau tagad ASV vēlēšanu kampaņās – robotizētajos kontos tiek integrēti arī mākslīgā intelekta algoritmi, lai tie būtu grūtāk pamanāmi un grūtāk izsekojami,” stāsta eksperts.
Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix
“Tas tiešām neattiecas uz Latvijas tirgu. Mēs esam par mazu dažādās jomās. Tas, ko esam novērojuši kā globālu tendenci – ja 2016. un 2017. gadā par šo runājām kā Krievijas metodoloģiju, tad šobrīd ar to nodarbojas ikviens, kuram nav slinkums un ir attiecīgās zināšanas,” akcentē J. Sārts.
Eksperts gan uzsver – jebkurš var iegādāties digitālo manipulāciju pakalpojumus un tos aktīvi izmantot, jo neesot īsta aizlieguma to darīt. “Pirmkārt, tas nav nelegāli un, kamēr pašas platformas pret to neattieksies nopietni, tikmēr tas būs pietiekami efektīvi. Savukārt efektivitāte atkarīga no tā, cik daudz pats cilvēks saprot, ko ar to var izdarīt. Jāteic, vēlamais efekts neradīsies aktivizējot tikai robotizētus platformu lietotāju profilus. Lai rastos jūtams efekts, ir jāsavieno vairākas metodes un efektus.”
Savukārt, runājot par gaidāmajām vēlēšanām Latvijā, J. Sārts pieļauj, ka vietējie spēlētāji, iespējams, būs gatavi investēt, lai veicinātu sev vēlamo rezultātu. Taču arī te jāņem vērā risks tikt pieķertam, kā arī apstāklis, ka, piemēram, līdz gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām ir īss sagatavošanās laiks. Eksperts arī piebilst – tuvojas ASV vēlēšanas, kā arī citas globāli būtiskas vēlēšanas, līdz ar to, no Krievijas perspektīvas, tai neesot jēga investēt neliela, lokāla rakstura un globāli nesvarīgās vēlēšanās Latvijā.
Tehnoloģijas dod iespēju kontrolēt cilvēku brīvo gribu, tātad – arī demokrātiju
J. Sārts stāsta, ka acīmredzama tendence novērota vēlēšanu laikā ASV un Lielbritānijā – tas, kurš labāk prot izmantot tehnoloģijas, lai paustu savu politisko vēstījumu un uzrunātu cilvēkus, tas arī uzvar vēlēšanās. Tieši tādēļ pēdējā Minhenes drošības konferencē atsevišķs panelis tika veltīts jautājumam – kādā veidā iespējams turpināt demokrātiskus procesus, ja jautājums par cilvēku brīvo gribu vairs nav pašsaprotams.
Digitālās manipulācijas ir tikai papildinājums daudz nopietnākām ietekmēšanas metodēm
Eksperts stāsta, ka daudz nopietnāka un bīstamāka metode, kur robotizētie platformu konti ir tikai kā papildinājums, ir datos balstītā mikrotātgetēšana – izmantojot dažādus datus un datu bāzes, kas tiek izmantotas pret mazām cilvēku grupām. Tādējādi iespējams saprasts grupas intereses, dienas kārtību un domāšanu. Tas jau dod iespējas kādai partijai attiecīgi pielāgot savas politiskās kampaņas vēstījumu tieši šīs grupas interesēm.
Eksperts gan uzsver – partijas pašas nekad neīstenos digitālās manipulācijas un nekad nebūs tieši saistītas ar manipulāciju realizētājiem.
Deep fake un privātuma zudums – digitālo manipulāciju attīstības nākamais posms
J. Sārts stāsta, ka digitālo manipulāciju klāstam pievienosies dažādas “deep fake” manipulācijas, kā piemēram, sintētiski radīti video un audio materiāli. “Pienāks laiks, kad redzēsiet video, kurā atpazīsiet gan balsi, gan cilvēku, bet tā faktiski nebūs realitāte,” stāsta eksperts, sakot, ka jau iespējams radīt neatpazīstamus, unikālus un reālistiskus cilvēku foto.
Tuvākajā nākotnē automatizētajos sociālajos tīklos ar vien vairāk tiks integrēti mākslīgā intelekta algoritmi. Tas nozīmē, ka konts spēs pats radīt unikālus tekstus, kurus lietotājs vairs nespēs kontrolēt. Eksperts stāsta, ka jau tagad pieejamas atvērtā koda programmas, kur teksts tiek ģenerēts no trīs vai četriem atslēgas vārdiem, uzsverot, ka neviens nespēs pateikt, ka tekstu rakstījis robots un, ka tas ir pilnīgs izdomājums.
Foto: REUTERS/Scanpix
Drīzumā gaidāma tādu programmu kā “Siri” un “Alexa” funkciju attīstība – tās spēs pilnā apjomā mijiedarboties ar lietotāja kontiem un ierīcēm, kas atrodas blakus, ar spēju gan atbildēt uz jautājumiem, gan arī iegūt informāciju un datus. Tāpat, “Siri” un “Alexa” nebūs kā kokaini roboti, bet jau ar cilvēciskākām izpausmēm.
Viņš arī uzsver, ka digitālo manipulāciju tendences tikai pieaugs, norādot - jo vairāk cilvēki būs digitālā vidē, jo arī ietekmēšanas kampaņas turpinās pieaugt. “Digitālā vide dod iespēju savākt ļoti daudz informācijas par cilvēku, ļoti daudz par viņu uzzināt. Tāpat - radīt šķietamību par lietām, kuras nepastāv un, visbeidzot, ļoti labi segt pēdas. Bieži vien ir ļoti grūti pateikt, kurš ir manipulāciju realizētājs. Var saprast, kurš ir labuma guvējs, bet kurš ir radījis efektu – ārkārtīgi grūti,” stāsta J. Sārts.
Sabiedrības datu kopums jāpielīdzina nacionālās drošības infrastruktūrai
J. Sārts stāsta, lai ierobežotu digitālo manipulāciju izmantošanu, pirmkārt, ir jārada regulācija, kas nosaka standartus, kas jāievēro platformām, kā arī, nepieciešami pārraudzības mehānismi, kas rada zināmu caurspīdīgumu platformās ievietotajai informācijai. Tāpat jāievieš būtiskas sankcijas par noteikumu neievērošanu. “Ja platforma pārkāpj noteikumus, sekām ir jābūt. Nevar pieļaut situācijas, kāds jau ir piedzīvotas , piemēram, “Facebook” saņem miljardu dolāru lielu soda naudu un pēc divām dienām platformas akciju cenas ceļas par pieciem miljardiem dolāru. No viņu perspektīvas – tas bija tieši nekas,” saka eksperts.
Foto: REUTERS/Scanpix
Arī debates par to, ka problēmas rada individuālie konti, ir kļūdainas. Problēmas rada visa digitālā ekosistēma ar virkni robotizēto kontu. “Vajadzīga koordinēta sistēma, tāpēc, manuprāt, nosakot noteikumus pret sistēmām, mēs krietni vien attīrītu situāciju, bez reāliem vārda brīvības ierobežojumiem,” saka J. Sārts.
“Liela loma ir mūsu privātumam. Diemžēl, pieņemtā datu regula nav nostrādājusi. Cilvēki nesaprot, viņi joprojām ļoti viegli atdod savus personas datus. Domāju, Latvijas sabiedrības datu kopums ar vien vairāk jāpielīdzina nacionālās drošības infrastruktūrai. Ja kāds grib kaut ko ļaunu izdarīt, tas ir ļoti pateicīgs apjoms, ar kuru strādāt, lai panāktu krīzi un paniku sabiedrībā. Tur, manuprāt, ir jārada viens regulācijas mehānisms. Dati kļūst ārkārtīgi vērtīgi. Tie noder kā biznesa attīstīšanai un produktu radīšanai, tāpat arī, lai ievainotu nacionālo drošību,” uzver eksperts.