Vienīgais veids, kā mazināt Krievijas ietekmi Eiropas politikā, ir panākt, ka Eiropas valstis pēc iespējas mazākā apjomā patērē Krievijas energoresursus. Šādu viedokli intervijā aizsardzības nozares portālam “Sargs.lv” pauda NATO Enerģētikas drošības izcilības centra direktors pulkvedis Romualds Petkevičius (Romualdas Petkevičius).
Viņš norādīja, ka aizvien virkne Rietumeiropas valstu turpina iegādāties Krievijas gāzi lielā apmērā. Lai arī tā ir lētāka, tas veido atkarību un dod Krievijai politiskās ietekmes instrumentus pār Rietumeiropas valstīm.
“Vienīgais veids, kā nolikt pie vietas Krieviju, ir pārstāt pirkt Krievijas gāzi tādā apjomā, kā mēs to darām tagad. Te galvenokārt runa ir par lielajām Eiropas valstīm. Ir jāpanāk, ka šo mērķi atzīst un īsteno tieši Eiropas lielākās ekonomikas,” sacīja pulkvedis R. Petkevičius.
Viņaprāt, kā viens no veidiem Krievijas gāzes atkarības mazināšanai būtu Eiropas Savienības izvirzītais mērķis palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un veicināt energoefektivitāti.
Tiesa, efektīvai atjaunojamo energoresursu izmantošanu jābalansē ar ātri iedarbināmām bāzes jaudām jeb lielajām elektrostacijām. Taču tās izmanto gāzi. Viņaprāt, alternatīva varētu būt atomenerģija, tomēr tā Eiropā tiek visai pretrunīgi vērtēta, kaut gan ar mūsdienīgām tehnoloģijām šādas stacijas iespējams droši darbināt. Tas nozīmē, ka jāmeklē jauni gāzes piegādātāji.
“Nākotnē kā alternatīva Krievijas gāzes piegādēm varētu kļūt Ukraina. Tur ir lielas slānekļa gāzes iegulas. Kā uzskata paši ukraiņi, šī valsts ar laiku varētu kļūt nevis par gāzes pircēju vai tranzītvalsti, bet gan par gāzes eksportētāju Eiropai,” viņš sacīja. Tāpat jāveicina sašķidrinātās gāzes piegāžu palielināšana no ASV.
Viņš gan atzīst – ja Eiropa izvēlētos lielāku drošību energopiegādēs, par to būtu jāmaksā patērētājiem, jo nāktos pielāgot ne tikai infrastruktūru, bet arī izveidot jaunus piegādes ceļus un vienoties par pašām piegādēm un energoresursa cenām. Šobrīd lielā daļā Eiropas valstu galvaspilsētu šādai rīcībai nav stingra atbalsta. “Es dažkārt brīnos par argumentiem, kādi tiek lietoti dažās Eiropas galvaspilsētās piegāžu aizstāvēšanai no Krievijas. Piemēram, Krievija piegādāja gāzi Eiropai pat Aukstā kara laikā,” savu neizpratni neslēpa NATO Enerģētikas drošības izcilības centra vadītājs.
Pēc pulkveža R. Petkevičius domām, dažas Eiropas valstu valdības nav gatavas šādu soli spert polisku aprēķinu dēļ. “Pārslēgšanās prom no Krievijas energoresursiem šiem politiķiem var maksāt uzvaru nākamajās vēlēšanās. Tas ir līdzīgs jautājums, kā runājot par aizsardzības tēriņu palielināšanu,” viņš skaidroja.
“Te jāņem vērā viena lieta – visi šie risinājumi nenāk par brīvu. Tie prasīs papildus ieguldījumus un papildus investīcijas. Kāpēc? Ja mēs tagad nolemjam, ka vairs neizmantosim tik lielā apmērā eksistējošo dabasgāzes vai elektroenerģijas piegādes infrastruktūru, mums vajadzēs ieguldīt naudu jaunu starpsavienojumu izveidē, augstsprieguma transformatoru stacijās un citos objektos. Tomēr atcerēsimies, ka mēs esam Eiropas sabiedrība – visnotaļ vidēji turīgu un demokrātisku valstu bloks. Ja mēs gribam, mēs to varam atļauties,” viņš piebilda.
