Pēdējos gados Baltijas valstis būtiski uzlabojušas enerģētisko drošību

Ārvalstīs
Sargs.lv
scanpix
Foto: Foto: REUTERS/Scanpix

Baltijas valstis var kalpot par piemēru Rietumeiropas valstīm, kā salīdzinoši īsā laikā būtiski samazināt Krievijas energoatkarības riskus, tā intervijā aizsardzības nozares portālam “Sargs.lv” pauda NATO Enerģētikas drošības izcilības centra vadītājs pulkvedis Romualds Petkevičius (Romualdas Romualdas Petkevičius).

Pulkvedis uzsvēra – Krievija vairākkārt gan savos ārpolitikas dokumentos, gan politiskajā praksē paudusi un ar darbiem pierādījusi, ka kaimiņvalstu enerģētikas sektora atkarība bieži tiek izmantota politisko mērķu sasniegšanai. Tādēļ vienīgais veids, kā risināt šo problēmu bijusi piegāžu dažādošana jeb diversifikācija.

“Šajā ziņā Baltijas valstis pat rāda piemēru dažām labām citām NATO dalībvalstīm, kā sasniegt šo mērķi un kā lauzt atkarību,” viņš sacīja.

Pulkvedis Petkevičius atzina, lai arī Baltijas valstis turpina iegādāties gāzi no Krievijas, tā beidzot tiek pirkta par taisnīgu cenu, jo pēdējo gadu laikā izdevies rast alternatīvas kurināmā piegādes ceļiem no Krievijas. Savukārt Krievija beidzot reģionā darbojas nevis kā monopolists, bet gan kā viens no piegādātājiem, konkurējot ar citu valstu uzņēmumiem.

“Mums Baltijā šobrīd ir vienots gāzes tirgus, kurā drīzumā iekļausies arī Somija, mums ir sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā, kas pēc savām tehniskajām iespējām var apgādāt ar gāzi visas trīs Baltijas valstis, mums ir Inčukalna gāzes krātuve, kurā mēs varam uzglabāt gāzi un to vēlāk piegādāt patērētājiem. Mēs esam izdarījuši savu mājasdarbu un man ir liels prieks par to. Šajā gadījumā Baltijas valstis savu mājasdarbu ir izdarījušas pienācīgi,” viņš teica.

Pulkvedis Petkevičius atzina – sašķidrinātā gāzes termināļa iespējas jau ļauj iegādāties gāzi no citiem piegādātājiem. Šobrīd Lietuvas uzņēmēji noslēguši ilgtermiņa kontraktus ar piegādātājiem Norvēģijā. Tāpat iespējams iegādāties ASV slānekļa gāzi caur Poliju, kā arī saņemt gāzes kravas no Kataras. “Mums ir šīs opcijas. Tāpat mums aizvien ir opcija pirkt gāzi no Krievijas. Domāju, ka mums šajā gadījumā ir pietiekošas iespējas dažādot gāzes piegādes,” viņš piebilda.  

Citāda situācija ir Elektrības tirgū. Latvija, Lietuva un Igaunija aizvien ir vienotajā Krievijas, Baltkrievijas un Baltijas valstu elektropārvades sistēmā, no kuras plānots atvienoties līdz 2025. gadam. “Brīdī, kad mēs būsim ārpus Krievijas un Baltkrievijas elektrības tirgus, kad mums jau ir pietiekoši labs vietējais reģiona elektrības tirgus un starpsavienojumi ar Zviedriju, Poliju un Somiju, enerģētikas problēmas būs atrisinātas, vienlaikus pilnībā atrisinot arī jebkādu enerģētisko atkarību no Krievijas,” teica Pulkvedis Petkevičius, norādot, ka tas vairo arī kopējo drošību.

Viņaprāt tas ļaus visām trim Baltijas valstīm būt noturīgākām pret ārējiem draudiem, kas ir viens no NATO mērķiem.

Dalies ar šo ziņu