Jaunais Jūras spēku komandieris: ir izvirzīti mērķi stiprināt Baltijas valstu Jūras spēku sadarbību

Viedoklis
Sargs.lv
Zelčs
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

 2. novembrī Jūras spēku komandiera amatā stājies jūras kapteinis Kaspars Zelčs. Viņš pauž, ka kļūšana par Jūras spēku komandieri ir ne vien gods, bet arī augstākais punkts karjerā ikvienam Jūras spēku virsniekam. Jaunais Jūras spēku komandieris norāda, ka šis amats ir izaicinājumu pilns, jo izvirzīti ambiciozi mērķi, lai veicinātu Latvijas Jūras spēku attīstību, kā arī stiprinātu Baltijas valstu Jūras spēku sadarbību. 

Kā līdzšinējā pieredze Jums palīdzēs Jūras spēku komandiera amatā?

Visus šos iepriekšējos gadus, esot dienestā Jūras spēkos, esmu pildījis visus virsnieku amatus, līdz beidzot esmu kļuvis par kuģa komandieri. Iepriekš esmu veicis daudz pienākumu – apmācījis personālu Jūras spēku Mācību centrā, veicis plānošanu Jūras spēku štābā, vadījis Krasta apsardzes dienestu un risinājis jautājumus par Jūras spēku apgādi Nodrošinājuma pavēlniecības 1. Reģionālajā nodrošinājuma centrā, kā arī esmu bijis Jūras spēku štāba priekšnieks. Tāpēc varu teikt, ka iepriekš dienestā gūtā pieredze un zināšanas ir viss, kas nepieciešams Jūras spēku komandiera pienākumu veikšanai. Droši varu teikt, ka Jūras spēkus un visu ar to saistīto pārzinu pilnībā.

Kādi būs lielākie izaicinājumi jaunajā amatā?

Es teiktu, ka izaicinājumi vienlaicīgi ir arī izvirzītie uzdevumi un prioritātes. Tie būtu jau iesāktie darbi, kas mums ir jāpabeidz un jāturpina, piemēram,  mīnu kuģu modernizācija, ko iepriekšējais Jūras spēku komandieris ir iesācis. Tāpat arī Krasta apsardzes dienestā ir uzsākts liels projekts – meklēšanas un glābšanas dienesta sakaru sistēmas modernizācija, kas jāturpina. Aktuāla ir arī Jūras meklēšanas un glābšana koordinācijas centra pārcelšana uz jaunām telpām, kur jāsāk, protams, ar šo telpu izbūvi. Plānoti ir arī citi projekti, kas aptver tālāku mīnu kuģu modernizāciju tieši no tehniskā aspekta. Arī patruļkuģu apbruņošana ir procesā.  Ir izveidota komandvadības sistēma, kas tika pārbaudīta šī gada militāro mācību cikla “Namejs 2019 ” notikušajās Jūras spēku mācībās “Flotex”, un rezultāti bija labi.  Nākamais solis ir aprīkot šos patruļkuģus ar ieročiem.

Liels izaicinājums Nacionālajos bruņotajos spēkos kopumā – personālsastāvs, konkrēti, tā trūkums. Krīzes gados Jūras spēku personālsastāvs diezgan būtiski tika samazināts. Tagad, kad tas ir jānodrošina pirmskrīzes laika līmenī, tas vairs nav tik viegli izdarāms. Jo iegūt virsniekus ar augstākajām pakāpēm un pieredzi uzreiz nav iespējams. Viņu profesionālā sagatavošana aizņem laiku. Tāpat arī instruktoru sagatavošanai ir nepieciešams laiks, lai apgūtu specialitāti un gūtu karjeras izaugsmi.

Kā piesaistīt trūkstošo personālu?

Viens no veidiem, kā piesaistīt jaunu personālsastāvu, būtu turpināt jau iesākto projektu. Tas gan nav organizēts no Jūras spēku puses, bet mēs tajā piedalījāmies. Projektu organizē Salacgrīvas dome kopā ar atvaļināto Nacionālo bruņoto spēku komandieri un kādreizējo Jūras spēku komandieri Gaidi Andreju Zeibotu – tika izveidots bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”. Bibliokuģis viesojās dažādos Latvijas reģionos, tad tur arī pievienojās kāds no Jūras spēku virsniekiem, kurš pats ir nācis no konkrētā reģiona. Arī es piedalījos šajā projektā, kad bibliokuģis devās uz Latgali. Mēs apmeklējām manu dzimto pusi, kur stāstījām skolēniem par mūsu profesiju un darbu. Protams, ja mēs skatāmies uz kopējo jūrniecību, tad civilā flote rada lielu konkurenci, bet militārajā dzīvē ir savas priekšrocības un izaicinājumi, kas var būt interesanti mūsu jaunatnei. Tāpēc domāju, ka arī šis būtu viens no veidiem, kā piesaistīt jauno personālu.

Kādi ir galvenie plāni militāro mācību ziņā?

Militārās mācības notiek katru gadu, un tajās tiek apgūtas un trenētas dažādas prasmes. Tagad esam vairāk koncentrējušies uz valsts aizsardzības plāna realizāciju, tāpēc pēdējos gados militārajās mācībās ļoti nopietni un intensīvi tiek veikti dažādi valsts aizsardzības uzdevumi. Arī Jūras spēki iekļaujas šajā kopējā plānā, veicot savus uzdevumus. Pie tā mēs arī turpināsim strādāt nākotnē un pilnveidoties. Ir vēl daudz jomu, kurās mums būtu vairāk jāpilnveido savas spējas. Tāpat jāturpina arī līdz šim veiktais – ūdenslīdēju mācības, pretmīnu darbības mācības, kurās mēs piedalāmies un attīrām savus teritoriālos ūdeņus no pasaules karu mīnām.

Kāda ir Jūsu Jūras spēku attīstības vīzija?

Jau iepriekš minēju, ka ir pagājuši daudzi gadi, kopš iegādājāmies savus kuģus. Arī kuģi noveco un nolietojas, tāpēc šo kuģu modernizācija ir ļoti svarīga. To mēs esam veiksmīgi iesākuši. Tad ir dažādas tehniskās lietas, kas attiecas uz mīnu kuģiem. Nākotnē Baltijas valstīm ir kopīgi attīstības plāni tieši Jūras spēku jomā. Mūsu kopīgā nākotnes vīzija ir par jaunu kuģu platformu  iegādi, izskatot mums izdevīgākos variantus. Šobrīd Baltijas valstu jūras spēkiem ir kopīgas mācības “Baltron”, bet, lai stiprinātu Baltijas valstu Jūras spēku aizsardzību, vēlamies šo sadarbību paplašināt.

Kādas ir sajūtas, kļūstot par Jūras spēku komandieri?

Viennozīmīgi tas ir gan pagodinājums, gan arī izaicinājums. Jāsaka gan, ka iepriekš  vienu gadu jau esmu pildījis Jūras spēku komandiera pienākumus, tāpēc man ir gan pieredze, gan izpratne par šī amata specifiku. No vienas puses tas varbūt ir slikti, jo zinu, cik intensīvi  ir jāstrādā Jūras spēku komandierim, cik maz laika atliek privātajai dzīvei, cik liela ir noslogotība. Bet no otras puses, nepārprotami tas ir gods, jo jebkuram Jūras spēku virsniekam kļūšana par Jūras spēku komandieri ir augstākais punkts karjerā. Tas ir labākais iepriekšējā darba un dienesta novērtējums. Tāpēc ir ļoti patīkami.

Dalies ar šo ziņu