Jānis Tomašūns
Zemessardze dod iespēju ne tikai brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību, bet arī papildināt savas zināšanas un prasmes. Motivācija, kāpēc cilvēki izvēlas stāties Zemessardzē ir dažāda. Kādam tā ir vēlme pārbaudīt savas spējas vai vēlme apgūt militārās pamatiemaņas, bet cits Zemessardzi redz kā brīvā laika pavadīšanu, hobiju vai iespēju paplašināt draugu un paziņu loku. Zemessardze vieno dažādus un daudzpusīgus cilvēkus ar vienotu mērķi – apgūt militārās pamatiemaņas, lai vajadzības gadījumā spētu aizsargāt sevi, savu ģimeni, tuviniekus un valsti. Cilvēkus, kuri apvieno Zemessardzi ne tikai ar darbu, bet arī ar studijām, tāpēc sargs.lv rakstu sērijā “Dienot Zemessardzē” iepazīstinās lasītājus ar zemessargiem – studentiem. Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargs Jānis Tomašūns studē Latvijas Universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē vēstures bakalaura studiju programmā. Jānis Zemessardzē dien jau deviņus gadus.
Kad uzsāki studijas?
Studijas es uzsāku 2014. gadā. Izvēlējos studēt angļu filoloģiju, jo angļu valoda man ir gandrīz kā otra dzimtā valoda. Jāsaka gan, ka diezgan ātri sapratu, ka tas nav priekš manis un biju spiests meklēt citu programmu. Tālāk izvēlējos studēt vēsturi, kas vienmēr man bijusi tuva. Mans tēvs ir vēsturnieks, bet es pats ar vēstures pētniecību nodarbojos entuziasta līmenī, par vēsturnieku sevi nesaucu. Domāju, ka par vēsturnieku nekad arī nekļūšu, bet tas nav aiz mīlestības trūkuma pret šo zinātni.
Kāpēc domā, ka nekļūsi par vēsturnieku?
Tāpēc, ka neesmu cilvēks kurš spēj specializēties tikai vienā jomā. Fakts, ka aktīvi darbojos gan civilajā, gan arī militārajā sfērā norāda uz manu duālo dabu. Arī profesionālajā dienestā es nedomāju stāties. Esmu pārliecināts, ka mana dzīve būs interesantāka balansējot šis abas vides.
Kad iestājies Zemessardzē?
2010. gadā iesniedzu dokumentus. Jau devītais gads rit Zemessardzē. No 15 gadu vecuma gāju Jaunsardzē.
Kāpēc iestājies Jaunsardzē?
Jāsaka, ka sākumā par pašu Jaunsardzi neko nezināju. Atceros, pulksten 23:00 naktī kanālā LTV1 trāpīju uz Nacionālo bruņoto spēku reklāmas rullīša. Tad nodomāju, ka kaut kam tajā jomā jābūt arī jauniešiem. Bet toreiz manī tāda pārlieku liela nopietnība valdīja. Kad devos pie Jaunsardzes instruktora, lai iestātos, gatavojos tā, it kā dotos uz darba interviju. Realitāte atšķīrās – tas ir interešu pulciņš, bet manā izpratnē tas bija militārs pasākums. Biju nervozs un nobriedis kaut kam nopietnam. Protams, Jaunsardze ir nopietna, bet ne jau pielīdzināma pieaugušo dzīvei.
Pastāsti par savām dienesta gaitām Zemessardzē?
Zemessardzē viss sākās tāpat kā visiem zemessargiem – ar pamatapmācību. Daudzas prasmes tika iegūtas jau Jaunsardzē. 18 gadu vecumā nokārtoju gala eksāmenus priekšmetos, kas pēc tam bija jāapgūst Zemessardzes pamatapmācībā. Bet tā bija vērtīga atkārtošana. Tās jau bija apmācības ar biedriem, nevis skolēniem – jaunsargiem.
Pēc tam bija iespēja iziet jaunākā instruktora kursus, kā rezultātā ieguvu kaprāļa izglītību un pakāpi. Ja mēs salīdzinām civilo un militāro – skolās ir skolēni, militārajā vidē tie ir karavīri, tad kaprālis ir pielīdzināms skolotājam. Tas manā dzīvē bija atklāsmes brīdis, kas man palīdzēja labāk izprast to, ko es varu dot, ko es vēlos sasniegt, jo, veiksmīgi pabeidzot šo kaprāļa kursu, man bija skaidrs, ka būšu vadītājs, līderis.
Tālāk sekoja speciālista kursi. Es biju kaujas atbalsta rotā un tas man pavēra iespējas braukt uz dažādiem ieroču speciālistu kursiem paralēli ierastajām Zemessardzes mācībām. Pagāja vairāki gadi, strādājot nodaļas komandiera kapacitātē, vadot šaušanas nodarbības, mācot pamatapmācību, apmācot nodaļas līmenī, strādājot vada līmenī. Tad radās iespēja pakāpties vēl soli augstāk un iziet vada komandiera pienākuma izpildītāja kursus (VKPI), un saņemt leitnanta pakāpi, kas principā mūs iecēla vada komandiera amatos. Latvijā mēs bijām 12 cilvēki, kuriem tika piešķirts šis pateicības un izcilības apliecinājums par saviem sniegumiem. Protams, aiz šiem kursiem nestāv pilnvērtīga akadēmiska militārā izglītība. Bet mēs bijām pilnvērtīgi sagatavoti, tik cik zemessargus var sagatavot miera laikā ar neintensīvu apmācību, lai kļūtu jau par vada komandieriem. Es no skolotāja pārvērtos par mācību pārzini, es tagad jau organizēju savu nodaļnieku, skolotāju darbu.
Pagājušajā gadā bija pirmā iespēja pilnvērtīgi izmantot šo pozīciju un vadības līmeni, piedaloties mācībās “Namejs”. Protams, cīnījāmies pret “draudzīgiem” spēkiem, kas tēloja pretinieku, bet tās grūtības ko pieredzēju kaujas vadības un vada organizācijas līmenī bija patiesas. Daudz pieredzes guvu no šīm mācībām.
Es teiktu, ka esmu apmierināts ar rezultātiem. Protams, ir ļoti daudz, par ko vēl tagad domāju, ko es uzlabotu nākotnē, bet tā ir mācību jēga, ka tu saproti, ko neizdari pareizi. Tas, ko tu izdari labi, aizmirstas ļoti ātri. Ir svarīgi mācīties no savām kļūdām.
Kā labāk apvienot studijas un Zemessardzi?
Neatkarīgi no tā, ko un kā Jūs studējat, to visu var savienot ar dienestu Zemessardzē. Es paskaidrošu kā. Jums ir 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā. Ja jums ir iespēja, studējot četras no septiņām dienām, jūs atrodat darbu. Darba laiks, piemēram, ir darba dienu vakari. Esat laipni aicināti Zemessardzē! Nedēļas nogales ir mūsu operacionālais laiks – piektdienas vakari, sestdienas, svētdienas. Iespējams, ja jums studijas ir sestdienās, svētdienās, tad būs grūtāk, bet tas nenozīmē, ka Jūs izkrītat no apmācību cikla. Zemessardzē ir dažādas programmas, tai skaitā apmācību nometnes, kas notiek nedēļu no vietas. Ja cilvēki saka, ka viņiem nav laika, viņi jums melo. Laiku var atrast, ja ir vēlme. Tas nav sarežģīti! Zemessardze nav pilna laika militārais dienests, un mēs saprotam, ja kāds netiek uz mācībām. Mēs visi saprotam, mēs esam tādi paši kā jūs, arī mēs kādreiz netiekam.
Tu arī strādā?
Jā, paralēli studijām es strādāju Zemessardzē apsardzē. Tā es labāk varu apvienot darbu, gan arī augstāko izglītību turpināt klātienē. Protams, nedēļas nogalēs, līdz ar to man ir iespēja braukt uz mācībām.
Kā studijās iegūtās prasmes ir palīdzējušas Zemessardzē un otrādi?
Es un brālis, mēs abi esam bijuši jaunsargi un tagad kopā dienējam Zemessardzē. Pat ja mēs ejam kaut kur pa ielu civilajā tērpā, mēs abi soļojam vienotā solī. Tas, ko vēlos ar tp pateikt ir tas, ka tu iegūsti jaunus ieradumus. Gan apzināti, gan neapzināti dari un pielieto Zemessardzē gūtās iemaņas savā civilajā ikdienā. Tu mainies kā cilvēks. militārā vidē cilvēks gūst izpratni par sadarbību, pieklājību. Cieņu pret augstāk stāvošiem, līdziniekiem un padotajiem. Armijā ļoti ātri cilvēks saprot, ka viņš nav uzmanības centrā, un pielāgojas. Caur Zemessardzi, caur Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, militāro mācību, aizsardzības mācību, caur Jaunsardzi cilvēki iegūst šo militāro pieredzi, kas izmaina cilvēkus. Uz labo pusi. Un tās sekas var ieraudzīt kā militārajā, tā civilajā dzīvē.
Cik liela nozīme ir fiziskajai sagatavotībai Zemessardzē?
Zemessardzē ir vajadzīga izturība. Tas ir un būs katra paša zemessarga ziņā, cik viņš fiziski sagatavots, cik spēj izturēt. Intensitāte standarta mācībās nav tik liela, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs nespētu izpildīt to, ko no viņa prasa. Tā slodze mācībās ir adekvāta priekš viena vai divu dienu pārbaudījuma. Mazliet citādāka ir situācijā, kad jāgatavojas starptautiskajās operācijās, braucieniem uz Ameriku vai vēl kaut kur, tad iepriekš vajadzētu trenēties, lai pašam ir prieks par sevi.
Lai parādītu sevi no labākās puses?
Fiziskā sagatavotība ietekmē jebkura uzdevuma izpildi. Ja tavs uzdevums ir piegādāt 50 litrus ūdens taviem izslāpušajiem biedriem, tad fiziskā sagatavotība ir svarīga. Ja tavs uzdevums ir noiet 24 stundas līdz tavai kaujas pozīcijai, lai to aizstāvētu, tad atkal tas ir izturības un fiziskās sagatavotības jautājums. Varbūt varēsi noiet, bet, ja neesi sagatavojies gana labi, tad 24 stundas vēlāk pēc īsas snaudas, tu pamodīsies stīvs un krampjains, un nespēsi vairs pakustēties.
Kādi ir nozīmīgākie ieguvumi Zemessardzē? Kāpēc jauniešiem izvēlēties dienestu Zemessardzē?
Es teiktu, ka tā ir pareiza izvēle jebkuram cilvēkam ar sirdi īstajā vietā. Jūs iegūsiet militārās un militāri civilās zināšanas, kas ļaus palīdzēt krīzes situācijā. Ja es Jums rokās ieliktu ieroci un teiktu, lai nākat man līdzi, mums ir jāaizstāv, piemēram, Rīga. Jūs vairāk apdraudētu mani, nevis pretinieku, ja jūs būtu tur tikai ar motivāciju un vēlmi pareizi rīkoties. Lai karotu labi Ir jābūt zināšanām. Zemessardzē var iegūt šos pamatus. Ar laiku sapratīsiet, ka tāda dzīve nedēļas nogalēs, aizbraucot mācībās, ļoti, ļoti atvieglos ikdienu. Jūs atpūtināsies savas smadzenes, kas ir piesaistītas pie telefona, pie datora, pie komunikācijām, pie zvaniem, pie īsziņām, pie ģimenes dzīves, pie privātās dzīves. Visas šīs ikdienas lieta pazūd. Jūs aizbraucat uz mācībām, tur jūs esat cits cilvēks! Ikdiena paliek kaut kur fonā. Nekur citur to tā nevar izjust. Citi cilvēki brauc zvejot vai medīt, bet viņi nav tik tālu prom no civilizācijas kā esam mēs Zemessardzes mācībās. Jūs ieplānojat to dienu mācībām Zemessardzē un tā diena tiek pavadīta pilnīgi citā pasaule. Tik daudziem cilvēkiem tas ir tieši tas, ko viņi vēlas – izrauties no ierastās vides. Tas tiešām ir tā vērts! Jūs būsiet laimīgāks cilvēks, ja Jūs uzdrīkstēsities pieteikties uz šo paralēlo pasauli un paralēlo dzīvi.
Militāro apmācību var apgūt studējošie, kas jau ir Zemessardzē vai kļūs par zemessargiem pirms kursa uzsākšanas. Apmācību īsteno Nacionālie bruņotie spēki, un tā notiek no studijām brīvajā laikā, tostarp brīvdienās un vasaras brīvlaikā. Vairāk uzzini šeit.