Dienot Zemessardzē: Jebkuras mācības ir izaicinājums un piedzīvojums

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Zemessargi
Aizsardzības ministrija

Ronalds Pirtnieks

Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargs

Zemessardze dod iespēju ne tikai brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību, bet arī papildināt savas zināšanas un prasmes. Motivācija, kāpēc cilvēki izvēlas stāties Zemessardzē ir dažāda. Kādam tā ir vēlme pārbaudīt savas spējas vai vēlme apgūt militārās pamatiemaņas,  bet cits Zemessardzi redz kā brīvā laika pavadīšanu, hobiju vai iespēju paplašināt draugu un paziņu loku. Zemessardze vieno dažādus un daudzpusīgus cilvēkus ar vienotu mērķi – apgūt militārās pamatiemaņas, lai vajadzības gadījumā spētu aizsargāt sevi, savu ģimeni, tuviniekus un valsti. Cilvēkus, kuri apvieno Zemessardzi ne tikai ar darbu, bet arī ar studijām, tāpēc sargs.lv rakstu sērijā “Dienot Zemessardzē” iepazīstinās lasītājus ar  zemessargiem – studentiem. Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargs Ronalds Pirtnieks. Šogad absolvējis Ogres tehnikumu, apgūstot mežsaimniecības tehniķa profesiju. Ronalds studijas turpinās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai iegūtu inženierzinātņu bakalaura grādu mežzinātnē. Zemessardzē Ronalds ir teju divus gadus.

- Kāpēc izvēlējies iestāties Zemessardzē?

Pirmkārt, visu mūžu esmu bijis saistīts ar mežu, kā arī sešus gadus darbojos Jaunsardzē. Zemessardzē tūlīt būs jau otrais gads. Tas likās likumsakarīgi. Otrkārt, jau Jaunsardzē sapratu, ka tas ir interesantāks veids, kā pavadīt savu brīvo laiku. Zemessardzē man ir iespēja apgūt dažādas taktiskās iemaņas, apgūt prasmes pielietot ieročus un vadīt dažāda veida militāro tehniku. Tas viss man šķita ļoti saistoši.

- Minēji, ka biji jaunsargs. Kāpēc izvēlējies Jaunsardzi?

Jaunsardzē iestājos, jo pirms tam biju skautos. Divus gadus Jaunsardzē un Skautu kustībā darbojos paralēli. Bet, kāpēc? Droši vien tāpēc, ka vecākiem ir mežs un vienmēr esmu palīdzējis to apsaimniekot. Līdz ar to mani arī saistīja izdzīvošana lauka apstākļos. Un beigu beigās, es negribēju iet uz dejošanas vai dziedāšanas nodarbībām, bet praktiski darboties dabā.

- Kā tev izdevās apvienot mācības tehnikumā ar dienestu Zemessardzē?

Zemessardzes apmācības pārsvarā notiek piektdienās, sestdienās un svētdienās. Tas nozīmē to, ka sliktākajā gadījumā, ja piektdienā nevarēju ierasties skolā Zemessardzes apmācību dēļ – no Zemessardzes dabūju zīmi, ka biju nodarbībās un kavējums tika attaisnots. Pēc tam izdari iekavēto. Protams, bija reizes, kad nevarēju ierasties Zemessardzes apmācībās, piemēram, centralizēto eksāmenu dēļ. Bet apvienot var, ar to nav nekādu problēmu, jo viss ir atkarīgs no plānošanas un apņēmības.

- Studijas prasa vairāk patstāvīgu darbu un laiku. Vai domā, ka tev izdosies studiju laikā mācības apvienot ar Zemessardzi?

Sākot studijas Jelgavā, domāju, ka noteikti būs grūtāk visu apvienot, bet tas ir izdarāms. Es zinu cilvēkus, kuri studē un ir Zemessardzē – to var izdarīt. Protams, iespējams retāk būs iespēja tikt uz mācībām, bet es neredzu problēmas, kas varētu sarežģīt manu dalību studijās vai Zemessardzē. It sevišķi vasarā, kad studijas nav tik nopietnas un aktīvākais apmācību laiks Zemessardzē ir vasarā.

- Kā Zemessardzē iegūtās zināšanas tev ir palīdzējušas mācību laikā un otrādi?

Kas man tehnikumā palīdzējā – es četrus gadus dzīvoju kojās. Tur diez gan daudz noder izdzīvošanas iemaņas. Piemēram, mazā katliņā iemācīties pagatavot vairāk ēdienu. Ja tev nav tējkannas, tu atrodi alternatīvu. Tu spēj atrast risinājumus dažādām situācijām. Kaut kādā līmenī tu esi zinošāks un prasmīgāks par pārējiem. Kas attiecas uz mācībām, kā tās viena otru papildina – zinātniskā līmenī, tiešā veidā nepapildina. Ja ņem pamatus, skolā esmu iemācījies, ka mežā ir kvartālstigas un parastās stigas. Šādas zināšanas ļoti noder Zemessardzes apmācībās, jo pēc stigām ir iespējams orientēties mežā. Tas palīdz vairāk saprast, kas notiek dabā un visapkārt. 

- Kāds ir tavs nozīmīgākais ieguvums, esot Zemessardzē?

Esot Zemessardzē, mans lielākais ieguvums ir pieredze. Prasme būt gatavam dažādās nestandarta situācijās. Spējas ātrāk pieņemt lēmumus un reaģēt uz notiekošo. Un cilvēki, kurus esmu šeit saticis, kuriem ir tāds pats hobijs kā man. Ja satiec vienu tādu pašu cilvēku – tas jau ir forši. Ja satiec 30 tādus pašus kā tu – tas jau ir super!

- Ar kādiem izaicinājumiem esi saskāries gan studiju laikā, gan Zemessardzē?

Lielākie izaicinājumi studijās bija “Erasmus” projekts, kad divas nedēļas pavadīju Ungārijā un noteikti visi kvalifikācijas eksāmeni. Zemessardzē esmu uzsācis kaprāļa kursus, tas noteikti ir izaicinājums. Zemessardzē principā katra apmācība ir gan izaicinājums, gan arī piedzīvojums. Katra apmācības ir citādāka, katra ar savu tendenci. Liels izaicinājums bija arī sākums – iekļaušanās kolektīvā. Protams, bija pazīstami cilvēki no Kuldīgas Jaunsardzes, bet bija arī nepazīstami. Arī pati norise – Zemessardzes un Jaunsardzes pamati ir vairāk vai mazāk vienādi, bet struktūra atšķiras. Viss jaunais savā veidā ir izaicinājums.

- Kā tavuprāt visveiksmīgāk iespējams apvienot Zemessardzi un studijas?

Man šķiet, ka pats galvenais ir nesajaukt un apzināties savas prioritātes. Tad viss izdosies. Mana prioritāte ir studijas, jo Zemessardzei es varēšu veltīt vēl visu savu mūžu, bet mācīties vēlos, kamēr esmu jauns un ir vieglāk iemācīties. Ir rūpīgi jāplāno un ir jāizvērtē, kas ir svarīgāks, kas prasa vairāk laiku. Ir jāsaprot, ko dari, ko vēlies un nepazust no tā.

- Vai redzi savu nākotni arī profesionālajā dienestā?

Pašlaik esmu ļoti apmierināts ar dalību Zemessardzē. Es veltu Zemessardzei savu brīvo laiku, man ir interesanti, labi un spēju to apvienot ar savu privāto dzīvi. Savu profesionālo izaugsmi vairāk redzu specialitātē, kuru apgūstu.

- Kā vispār vērtē to, ka Latvijā ir Zemessardze?

Es uzskatu, ka tas ir ļoti labi, ka mums ir Zemessardze. Ļoti apsveicami, jo tas ir liels cilvēku skaits un liels pienesums Nacionālo bruņoto spēku struktūrai. Ir ļoti nozīmīgi, ka cilvēki iestājas Zemessardzē, kur viņi apgūst militārās pamatiemaņas un zināšanas, jo tas nozīmē to, ka viņi zinās kā rīkoties draudu situācijā.

- Vai jūs ieteiktu studentiem izvēlēties Zemessardzi un, kāpēc viņiem tas būtu jādara?

Es noteikti iesaku studentiem pamēģināt, lai vienkārši saprastu. Neviens jau neko sliktu neteiks, ja viņš izlems, ka tas tomēr nav priekš viņa. Bet, vismaz nebūs iekšēji pārmetumi, ka neesi pamēģinājis. Bet Zemessardzē vajag stāties, jo tas tiešām padara interesantāku ikdienu. Un, kas zina – varbūt kāds tieši saprot, ka grib turpināt karjeru militārajā jomā.

- Ko tu ieteiktu ņemt vērā cilvēkiem, kuri ir Zemessardzē?

Galvenais, nekad nevajag aizmirst – lai arī kur tu ej, tev otrā pusē arī ir cilvēks. Neatkarīgi no tā, kas viņš ir – karavīrs, grāmatvedis vai finansists. Lai arī cilvēkiem ir dažādi raksturi, bet nevajag baidīties. Mums ir jāsaprot vienam otru un jārīkojas.

Militāro apmācību var apgūt studējošie, kas jau ir Zemessardzē vai kļūs par zemessargiem pirms kursa uzsākšanas. Apmācību īsteno Nacionālie bruņotie spēki, un tā notiek no studijām brīvajā laikā, tostarp brīvdienās un vasaras brīvlaikā. Vairāk uzzini šeit.

Dalies ar šo ziņu