pulkvežleitnants Sandris Gaugers
Pagājušā gada nogalē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera amatā stājās pulkvežleitnants Sandris Gaugers. “Uz šo iespēju – būt par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieri, es skatos ļoti pozitīvi. Šajā amatā tu ne tikai plāno, bet arī izpildi – tu ar saviem karavīriem ej ārā mežā, pļavā – vienalga kur, un esi kopā ar viņiem. Tā ir ekskluzīva iespēja jebkuram virsniekam! Es skaidri apzinos, ka man ir paveicies ar šo iespēju, kas man ir dota un tik pat skaidri apzinos, ka tā ir milzum liela atbildība. Bet kopumā es skatos ar baudu uz šo darbu, “ tā pulkvežleitnants S. Gaugers.
Kā jūsu līdz šim iegūtā pieredze palīdzēs veikt tagadējos darba pienākumus?
Man ir vairāk nekā 25 gadu ilga militārā pieredze, kas palīdz izprast lietu kārtību, tik ilgi strādājot vienā sfērā. Mana militārā karjera sākās Sauszemes spēkos un viss, ko esmu iemācījies un praktizējis kā karavīrs, viss ir apgūts šeit Ādažu bāzē. Savukārt amati, kuros strādāju pēc tam – Apvienotais štābs, kur biju štāba virsnieka amatā, Instruktoru skolas komandieris, NATO štābs Nīderlandē, kur ieņēmu štāba virsnieka amatu, palīdz man izprast lēmumu pieņemšanas procesus gan nacionālā, gan NATO štābu līmenī.
Esot NATO štābā Nīderlandē, man bija ekskluzīva iespēja strādāt pie 2015. gada lielākajām NATO mācībām - “Trident Juncture 2015”, kas galvenokārt notika Spānijā, Itālijā un Portugālē. Lai radītu šādas mācības, bija jāsaprot kā sistēma strādā, jāizprot detaļas par to, kurš ar ko, NATO ietvaros, runā, kurš pieņem lēmumus. Līdz ar to tā iegūtā pieredze, esot šajā amatā, ļoti skaidri un konkrēti palīdz saprast, kur mēs kā brigādes štābs atrodamies NATO komandvadības ķēdē. Sekojoši arī Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas kontekstā – ir skaidrs, kurš ar ko runā, kurš kuram ir pakļauts un, kurš dod uzdevumus, un, ko mēs no katra štāba jeb līmeņa varam sagaidīt.
Savukārt mana pēdējā pieredze, esot Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandiera amatā, ir devusi skaidru izpratni par to, kas ir Zemessardze, ko tā dara un, ko no tās var sagaidīt. Kādu pienesumu Zemessardze, Zemessardzes brigādes un bataljoni dod mūsu lielajā nacionālajā aizsardzības plānā. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Sauszemes spēku Mehanizētajai kājnieku brigādei ir devis skaidru uzdevumu izveidot jaunu kājnieku bataljonu, kas tiek komplektēts ar zemessargiem, un Zemessardzē iegūtā pieredze man ļauj saprast, kā šis bataljons tiks veidots, kā mēs viņu integrēsim Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā un, kas ir tie uzdevumi, ko varam dot šim bataljonam.
Kas jums būtu lielākais izaicinājums, esot šajā amatā?
Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, ieskaitot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, dien ievērojams skaits karavīru. Šo karavīru integrēšana vienotā mehānismā, kurā visi saprot, ko katrs dara, ka visi strādā ar vienotu mērķi, kas ir valsts aizsardzība – tas, man šķiet, ir vislielākais izaicinājums. Es skaidri apzinos, ka šis nav viena cilvēka orķestris un zinu, ka Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes štābs ir ļoti spējīgs un padarīs šos procesus plānveidīgus un daudz vieglākus. Galu galā, tieši šis izaicinājums padara šo darbu tik interesantu. No militārā aspekta, mums latviešiem ir laba iespēja mācīties no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, kuru veido deviņas nācijas. Katra valsts uz šejieni atved kādas specifiskas zināšanas. Mums nav jābrauc uz deviņām valstīm, lai kopā piedalītos mācībās, jo viņi ir atbraukuši pie mums. Mums ir iespēja analizēt viņu pieeju darbam un paņemt to, kas mums šķiet labs. Tāpat arī sabiedrotie mācās no mums. Jebkura starptautiska mijiedarbība dod pienesumu un jaunas zināšanas gan vienam, gan otram.
Kādi ir izvirzītie galvenie uzdevumi un prioritātes?
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir devis uzdevumus 2019.gadam visām bruņoto spēku vienībām, tostarp arī Sauszemes spēku Mehanizētajai kājnieku brigādei. Netiešā uguns atbalsta attīstība ir viens no galvenajiem brigādes uzdevumiem. Un viena no galvenajām brigādes prioritātēm ir šos 155mm ieročos pēc iespējas ātrāk padarīt operacionālus, lai karavīri un visu līmeņu komandieri ir labi apmācīti to lietošanā.
Otrs uzdevums, kuru skaidri ir nodefinējis Nacionālo bruņoto spēku komandieris – kājnieku bataljona izveide uz zemessargu bāzes. Respektīvi, šī gada laikā mēs ļoti intensīvi strādāsim pie zemessargu rekrutēšanas, piesaistes un apmācības, ar mērķi līdz gada beigām nokomplektēt vismaz 100 – 150 cilvēku lielu rotu. Protams, šis ir ambiciozs uzdevums un tā izpilde ir atkarīga no cilvēku vēlmes ziedot savu brīvo laiku valsts aizsardzībai. Bet, esot Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandiera amatā, es redzēju, ka cilvēku atsaucība 2018. gadā bija lielāka nekā tā bija pirms tam. Uzskatu, ka zemessargu piesaistīšanai vajadzīgā apmērā ir potenciāls.
Kā trešo uzdevumu Bruņoto spēku komandieris ir noteicis, 2. mehanizēto kājnieku bataljonu izveidot tieši tādu, kā 1. mehanizēto kājnieku bataljonu, kas jau par 90 procentiem ir mehanizēts.
Un, protams, mēs nevaram aizmirst par nodrošinājuma lietām – mēs esam uzsākuši veidot nodrošinājuma bataljonu, bez kura neviena no brigādes vienībām nebūs spējīga veikt tai uzticētos uzdevumus. Mēs varam iemācīties lietot savā rīcībā esošo kaujas tehniku un ieročus, bet ja tehnikai nebūs degvielas vai ieročiem nebūs munīcijas, tad tam, ko katra no manevra vienībām būs iemācījusies, nebūs nekādas jēgas. Līdz ar to nodrošinājuma bataljona attīstība būs vēl viena no brigādes prioritātēm.
Pēc 13 gadus ilgā pārtraukuma, atgriežoties Ādažu bāzē, Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, esmu sapratis, ka vienība, kuru atstāju 2005. gadā, un vienība, kuras vadību esmu pārņēmis 2018. gada nogalē, ir divas dažādas vienības. Šajā laikā vienības attīstībā ir ieguldīts milzīgs darbs un ievērojami resursi. Es varu būt pateicīgs visu līmeņu komandieriem un, protams, arī visiem iepriekšējiem brigādes komandierim par ieguldījumu un paveikto darbu, lai bruņotajos spēkos izveidotu apjomīgu un kaujas spējīgu vienību, ar kuru var lepoties visi Latvijas iedzīvotāji.
Un kāds ir plāns attiecībā uz apmācību?
Brigādes štābs ir daļa no daudznacionālās divīzijas «Ziemeļi» štābaapmācību procesa sastāva un šogad paredzētas dažāda līmeņa apmācības.
Gada lielākās militārās mācības, kurās piedalīsimies, ir brigādes mācības “Sudraba bulta”, kas šogad notiks Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību “Mazais Namejs” ietvaros. Šobrīd notiek intensīvs šo mācību plānošanas process.
Protams, gada laikā paredzētas vēl citas dažādas nacionāla un starptautiska līmeņa militārās mācības. Kā vienas no nozīmīgākajām, gribētu minēt, Igaunijas Aizsardzības spēku mācības “Kevadtorm” (“Pavasara vētra”), kurās Baltijas Bataljona (BALTBAT) ietvaros piedalīsies 1. Mehanizētā kājnieku bataljonaun citas brigādes vienības, kā arī NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā vienības. BALTBAT projekta vadošā valsts šogad un 2020. gadā ir Latvija un tieši 1. Mehanizētais kājnieku bataljons iznes uz saviem pleciem šo godu vadīt trīs Baltijas valstu bruņoto spēku vienības