Grībauskaite: ASV patiesībā nekad nav atstājusi Baltijas reģionu Krievijas ietekmei

Viedoklis
LETA
Grībauskaite
Foto: Foto: kam.lt

ASV patiesībā nekad nav atstājusi Baltijas jūras reģionu Krievijas ietekmei - tādu viedokli piektdien intervijā Lietuvas Radio izteikusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, lūgta komentēt pēdējā laikā vērojamo Vašingtonas uzmanību pret Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.

Grībauskaite: ASV patiesībā nekad nav atstājusi Baltijas reģionu Krievijas ietekmei

"Sliecos domāt, ka nekad arī nav atstājusi. Varbūt Maskava kaut ko iztēlojās. Vienmēr esam jutuši Amerikas uzmanību arī sadarbībā ar NATO, jo ne jau tāpat vien esam vienojušies par aizsardzības plāniem. Tiek rīkotas militārās mācības, kurās tiek atstrādāta šo plānu realizācija. (..) Un šobrīd izrādītā politiskā uzmanība jāspēj pienācīgi novērtēt tieši tādēļ, ka tā ir uzmanība Ziemeļeiropas reģionam, kuru arī es savā ārpolitikā cenšos uzlūkot kā potenciāli noderīgu Lietuvai," viņa norādījusi.

"Tātad Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības virzienam pievērš uzmanību arī ASV, ņemot vērā, ka šis reģions - īpaši krīzes laikā - izskatījies visstabilāk, vislabāk ticis galā ar ekonomisko krīzi, un acīmredzot ASV to uzskata par progresīvu, inovatīvu un uzticēšanās vērtu," piebildusi Grībauskaite, kas augusta beigās kopā ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu.

Viņa norādījusi, ka sestdien tiksies ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, kas Viļņā piedalīsies Eiropas Savienības ārlietu ministru neformālajā apspriedē, un šī tikšanās būs kā Vašingtonā notikušo sarunu turpinājums.

Vaicāta, vai apspriedē ir izredzes panākt vienotu ES nostāju Sīrijas jautājumā, Lietuvas prezidente atbildējusi, ka faktiski Eiropas Savienībai jau ir sava nostāja.

"Šī nostāja ir ļoti nepārprotama - ķīmisko ieroču, masveida iznīcināšanas ieroču lietošana 21. gadsimtā ir absolūti nosodāma, un to nedrīkst atļaut nevienam. Otrkārt, visiem, kas mēģinājuši lietot vai lietojuši šādus ieročus pret bērniem, civiliedzīvotājiem, neapbruņotiem cilvēkiem, ir par to jāatbild. Par to, kādā formā jāatbild, viedokļi jau sāk nedaudz atšķirties. Mana nostāja ir viennozīmīga - šajā procesā jāiesaista ANO, un nav svarīgi, kas notiks īslaicīgā perspektīvā un kāda būs reakcija. Vidējā un ilglaicīgā perspektīvā bez politiska lēmuma un tikai ar militāriem līdzekļiem šo jautājumu atrisināt nevar. Tādēļ mums jāiegulda spēki arī Apvienotajās Nācijās, jāiegulda spēki, mudinot abas puses atkal sēsties pie sarunu galda," viņa izteikusies.

Dalies ar šo ziņu