Pieminot 1991. gada barikāžu aizstāvjus un godinot tā laika varonīgo sabiedrību, Latvijas Kara muzejs ir sagatavojis nelielu izstādi, ko šī gada janvārī iespējams apskatīt arī klātienē - muzeja telpās. Kā “Sargs.lv” stāsta muzeja ekspozīciju un izstāžu nodaļas vadītaja, kā arī barikāžu laika aktīviste Ilze Krīgere, toreiz gan viņa, gan viņas vīrs zināja, ka jāsniedz atbalsts. Dežūras tikušas sadalītas pa maiņām, jo mājās bija mazs bērns, kas jāpieskata.
1991. gada 13. janvārī ap nozīmīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām sākās barikāžu celtniecība, ielas bloķēja lieljaudas tehnika. Arī Kara muzejs kļuva par šo vēsturisko notikumu liecinieku. Vecrīgu tolaik iekļāva aizsardzības loks, ko veidoja 7 aizsardzības sektori un 44 barikāžu posteņi.
Pie Pulvertorņa tika izveidots barikāžu postenis Nr.1, kur pamatā dežurēja vīri no Pāvilostas un tās apkārtnes. Tikmēr muzeja darbinieki organizēja diennakts dežūras muzejā1990. gada 4. maijā demokrātiski ievelētā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības Deklarāciju, iesākot Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas procesu.
Savukārt, barikāžu aizstāvjiem dodot patvērumu, ēdienu un siltu tēju.
Atbalsta procesos piedalījās arī Latvijas Kara muzeja ekspozīciju un izstāžu nodaļas vadītaja Ilze Krīgere, kura ir arī izstādes “Barikādes: Postenis Nr.1” autore.
Tā kā aizvadītajā gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ interesentiem nebija iespējas klātienē aplūkot izstādi, tad šogad kopš 13. janvāra visu šo mēnesi šī izstāde muzejā ir aplūkojama klātienē.
Izstādē redzamas gan fotogrāfijas, gan atribūtika no tā laika notikumiem. Interesanti, ka par tolaik Kara muzejā notiekošo ir ļoti maz liecību, tāpēc izstādes izveide šoreiz bijuši krietni vien sarežģītāka.
Vaicajot I. Krīgerei par sajūtām, 1991. gadā atrodoties Latvijas Kara muzejā un piedaloties valsts neatkarības atgūšanas procesā, viņa atzīst – tolaik nav bijis laika baidīties.
Tolaik Baltijas valstīs valdošajām “brīvības vēsmām” pretojās Padomju Savienība. 1991. gada janvārī centrālā vara Maskavā uzsāka militāras akcijas, lai atjaunotu savu ietekmi Baltijā. Naktī no 12. uz 13. janvāri Padomju armijas daļas un speciālo uzdevumu vienības uzbruka neapbruņotiem cilvēkiem pie Televīzijas torņa, radio, telegrāfa un Augstākās padomes ēkas Viļņā. Uzbrukuma laikā nogalināja 14 un ievainoja 110 civiliedzīvotājus.
Latvijā par traģiskajiem notikumiem uzzināja 13. janvāra agrā rītā. Tajā pašā dienā Rīgā vairāk nekā 500 000 cilvēku piedalījās manifestācijā, izsakot atbalstu Lietuvai un apliecinot gatavību turpināt valsts neatkarības atgūšanas ceļu.
