NAA kadeti 20 kilometrus garā pārgājienā iepazīst Latvijas virsnieku 1941. gada traģēdiju

Nacionālās aizsardzības akadēmijas NBS vēstures pētniecības nodaļas pētnieks Valdis Kuzmins portālam “Sargs.lv” stāsta, ka iepriekšējos gadus pārgājiens bija kā daļa no kopumā trīs dienu garas nometnes. Apmetnes vieta tradicionāli tikusi veidota vietā, kur Litenes nometnē atradusies karavīru telšu pilsētiņa.  Šajā nometnē citus gadus līdzās NAA akadēmijas pirmā kursa studentiem piedalījušies arī jaunsargi.

Pasākuma dalībniekiem līdztekus traģiskajiem vēstures notikumiem bijusi iespēja iepazīt arī Latvijas armijas apmācību procesu pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē, kā arī ielūkoties brīvvalsts bruņoto spēku kara taktikā. Šogad Covid-19 pandēmijas dēļ nometne izpalika, savukārt visa iepriekšējo gadu programma tika apkopota vienā dienā. Tomēr galvenais pasākuma vadmotīvs pēc pētnieka vārdiem aizvien palicis nemainīgs – dot iespēju topošajiem virsniekiem ielūkoties traģiskajās Latvijas armijas vēstures lappusēs, pārdomājot pašiem savu iespējamo rīcību un atbildību kā pilsoņu, tā valsts priekšā, jo tieši virsnieka rīcība un izvēle, ko darīt vienos vai otros apstākļos, ir tikpat svarīga arī mūsdienās.

Šogad kadeti piemiņas pārgājienu sāka 14. jūnija rītā Pededzes kapos, kur apglabāti 1941. gadā atrastie padomju okupācija varas nogalinātie Latvijas armijas virsnieki. Tālāk pārgājiena maršruts veda uz karavīru mācību vietām.

V. Kuzmins skaidro - Nacionālajā aizsardzības akadēmijā jau piecus gadus vēsture tiek mācīta ne tikai, liekot studentiem lasīt dažādus avotus un rakstīt pētnieciskos darbus, bet arī dodoties uz kauju vietām, tādējādi praktiski iepazīstot vēsturi topošo virsnieku īpašību attīstīšanai.

Viņš norāda - 1940. gadā politiskā vadība pieņēma lēmumu necīnīties, kas vēlāk noveda pie valsts un sabiedrības iznīcināšanas. “Tā, manuprāt, arī bija Litenes traģēdija. Toreiz valdīja sava veida naivums vai cerība, ka viss būs labi. Cilvēki vēlējās pieņemt domu, ka varbūt Padomju Savienība nebūs nekas slikts. Ar šodienas zināšanām diemžēl mēs varam skaidri teikt – nē, tas nebija nekas labs. Tā bija briesmīga sistēma  - daudzreiz sliktāka, kā jebkurš cilvēks tolaik vispār spēja iedomāties. Tāpēc šādos gadījumos virsniekam ir jāspēj pieņemt lēmums saskaņā ar savu iekšējo pārliecību, lai par to vēlāk cīnītos,” uzsver V. Kuzmins, piebilstot ka mūsdienās gan bruņotie spēki, gan parlaments no vēstures kļūdām ir mācījušies. Šodien likums skaidri nosaka, ka valsts politiskajai vadībai nav tiesību dot pavēli nepretoties iebrucējam. Arī katram karavīram ir pienākums pretoties jebkuram ienaidniekam.

Viņš atzīst, ka šajos pasākumos no jaunajiem kadetiem ne vienreiz vien izskan jautājums, kāpēc karavīri 1939. gadā nepretojās, kāpēc Latvijas armijai blakus nebija sabiedrotie un kāpēc Latvija nesadarbojās ar citām Baltijas valstīm. Tas liecina, ka, ielūkojoties vēsturē praktiski, jaunie virsnieki spēj izprast arī savus iespējamos rīcības variantus līdzīgā situācijā.

Pasākuma laikā portāls “Sargs.lv” sastapa arī virkni Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu, kuru radinieki bijuši apcietināti vai nogalināti Litenes nometnē.

Piemēram, kadetes Annas Gulbes vecvecvectēvs pulkvežleitnants Nikolajs Miļevskis ticis izsūtīts tieši no Litenes nometnes. Viņa stāsta –  par viņas priekšteča gaitām interesējušies arī vēsturnieki, taču studijas akadēmijā, traģēdijas tiešā ietekme pār viņas ģimeni lika Annai doties uz Liteni, lai labāk izprastu šos notikumus.  

Viņas vecvecvectēvs pēc deportācijas nonāca Noriļskas koncentrācijas nometnē, kur pēc gada nomiris no plaušu karsoņa.

Līdztekus traģiskajām vēstures lappusēm Anna pārgājiena laikā uzzinājusi arī citas interesantas lietas no tā laika karavīru ikdienas, piemēram, cik daudz zirgu un kādos nolūkos izmantots un kādi ierakumi veidoti karavīriem. Anna gan piebilst – ierakumu tehnoloģija daudz mainījusies neesot. Līdzīgi mācīti arī viņi inženieru atbalsta kursā.

Līdz ar Annu pārgājienā devās arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadets Kārlis Jansons. Arī viņa ģimeni 1941. gadā skāra PSRS okupācijas varas deportācijas – daudzi radinieki tikuši izsūtīti uz Noriļskas apgabalu. Atšķirībā no Annas vecvecvectēva viņi vēlāk bijuši spējīgi atgriezties dzimtenē.

Runājot par 1941. gada traģiskajiem notikumiem, Kārlis atzīst, ka viņu pārņem gan aizvainojums, gan lepnums par to, ka radinieki tomēr spēja izdzīvot.

Savukārt Pēteris Prauls, kurš studē Gaisa spēku militāro vadību, portālam “Sargs.lv” atzīst, ka viņam ar kursabiedriem pirms došanās uz pārgājienu bijusi lekcija par vēsturiskajiem notikumiem Litenē.