Zemessardze

29. janvārī Skrunda atkal kļuva par vietu, kur Latvijas vēsture sastopas ar šodienu. Karoga diena, kas šeit tiek atzīmēta jau gadiem, ir veltīta 1919. gada 29. janvāra kaujai, kad pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons atbrīvoja Skrundas teritoriju no lieliniekiem un virs pilsētas pacēlās sarkanbaltsarkanais karogs.

“Vislabāk vēsturiskos notikumus analizēt ar pamatīgu laika nobīdi,” pauž portāla “Sargs.lv” viesis, Latvijas Tautas Frontes valdes loceklis un Zaķusalas aizsardzības koordinators, atvaļinātais Zemessardzes pulkvežleitnants Ainārs Bašķis. Tieši viņš bija viens no diviem 1991. gada janvāra "atslēgas cilvēkiem", kurš izveidoja efektīvu Zaķusalas...

Pašā jaunā gada sākumā Lūznavā bāzētajā Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljonā dienējošajiem valsts aizsardzības dienesta karavīriem norisinājās tā dēvētais ziemas izdzīvošanas kurss. Kursa piecu dienu laikā VAD karavīri kopā ar profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem apguva izdzīvošanas un militārās taktikas pamatus ziemas apstākļos -...

Otrdien, 20. janvārī, Ministru kabinets atbalstīja ieceri ļaut Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei, pildot dienesta pienākumus, izmantot speciālos līdzekļus, kas paredzēti bezpilota lidaparātu notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai.

Šī gada 14. janvārī noslēdzās brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienesta 2026. gada vasaras iesaukumam, kas sāksies 17. jūlijā. Dienestam pieteicies līdz šim lielākais brīvprātīgo skaits - 1560 Latvijas pilsoņi. Tomēr, vadoties pēc iepriekšējo iesaukumu pieredzes ir skaidrs, ka daļa brīvprātīgi pieteikušos jauniešu varētu neizturēt...

Pēc padomju okupantu armijas uzbrukuma Viļņas Radio un televīzijas centram Lietuvā, 1991. gadā Tautas fronte sauca Latvijas iedzīvotājus uz barikādēm Rīgā, baidoties, ka līdzīgas padomju okupācijas režīma militarizēto vienību vardarbīgās izpausmes varētu tikt vērstas arī pret neatkarības aizstāvjiem Latvijā. To, ka padomju okupācijas režīms...

Saeima ceturtdien, 15. janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kuru mērķis ir paplašināt sabiedrības iespējas iesaistīties valsts aizsardzībā. Likumprojekts paredz ieviest jaunu – Zemessardzes atbalstītāja – statusu, kā arī pilnveidot vairākus ar Zemessardzes darbību saistītus regulējumus.

Latgaļi nevēlas dzīvot Krievijā, bet būt Latvijas pilsoņi. Turklāt tieši Latgalē tiek sagatavoti, iespējams, paši kaujasspējīgākie valsts aizsardzības dienesta karavīri Latvijā. Tā pēc sešarpus gadiem, noslēdzot savu dienestu Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandiera amatā, intervijā portālam “Sargs.lv” saka aizejošais brigādes komandieris...

Decembrī vairākās Nacionālo bruņoto spēku vienībās notiks izlaiduma ceremonijas valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri dienestu uzsāka šī gada janvārī.

Viens no sarežģītākajiem un bīstamākajiem kājnieku uzdevumiem ir pretinieka ierakumu tīrīšana. Šajā video uzzini, kā šī uzdevuma izpildi apguva Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 25. kaujas atbalsta bataljonā dienošie valsts aizsardzības dienesta karavīri, kādas bija viņu emocijas un taktiskais izpildījums. Pildīt valsts aizsardzības dienestu sev...

9. novembrī Ādažu poligonā norisinājās mācību “Resolute Warrior” kaujas šaušanas vingrinājumi, kuros NATO Daudznacionālās brigādes Latvijā spēki trenējās savstarpējā sadarbībā un koordinācijā taktisko manevru izpildē kaujas laukā. Šaušanas vingrinājumi tika izpildīti gan ar pašgājējhaubicēm, gan tankiem un kājnieku kaujas mašīnām, izspēlējot...