kara noziegums
Krievija konfiscē Ukrainas iedzīvotāju mājokļus okupētajās teritorijās un izmanto tos migrantu no Kubas un Indijas izmitināšanai. Tā ir daļa no plašākas operācijas, kuras mērķis ir pārveidot iedzīvotāju sastāvu, risināt darbaspēka trūkumu un pastiprināt politisko kontroli. Šo praksi nodrošina Krievijas likumdošana, kas ļauj īpašumus pasludināt par...
Ukrainas varasiestādes 19. janvārī paziņoja, ka ir sagūstījušas Krievijas karavīru, kurš tiek turēts aizdomās par Ukrainas karagūstekņu nošaušanu Krievijas Kurskas apgabalā 2024. gada oktobrī. Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ir saņēmis ziņojumu no Ukrainas Drošības dienesta (SBU) priekšsēdētāja vietnieka Oleksandra Poklada, un uzsvēra...
Krievija noraidījusi priekšlikumu par pamieru frontē uz Ziemassvētku laiku.
ASV ir pastiprinājušas spiedienu uz Ukrainu, brīdinot, ka varētu samazināt izlūkošanas informācijas nodošanu un ieroču piegādes, ja Kijiva nepiekritīs iesaistīties miera sarunās ar agresorvalsti Krieviju ASV starpniecībā, atsaucoties uz aģentūras “Reuters” anonīmu avotu ziņoto, vēsta izdevums “Kyiv Independent”.
ASV piedāvātais plāns kara izbeigšanai Ukrainā paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.
Neatkarīgais medijs „Verstka” nācis klajā ar izmeklēšanu, kas atklāj, ka Krievijas armijas komandieri spīdzina, nogalina un apzināti sūta savus karavīrus tieši frontes līnijās uz bojāeju, ja tie atsakās karot Ukrainā.
Krievijas valdība ierosinājusi diktatoram Vladimiram Putinam denonsēt Eiropas konvenciju par spīdzināšanas novēršanu.
Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas ir lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija, liecina ANO rīcībā esošie dati.
Krievija arvien biežāk izmanto ķīmiskos ieročus pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai radītu maksimālas ciešanas un piespiestu Kijivu kapitulēt. Par to otrdien, 15. jūlijā, Briselē paziņojusi Eiropas Savienības augstākā diplomāte Kaja Kallasa, atsaucoties uz Vācijas un Nīderlandes izlūkdienestu kopējo ziņojumu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersē trešdien Strasbūrā parakstīja vienošanos par īpašā tribunāla izveidi, lai izmeklētu Krievijas agresijas noziegumus pret Ukrainu.