kara noziegums
Krievijas valdība ierosinājusi diktatoram Vladimiram Putinam denonsēt Eiropas konvenciju par spīdzināšanas novēršanu.
Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas ir lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija, liecina ANO rīcībā esošie dati.
Krievija arvien biežāk izmanto ķīmiskos ieročus pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai radītu maksimālas ciešanas un piespiestu Kijivu kapitulēt. Par to otrdien, 15. jūlijā, Briselē paziņojusi Eiropas Savienības augstākā diplomāte Kaja Kallasa, atsaucoties uz Vācijas un Nīderlandes izlūkdienestu kopējo ziņojumu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersē trešdien Strasbūrā parakstīja vienošanos par īpašā tribunāla izveidi, lai izmeklētu Krievijas agresijas noziegumus pret Ukrainu.
Baltijas valstis turpinās atbalstīt Ukrainu tās centienos izmeklēt un fiksēt Krievijas šobrīd pastrādātos starptautiskos noziegumus, liecina kopīgais Latvijas un Lietuvas tieslietu ministru paziņojums "Patiesība un taisnīgums okupācijas un agresijas upuriem".
No 2. maija Latvijas Kara muzejā skatāma izstāde “Bērna prātā” – muzeja drosmīgākais un emocionāli spēcīgākais pēdējo gadu projekts. Izstāde “Bērna prātā” izgaismo karadarbības ietekmi uz vienu no visneaizsargātākajām civiliedzīvotāju grupām – bērniem, kas joprojām saglabājas kā visneproporcionālāk militāros konfliktos skartā sabiedrības daļa. Tās...
Naktī uz ceturtdienu notika jauns Krievijas dronu un raķešu uzbrukums Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, kurā gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki un ievainoti 63, paziņoja pilsētas mērs Vitālijs Kličko.
Fronte Ukrainā atrodas ļoti tālu no miera sarunām. Ukrainas karavīri nepārtraukti sastopas ar droniem, snaiperiem un mīnu laukiem, kas liek viņiem būt pastāvīgā kaujas gatavībā un arvien pielāgot savu taktiku okupantu uzbrukumiem. Krievija arī demonstratīvi soda ar nāvi ukraiņu gūstekņus, apzinoties, ka šos kara noziegumus reāllaikā fiksē bezpilota...
Agresorvalsts Krievijas karaspēks atguvis Ukrainas bruņoto spēku ekspedīcijas korpusa iepriekš ieņemto Kurskas apgabala pilsētu Sudžu, tā, atsaucoties uz 13.marta Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumu vēsta Ukrainas medijs “Kiyiv Independent”.
Svarīgas nav pašas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putnu kā tādas, bet lai viņš aizvācas no Ukrainas, ceturtdien sarunā ar žurnālistiem Briselē sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.