Neatkarīgais medijs „Verstka” nācis klajā ar izmeklēšanu, kas atklāj, ka Krievijas armijas komandieri spīdzina, nogalina un apzināti sūta savus karavīrus tieši frontes līnijās uz bojāeju, ja tie atsakās karot Ukrainā.
Liecības snieguši paši dienējošie karavīri un kritušo radinieki, papildinot tās ar nopludinātiem video un dokumentiem, kas iezīmē sistēmisku iekšējo vardarbību. Ir identificēti vairāk nekā simts virsnieku, kas tiek turēti aizdomās par savu padoto nogalināšanu vai spīdzināšanu, un apstiprinātas vismaz 150 šādas nāves. Tiek uzskatīts, ka patiesais upuru skaits ir krietni lielāks.
Kopš kara sākuma izskanējušas daudzas liecības par tā dēvētajām bloķēšanas vienībām, kuru uzdevums ir novērst atkāpšanos un sodīt tos, kas atsakās doties uzbrukumā. Tagad apkopotā informācija sniedz visplašāko līdz šim redzēto ainu par vardarbības mehānismiem pašā armijā. Tiek ziņots, ka daži komandieri izveidojuši īpašas “izpildītāju” grupas jeb karavīrus, kuru pienākums ir nošaut tos, kas atteikušies cīnīties. Nogalināto līķi bieži vien tiek izmesti upēs vai sekli aprakti, bet dokumentos viņi reģistrēti kā krituši kaujā.
Citos gadījumos komandieri izmantojuši dronus un spridzekļus, lai nogalinātu jau ievainotos karavīrus, pavēlot dronu operatoriem mest granātas uz saviem vīriem un notikušo pasniegt kā kaujas zaudējumus. Ir fiksēti arī daudzi spīdzināšanas gadījumi. Karavīri, kuri atteikušies klausīt pavēlēm, tikuši iemesti bedrēs, aplieti ar ūdeni un sisti stundām vai pat dienām. Dažos gadījumos viņi bijuši spiesti cīnīties savā starpā līdz nāvei.
Kāds pavasarī izplatīts video parāda divus vīriešus, kuri spiesti cīnīties bedrē, kamēr klātesošie viņus uzrauga un rosina turpināt līdz viens no viņiem sabrūk nekustīgs. Cīņa tiek pasludināta par beigušos brīdī, kad otrs karavīrs paliek vienīgais stāvošais, un viņam tiek atļauts izkļūt no bedres. Tiek aprakstītas arī izspiešanas shēmas, kur komandieri pieprasījuši naudu, lai karavīri netiktu nosūtīti pašnāvnieciskās misijās. Tie, kas atteikušies maksāt, tikuši “nonullēti” - armijas žargonā tas nozīmē iznīcināti. Dažviet karavīri tikuši sūtīti uzbrukumos bez bruņojuma un aizsardzības līdzekļiem, kur viņi ir spiesti virzīties ienaidnieka priekšā, lai atklātu to uguns punktus.
Sākotnēji šādi gadījumi tika fiksēti vienībās, kurās dienēja no cietumiem savervēti bijušie ieslodzītie, taču tagad vardarbība izplatījusies arī regulārajās armijas daļās. Nesodāmības sajūta un bijušo ieslodzīto ieplūšana vienībās ir padarījusi vardarbību par ikdienas normu. Vairums atbildīgo ir vidējā līmeņa virsnieki, 30–40 gadu vecumā, ar iepriekšēju kaujas pieredzi vai dienestu sodu vienībās. Neskatoties uz to, ka ir pieejami viņu personiskie dati - vārdi, pakāpes un dienesta vietas - gandrīz neviens nav saukts pie atbildības.
Tiek ziņots arī, ka Krievijas militārā prokuratūra vien 2025. gada pirmajā pusgadā saņēmusi gandrīz 29 tūkstošus sūdzību no karavīriem un viņu ģimenēm, no kurām vairāk nekā 12 tūkstoši bijušas par komandieru vardarbību un sodīšanu. Avoti atklāj, ka pastāv neoficiāls aizliegums izmeklēt lietas pret komandieriem, kas dienē frontē, jo tas “varētu kaitēt operācijām”. Tas faktiski nozīmē pilnīgu nesodāmību tiem, kas īsteno šīs zvērības.
Ir skaidrs tas, ka Krievijas armijā bailes un vardarbība kalpo kā disciplīnas līdzeklis, un karavīriem arvien biežāk jācīnās ne tikai ar ienaidnieku, bet arī ar pašu spēkiem.
