budžets

Ceturtdien, 4. decembrī, Latvijas Republikas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma aizsardzības budžetu 2026. gadam. Nākamajā gadā valsts aizsardzībai paredzētais finansējums sasniegs 2,16 miljardus eiro jeb 4,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpinot mērķtiecīgu virzību līdz 5% no IKP. Galvenais uzdevums ir stiprināt Latvijas drošību un Nacionālo...

Latvijas aizsardzības nozare 2026. gadā lielu uzmanību pievērsīs sadarbībai ar vietējiem uzņēmumiem, lai stiprinātu valsts drošību, attīstītu rūpniecisko bāzi un veicinātu ekonomikas izaugsmi. Aizsardzības ministrijas publiskotā tā sauktā “Baltā grāmata” par nākamā gada nozares budžeta izdevumiem atklāj, ka sadarbība ar uzņēmumiem aptvers plašu...

Šodien Saeimā pirmajā lasījumā sāk skatīt nākamā gada valsts budžetu. Tas paredz rekordlielus ieguldījumus valsts drošībā. Kopējais finansējuma apjoms sasniedz 2 157 907 137 eiro jeb 4,91% no iekšzemes kopprodukta, kas ir vēsturisks rādītājs un būtisks solis pretī valdības mērķim – līdz 2027. gadam sasniegt 5% no IKP aizsardzībai. Skaidrojam, kā...

Polija plāno sākt nacionālās pretdronu aizsardzības sistēmas izveidi jau tuvāko mēnešu laikā, negaidot Eiropas Savienības kopīgo “dronu sienas” iniciatīvu, paziņojis valsts aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks.

Otrdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja likumprojektu par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026.–2028. gadam, kas nākamgad aizsardzībai paredz novirzīt 4,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 2 157 907 137 eiro.

ASV Senāts nobalsojis par aizsardzības budžeta plānu 925 miljardu dolāru (800 miljardu eiro) apmērā, no kuriem 350 miljoni dolāru paredzēti Baltijas drošības iniciatīvai.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par provizorisku finansējuma sadalījumu 150 miljardu eiro apmērā jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumam, kas paredzēti aizsardzības gatavības paaugstināšanai Eiropas Savienības valstīs. Latvijai paziņotie 5,68 miljardi eiro primāri tiktu ieguldīti nacionālās aizsardzības un drošības...

Otrdien, 9. septembrī, Ministru kabinets atbalstīja rīkojumu projektu, kas paredz piešķirt 5 miljonus eiro NATO un Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvai Ukrainas atbalstam “PURL” (Prioritized Ukraine Requirement List).

NATO jaunākie dati par aizsardzības izdevumiem 2025. gadā liecina, ka visi sabiedrotie pirmo reizi ir sasnieguši mērķi tērēt vismaz 2% no IKP aizsardzībai, izņemot Islandi, kurai nav savu bruņoto spēku. Tas ir vēsturisks notikums, jo vēl tikai pirms gada vairāk nekā desmit valstis šo līmeni nebija sasniegušas.

Otrdien, 22. jūlijā, Ministru kabinets izvērtēja iespējamu Nacionālo bruņoto spēku spēju paātrinātu attīstību, izmantojot Eiropas Savienības izveidoto Security Action for Europe (SAFE) instrumentu

Aizvadītajā nedēļā aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, kā arī ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbību veselības aprūpes un civilmilitārās medicīnas jomā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņojis, ka valsts aizsardzības budžets 2027. gadā sasniegs 64 miljardus eiro – divkāršu apjomu salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tas notiks trīs gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots, vēsta “Politico”.

NATO samits Hāgā notiek laikā, kad pasaules mediju uzmanība ir pievērsta konfliktam Tuvajos Austrumos, taču aliansei jākoncentrējas uz galveno – Krievijas radīto apdraudējumu. Kā vakar pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, samitā varam gaidīt lēmumu par jaunu aizsardzības izdevumu mērķi – 5% no IKP –, kas iekļautu gan militāros tēriņus, gan...

NATO dalībvalstis vienojušās par līdz šim vērienīgāko aizsardzības finansēšanas mērķrādītāju – 5% no iekšzemes kopprodukta. To preses konferencē pirms NATO samita Hāgā paziņoja alianses jaunais ģenerālsekretārs Marks Rute. Viņš uzsvēra, ka šāds solis ir būtisks, lai pielāgotos dramatiskajām izmaiņām starptautiskajā drošības vidē un atturētu...

Nākamgad Latvijas aizsardzības izdevumi varētu sasniegt 4,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa.