Astoņas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Krieviju, šodien tiekas Helsinkos, lai pieprasītu lielāku ES finansiālo atbalstu aizsardzībai, atsaucoties uz pastiprinātu Krievijas militāro aktivitāti pie savām robežām. Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Bulgārijas līderi uzsver, ka ES austrumu robežas aizsardzību vairs nevar uzskatīt tikai par nacionālu atbildību un tai jābūt nodrošinātai ar kopēju Eiropas finansējumu.
Samitu, ko ierosinājis Somijas premjerministrs Peteri Orpo, rīko saistībā ar virkni nesenu drošības incidentu, kuros iesaistīta Krievija un tās sabiedrotā Baltkrievija. Pēdējos mēnešos Krievijas iznīcinātāji ir ielidojuši Igaunijas, Polijas, Rumānijas un citu valstu gaisa telpā. Baltkrievija ir traucējusi Lietuvas gaisa satiksmi, ļaujot lieliem kontrabandas baloniem dreifēt pāri robežām.
Austrumu robežas valstu līderi uzsver, ka šīs darbības ir apzināti mēģinājumi pārbaudīt ES un NATO aizsardzības spējas. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals norādīja, ka Eiropas austrumu robežu stiprināšanai jākļūst par kopīgu Eiropas atbildību, atspoguļojot arvien pieaugošu vienprātību robežas līnijas valstīs, ka pašreizējais finansēšanas modelis tās pakļauj nesamērīgi lieliem riskiem. Krievijas robežvalstu amatpersonas norādīja, ka Helsinku sanāksme tiks izmantota, lai saskaņotu spiedienu uz Eiropas Komisiju un citām ES dalībvalstīm, gatavojoties gaidāmajām ES budžeta sarunām.
Sarunu centrā ir ES nākamais daudzgadu budžets laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam. Eiropas Komisija ir ierosinājusi palielināt ES aizsardzības izdevumus pieckārtīgi līdz 131 miljardam eiro, taču austrumu robežvalstis vēlas, lai daļa no šiem līdzekļiem tiktu skaidri paredzēta robežu drošībai un militārās infrastruktūras attīstībai ES austrumu dalībvalstīs. Tās arī aicina izveidot jaunus finanšu instrumentus pēc ES 150 miljardu eiro programmas “Security Action for Europe” (SAFE) parauga, kas paredz aizdevumus ieroču iegādei un nesen piedzīvoja lielu pieprasījumu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apstiprināja, ka ir saņēmusi lūgumus izveidot SAFE programmas otro versiju.
Tomēr centieni panākt mērķtiecīgu finansējumu var sastapties ar pretestību no citām ES dalībvalstīm, īpaši no tām, kuras iebilst pret budžeta līdzekļu novirzīšanu konkrētiem reģioniem. Iepriekšējās iniciatīvas, piemēram, Austrumu flanga uzraudzības mehānisms un Eiropas bezpilota lidaparātu aizsardzības iniciatīva, nespēja iegūt oficiālu atbalstu pēc tādu valstu kā Francijas, Vācijas un Ungārijas iebildumiem, kuras brīdināja pret ES pilnvaru paplašināšanu aizsardzības jomā. Analītiķi norāda, ka austrumu dalībvalstīm, iespējams, nāksies militāros ieguldījumus pasniegt kā divējāda pielietojuma infrastruktūras projektus, kas vienlaikus veicina arī ekonomisko attīstību visā blokā.
Helsinku samits atklāj arī atšķirīgus viedokļus Eiropā par attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Kamēr dažas Rietumeiropas ES valstis publiski kritizējušas Vašingtonu pēc Trampa administrācijas atkārtota spiediena, Es austrumu robežas valstis saglabā piesardzību, baidoties, ka atklāta konfrontācija ar ASV varētu vājināt NATO drošības garantijas.
Sagaidāms, ka ES līderi šonedēļ Eiropadomes samitā Briselē atkārtoti apspriedīs aizsardzības finansējumu, kā arī iespējamo 210 miljardu eiro apmērā iesaldēto Krievijas aktīvu novirzīšanu Ukrainas atbalstam. Šajās diskusijās, visticamāk, nozīmīgu vietu ieņems arī Helsinkos izvirzītās prasības.
