Francija mudina savus Eiropas partnerus, īpaši Lielbritāniju un Vāciju, paātrināt jaunu tālas darbības rādiusa trieciena ieroču un pretraķešu aizsardzības spēju izstrādi, reaģējot uz Krievijas veikto ballistiskās raķetes “Oreshnik” izmantošanu pret Ukrainu.
Uzrunājot Francijas militārpersonas Jaungada uzrunā Gaisa spēku bāzē Nr. 125 Istres, prezidents Emanuels Makrons nosauca “Oreshnik” raķetes izmantošanu par stratēģisku brīdinājumu visam kontinentam.
Viņš uzsvēra, ka Eiropa vairs nevar paļauties tikai uz līdzšinējām aizsardzības sistēmām un tai ir jāinvestē jaunos ieročos, kas būtiski maina stratēģisko līdzsvaru. Makrons aicināja Eiropas partnerus sadarboties ar Franciju jaunu trieciena un aizsardzības sistēmu izstrādē, kas spētu stāties pretī tādiem draudiem kā “Oreshnik”.
Pēc Francijas prezidenta teiktā, Eiropai steidzami ir vajadzīgi ieroči, kas būtu salīdzināmi ar Krievijas jaunajām raķešu sistēmām un spētu atturēt no turpmākas eskalācijas, kā arī nodrošinātu kontinenta ilgtermiņa stratēģisko drošību. Viņš uzsvēra, ka pašreizējā drošības situācijā brīvību var garantēt tikai ar militāru spēku un apņēmību.
Makrons arī atklāja, ka Francija kopā ar Itāliju un Lielbritāniju jau ir izstrādājusi jaunu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas, pēc viņa teiktā, ir efektīvāka nekā amerikāņu “Patriot” sistēma. Lai gan tehniskās detaļas netika atklātas, viņš to minēja kā piemēru Eiropas pieaugošajām spējām radīt modernas un neatkarīgas militārās tehnoloģijas.
Pastiprinātā uzmanība raķešu aizsardzībai seko pēc tam, kad NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ir aicinājis sabiedrotos steidzami piegādāt Ukrainai vairāk pārtvērējraķešu pēc “Oreshnik” uzbrukumiem. 12. janvārī pēc Kijivas lūguma sanāca Ukrainas-NATO padome, lai apspriestu Krievijas masveida triecienus enerģētikas infrastruktūrai un vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes izmantošanu. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir aicinājis gan ASV, gan Eiropu paātrināt militārās palīdzības pakotņu piegādi.
Francijas loma Ukrainas atbalstīšanā pēdējā gada laikā ir ievērojami pieaugusi. Makrons paziņoja, ka Francijas izlūkdienesti tagad nodrošina aptuveni divas trešdaļas no militārās izlūkošanas informācijas, ko Ukraina izmanto kara plānošanā un aizsardzības operācijās.
Papildus izlūkošanai un ieroču izstrādei Parīze ir iesaistīta arī sarunās par ilgtermiņa drošības garantijām Ukrainai. Makrons ir apstiprinājis plānus pēc kara noregulējuma gadījumā izvietot daudznacionālus spēkus, tostarp Francijas un Lielbritānijas karavīrus. Pēc viņa teiktā, šie spēki atrastos tālu no frontes līnijas un nepiedalītos kaujas operācijās, bet koncentrētos uz stabilizācijas pasākumiem un robežu drošības uzraudzīšanu.
Makrona izteikumi atspoguļo plašāku stratēģijas maiņu Eiropā - no galvenokārt uz ASV vadītām drošības garantijām balstītas aizsardzības uz pašas Eiropas spēju veidot liela mēroga uzbrukuma un aizsardzības militārās spējas. Tādu sistēmu kā Krievijas “Oreshnik” parādīšanās, pēc viņa vārdiem, ir kļuvusi par signālu Eiropai, ka kontinentam steidzami jāpielāgojas bīstamākai un mazāk paredzamai drošības videi.
