Krievijas radiosakaru mācību publiski pieejamo datu analīze, iespējams, liecina, ka Krievijas militārās mācības ir pārsvarā reģionāli orientētas vai arī radiosakaru iekārtu modernizācija šīs valsts bruņotajos spēkos ir nepilnīga, raksta domnīcas "The Jamestown Foundation" izdevums "Eurasia Daily Monitor".
Par spīti ziņām par Covid-19 ietekmi uz Krievijas militāri industriālo kompleksu jauna aprīkojuma piegādes turpinās. Tiek piegādātas arī modernizētas radioiekārtas vadības un kontroles (C2) spēju uzlabošanai Krievijas bruņotajos spēkos. Krievijas militārās modernizācijas tendenču analīze, izmantojot oficiālās preses relīzes, ir garlaicīgs darbs, jo parasti tās nepiedāvā nekādu kontekstu, tomēr apkopojot ziņojumus par notikumiem ilgākā laika periodā, var izdarīt secinājumus par tendencēm.
Visas Krievijas izziņotās radiosakaru mācības, kas sīkāk izdalītas pa apgabaliem un armiju/korpusu līmeni, palīdz saprast, kādā mērā dažādas vienības uzlabo un trenē vadības un kontroles spējas. Krievijai ir pieci kara apgabali, kuros ietilpst 21 armiju un korpusu atbildības reģions.
Kopš 2017.gada mācību sezonas, Krievijas Aizsardzības ministrija ir izziņojusi 463 mācību aktivitātes ar dažu radioiekārtu kombināciju izmantošanu. Lai arī daudzas citas mācības, visticamāk, notikušas par tām nepaziņojot, datu apjoms ir pietiekams, lai pamanītu interesantas tendences.
Stratēģisko radiosakaru vingrinājumi ir diezgan reti un pārsvarā notikuši Austrumu kara apgabalā, īpaši 29. un 36.armijā. Austrumu kara apgabals sedz ļoti lielu teritoriju, taču lielākā daļa vienību ir koncentrētas uz Ķīnas un Mongolijas robežas – tas palicis, kā mantojums kopš Ķīnas un Padomju Savienības nošķiršanās. Ķīnas un Krievijas attiecību uzlabošanās pēdējā laikā nozīmē, ka militāro operāciju iespējamība Tālajos Austrumos ir diezgan zema. Centrālajā kara apgabalā ir vēl lielāka teritorija ar mazāk vienībām, tomēr tur notikušas publiski izziņotas stratēģiska līmeņa radiosakaru mācības kopš 2017.gada. Tas nozīmē, ka Centrālais kara apgabals netrenējas tālas darbības operācijām viens.
Austrumu kara apgabalā 2019.gada decembrī 29.armija piedalījās mācībās “Laros” kopā ar Laosu, bet 36.armijai katra gada augustā vai septembrī regulāri notiek mācības “Selenga” kopā ar Mongoliju. 5.armijai regulāri notiek mācības “Indra” kopā ar Indiju. Savukārt 35.armijai nav bijušas plānotas regulārās starptautiskās mācības. Tas varētu nozīmēt, ka relatīvi mazā 29. un 36.armija pastiprināti trenējas misijām ārpus valsts vairāk nekā 1000 kilometru rādiusā. Lai arī Indija ir tālāk no Krievijas nekā Laosa vai Mongolija, Krievija ir ievērojami spēcīgāka nekā pēdējās divas valstis un tai, visticamāk, ir vadošā loma kopīgās militārās operācijās. Šāds scenārijs ir maz ticams Krievijas un Indijas kopīgās mācībās - “Indra” parasti ir miera uzturēšanas mācības. Vienlaikus galvenā robežšķērsošanas vieta starp Ķīnu un Mongoliju ir gandrīz 1000 kilometru attālumā no 36.armijas štāba Ulanudē.
Lielākā daļa operacionālo radiosakaru mācību norisinājās Dienvidu un Austrumu kara apgabalos. Visi armijas līmeņa atbildības reģioni regulāri trenēja šīs spējas, taču korpusu līmenī tas netika darīts. 58.armija Ziemeļkaukāzā trenēja operacionālā līmeņa radiosakaru izmantošanu ievērojami biežāk nekā citas. 58.armija, kuras štābs atrodas Ziemeļosetijā, nodrošina stabilitāti Ziemeļkaukāzā un veido arī galveno spēku vēl vienam iespējamam karam ar Gruziju vai militārai misijai Karabahā. 49. armija un 8.gvardes armija, kuras arī ietilpst Dienvidu kara apgabalā, organizēja otro un trešo lielāko operacionālā līmeņa radiosakaru mācību skaitu. 49.armija varētu tikt nosūtīta ne tikai uz Tuvajiem Austrumiem, bet spēlētu arī kritisku lomu Abhāzijas frontē karā ar Gruziju, bet 8.gvardes armija atrodas tieši aiz Ukrainas Donbasa reģiona robežas. Citos kara apgabalos tikai 2.gvardes armija Volgas reģionā organizēja līdzīgu mācību skaitu. 2.Gvardes armija trenējas kā miera uzturēšanas spēks Centrālāzijā un kā otrais ešalons citiem kara apgabaliem.
Taktiskā līmeņa radiosakaru mācību skaits norāda uz lielāku aktivitāti Dienvidu kara apgabalā. Visizteiktāk tas konstatējams 49.armijā, īpaši 7. militārajā bāzē Abhāzijā, kur notika tuvas darbības radiosakaru mācības vairākas reizes mēnesī. Taktiskā līmeņa radioiekārtu daudzpusība apgrūtina secinājumu izdarīšanu par to, kā katrā reģionā tos varētu izmantot, bet var noskaidrot citas tendences. Stratēģiski operacionālo mācību “Vostok 2018” un “Centr 2019” laikā notika lielākā daļa dažādu operacionālā līmeņa radiosakaru mācību šajos apgabalos, bet dīvainā kārtā “Zapad 2017” gadījumā tā nebija. Tomēr “Zapad 2017” laikā bija taktiskā līmeņa radiosakaru mācību pieaugums Rietumu kara apgabalā. Tas liek domāt, ka “Vostok” un “Centr” manevros tika trenēta operacionālā līmeņa vadības un kontroles spēja, bet “Zapad 2017” koncentrējās uz taktisko līmeni. Jāpiezīmē, ka neviena no šīm sistēmām netika izmantota atklāto mācību laikā, bet tās notika sporādiski visā ar manevriem saistītajā mācību periodā.
Ja būtiskās atšķirības šajos publiski pieejamos datos pareizi atspoguļo aprīkojuma izvietojumu Krievijas bruņotajos spēkos, tad var secināt, ka Krievijas militārās mācības joprojām ir ļoti reģionāli orientētas atbildei uz dažādiem valsts drošības izaicinājumiem vai arī modernizācijas process palicis nepilnīgs. Jebkurā gadījumā šķietamā dažādo reģionu specializācija var sniegt atbildi uz jautājumiem par to kā Maskava patlaban vērtē iespējamo savu militāro spēku izmantošanu katrā no stratēģiskajiem virzieniem.