“T-14 Armata” ieviešana Krievijas bruņotajos spēkos kavējas

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv/The Jamestown Foundation/Eurasia Daily Monitor
Image
Armata
Foto: AFP/Scanpix

Jaunizveidotā tanka "T-14 Armata" ieviešana Krievijas bruņotajos spēkos varētu būtiski aizkavēties, raksta domnīcas "The Jamestown Foundation" izdevums "Eurasia Daily Monitor".

Krievijas Rūpniecības un tirdznieceības ministrijas vadītājs Deniss Manturovs 19.aprīlī paziņoja, ka ārvalstu partneri iesnieguši pirmos pieteikumus par daudzreklamētā tanka "T-14 Armata" eksporta versijas iegādi. Tomēr problēmu rada apstāklis, ka šis tanks joprojām nav pašas Krievijas armijās rīcībā, par spīti tam, ka tā prototips pirmo reioz parādījās 2015.gadā, dodot cerības, ka "nākotnes tanks" tūlīt nonāks bruņotajos spēkos.

Dažādi avoti vēsta, ka tanka valsts izmēģinājumi beigsies šogad, savukārt “Armatas” piegādes iespējams notiks nākamgad. Tomēr arī  šo termiņu varētu nākties koriģēt Krievijas aizsardzības industrijai radītās koronavīrusa epidēmijas izaicinājumu dēļ .

“T-14 Armata” tika oficiāli demonstrēts 2015.gada 9.maija Uzvaras dienas parādē. To pavadīja arī rūpīgi veidota reklāmas kampaņa. Kopš tā laika Maskavas aizsardzības speciālisti turpina strīdēties par tanka revolucionāro būtību. Protams, tam ir paredzēts attālināti vadāms tornis, īpaši aizsargāts nodalījums apkalpei un pastiprinātas priekšējās bruņas. T-14 būs aprīkots arī ar tanku informācijas vadības sistēmu (TIUS), kas kontrolēs visas kaujas mašīnas iekārtas un operācijas.

Krievijas jaunākajam tankam ir apļais Doplera radars ar vidējas darbības aktīvās fāzes antenas pārklājumu (AFAR), kā arī ultravioletās augstas izšķirtspējas novērošanas kameras ar 360 grādu redzes leņķi, kas spēj noteikt jonizētas gāzes izdalīšanos no citiem strādājošiem motoriem. Tanka aizstāvji apgalvo, ka tas ir unikāli veidots tā, lai strādātu ar tīkla pieslēgumu nodrošinātā vienotās informācijas kaujas laukā. Šī spēja darboties vienotā tīklā noteikti nozīmē revolūciju Krievijas sauszemes spēkos, taču tā ierobežos eksporta iespējas, par kurām pagājušajā mēnesī runāja rūpniecības un tirdzniecības ministrs D. Manturovs.

D. Manturovs ir pārliecināts, ka “Armata” nonāks armijā nākamgad, pēc tam, kad tiks rasti tehniski risinājumi dažām problēmām. "Aizsardzības minsitrija ir pieprasījusi papildus tehsnikos risinājumus, lai panāktu masveida ražošanu no nākamā gada, ko paredz parakstītais līgums," skaidroja Manturovs.

“T-14” attīstītājs un ražotājs ir Krievijas augsto tehnoloģiju koncernā “Rostec” ietilpstošais uzņēmums "Uralvagonzavod". Šī gada februārī "Uralvagonzavod" vadītājs Aleksandrs Potapovs paziņoja, ka “Armatas” piegādes pilotpgrogramma drīz sāksies. Iepriekš Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar uzņēmumu par 132 “T-14” piegādi sauszemes spēkiem papildus “T-15 BMP” kājnieku kaujas mašīnām. Plānotais piegādes laikas paredzēts "kaut kad" 2021.gadā.

Kompānijas pārstāvji uzsvēruši, ka "T-14 Armata" būs daudz lielāka ugunsjauda nekā jebkuram citiem tankiem. Ziņots, ka jaunais ieroču-munīcijas komplekss nodrošinās “T-14” ar ugunsjaudu, kas ievērojami pārsniegs jebkura mūsdienu Krievijas vai ārzemju tanka jaudu.

Izreklamētās “Armatas” spējas ir iespaidīgas, tomēr daži Krievijas aizsardzības eksperti izteikuši šaubās par to, cik lielā mērā jaunā tanka veidols ir pašmāju radīts. Oļegs Faļičevs un Pjotrs Čerkašins kopīgā rakstā izdevumā "Vojenno Promišļennij Kurjer" piedāvā detalizētu tanka spēju analīzi un aplūko izaicinājumus, kurus tās rada gan Krievijas aizsardzības ministrijai, gan tanka nākotnes potenciālam.

Eksperti norāda, ka dažās jomās “Armata” ļoti atgādina kopīgo Rietuvācijas un ASV tanku dizainus 1960. un 1970.gadu beigās. "Objektīvi skatoties mēs redzam, ka dizaina idejas ideoloģija nav balstīta uz pašmāju tanku veidotāju sasniegumiem, bet uz Rietumvalstu pieredzes izmantošanu. Piemēram, "T-14 Armata" tanks daudzos aspektos izskatā ir ļoti tuvs Rietumvācijas un ASV kopīgi veidotajam tankam 1970.gados - MVT-70 (KhM-70). Tāpat kā Vācijas un ASV Aukstā kara laika tankam, “T-14” ir apkalpe, ko veido trīs cilvēki, automātiskais pārladētājs, īpaša kapsula, kas aizsargā apkalpi kaujas nodalījumā un ierosinājums paredzēt iespēju uzlikt tornim 155 milimetru lielgabalu," norāda eksperti. Lai kādi arī būtu pirmsākumi un iedvesmas avoti Krievijas "nākotnes tankam", šķiet, turpināsies problēmas ar tā piegādi pieaugošo izmaksu un konkrēti nenosauktu "tehnisko problēmu" dēļ.

Kritizējot ministra Manturova atsaukšanos uz šādām tehniskām problēmām, Faličevs un Čerkašins izsaka šaubas par vietājās aizsardzības indukstrijas spējām piedāvāt tūlītējus risinājumujs, īpaši kontekstā ar globālo koronavīrusa pandēmiju un tās neskaidro ietekmi  uz Krievijas ieroču ražotājiem. "Papildus tehniskie risinājumi var nozīmēt jebko, līdz pat mašīnas aprīkošanai ar jaunām funkcijām [un] ieročiem, izmainot tās motora darbības raksturu [,kā arī] citas sistēmas. Un tas ir laiks un nauda, ko nav tik viegli atrast koronavīrusa pandēmijas kontekstā," skaidro eksperti (Vojenno Promišļennij Kurjer, 27.aprīlis).

Par spīti “Armatas” testēšanai militārajās operācijās Sīrijā, kā arī tā veidotāju centieniem reklamēt jaunajam tankam izteiktos novērtējumus, Krievijas aizsardzības jomas speciālistu lokā joprojām ir daudzi ietekmīgi skperti, kuri pret to attiecas skeptiski.

Krievijas Valsts domes aizsardzības komitejas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins, piemēram, norādījis, ka “T-14” ir pilnīgi atšķirīga paaudze, bet tas ir ļoti dārgs tanks, tāpēc tā iegāde pagaidām ir apturēta. Ja iegāde ir apturēta sakarā ar augstajām izmaksām, ļoti iespējams, ka tā ieviešana Krievijas sauszemes spēkos varētu aizkavēties pat vairākus gadus. Jebkurā gadījumā Krievijas Aizsardzības ministrijas pasūtītās 132 platformas, kopā ar tās 90 uzlaboto “T-90” pasūtījumu, liek domāt, ka militārā vadība liela apjoma pasūtījumus nākotnē neplāno. Ja tā tiešām izrādīsies patiesība, "T-14 Armata" var palikt Krievijas sauszemes spēku nišas spēja, kaut arī ļoti dārga. Aprēķini par to, cik viens šāds tanks izmaksā ir ļoti dažādi. 2015.-2016.gadā šie cipari bija 400 līdz 700 miljoni rubļu (apmēram 5,3 miljoni līdz 9,4 miljoni ASV dolāru) (Vojenno Promišļennij Kurjer, 27.aprīlis).

Par spīti tam, ka D. Manturovs cenšas veicināt "T-14 Armata" eksportu, platforma pašreiz paliek neaizsniedzama Krievijas sauzemes spēkiem. Vairākkārtējas aizkavēšanās "tehnisku problēmu" dēļ, izmaksu pārrēķini un tagad neskaidrā pandēmijas ietekme uz Kreivijas militāri-industriālo kompleksu - tas viss liek domāt, ka 2021.gads ir nereālistisks termiņš jaunā, modernā Krievijas nākontes tanka ieviešanai. Vēl vairāk, ja tanks tiekšām ir radīts operācijām vienota informācijas tīkla vidē, D. Manturovs šķiet nenovērtē, ka tas lielā mērā ierobežos tā potenciālu ārvalstu klientu acīs.

Dalies ar šo ziņu