ASV attīstot savas militārās spējas kosmosā, arī Krievija cenšas stiprināt savas pozīcijas. Par spīti sadarbībai kosmosa izpētē abas valstis militārajā jomā kosmosā viena otru izaicina. Krievija strādā pie savas pretpieejas stratēģijas – attīsta elektroniskās karadarbības spējas, palielina savu komunikācijas sistēmu ilgtspēju un pilnveido spējas uzbrukt infrastruktūrai uz zemes.
Krievijas politikas un aizsardzības jomas eksperts, interneta žurnālā “Riddle” autors Pavels Luzins savā komentārā ASV portālam “DefenseNews” raksta, ka saskaņā ar Ieinteresēto zinātnieku savienības (Union of Concerned Scientists) satelītu datu bāzi un ziņojumiem par iekārtu palaišanu kosmosā, Zemes orbītā ir vairāk nekā 2200 satelītu. Vairāk nekā 1000 pieder ASV uzņēmumiem, valsts institūcijām un zinātniskām institūcijām, tai skaitā arī 189 militārie satelīti.
Krievijai ir vairāk nekā 160 satelītu, no tiem – apmēram 100 ir militārās iekārtas. Salīdzinājumam Ķīnai ir vairāk nekā 320 satelītu, tai skaitā gandrīz 105 militārās iekārtas, taču jāņem vērā, ka Ķīna militāriem mērķiem var izmantot arī komerciālo infrastruktūru un Zemes novērošanas satelītus.
Oficiālas informācijas par Krievijas militārās kosmosa programmas budžetu nav. Tomēr, izmantojot brīvi pieejamos valsts institūciju avotus un valsts kosmosa aģentūras “Roskosmos” finanšu datus, var aprēķināt, ka katru gadu Krievija saviem militārajiem satelītiem - palaišanas iekārtām un to palaišanai - tērē vienu miljardu ASV dolāru.
Tēriņi Krievijas kosmosa navigācijas sistēmai GLONASS (to patlaban veido 27 satelīti) 2019.gadā sasniedza 437 miljonus ASV dolāru, un tēriņi militārajam kosmodromam Pļesetskā katru gadu sasniedz vismaz 100 miljonus ASV dolāru.
Pieskaitot šīm izmaksām pārējās uz zemes bāzētās militārās kosmosa infrastruktūras un personāla uzturēšanas izmaksas, var aprēķināt, ka Krievijas militārā kosmosa programma ir apmēram 1,6 miljardus ASV dolāru vērta.
Lielāko daļu Krievijas militāro satelītu kopuma veido 51 komunikācijas iekārta un 16 zemes novērošanas satelīti. Tas atšķiras no ASV, Ķīnas un Eiropas, kuru infrastruktūrā dominē zemes novērošanas iekārtas. Piemēram, ASV ir 56 zemes novērošanas satelīti un 49 komunikāciju satelīti, bet Ķīnai ir 57 zemes novērošanas satelīti un tikai trīs komunikāciju satelīti.
Vēl viens faktors, kam vērts pievērst uzmanību, ir Krievijas kosmosa iekārtu rotācija. No 2014. līdz 2016.gadam orbītā atradās 22 Krievijas palaistie militārie satelīti, bet kopējais iekārtu skaits stabili bija ap 80-81. Tas bija saistīts ar militāro satelītu novākšanu laikā no 1990. gada līdz 2000.gadu sākumam, kā arī ar neveiksmīgu eksperimentālo satelītu ar īsu dzīves ilgumu novākšanu. Kopš 2017.gada Krievija ir palaidusi orbītā 26 militāros satelītus un kopējais iekārtu daudzums ir pieaudzis līdz 105. Šajā laikā iekārtu noņemšana bijusi ierobežota, visticamāk, militāro satelītu dzīves ilguma dēļ (ASV satelītu dzīves ilgums ir divreiz garāks).
Pateicoties tam, ka Krievijai iepriekšējos gados bija pieejamas Eiropas un ASV sastāvdaļas, Krievija spēja pastiprināti piestrādāt pie saviem militārajiem satelītiem. Ap 2010.gadu Krievijas militāro satelītu rotācijas biežums sāka samazināties. Tomēr bez legālas pieejas Rietumu tehnoloģijām un detaļām, Maskavai varētu būt grūti attīstīt savus militāros satelītus un uzturēt to pašreizējo skaitu.
Jomas, kurās Krievija patiešām cenšas uzlabot savas militārās spējas kosmosā ir sekojošas: sakaru un radioizlūkošanas traucēšana, vadības ilgtspēja, kontroles un komunikācijas sistēmas, uzbrukuma spējas uz kosmosa infrastruktūrai uz zemes. Šīs attīstības mērķis ir neļaut ienaidniekiem izmantot savu kosmosa infrastruktūru.