IeM plāno veidot vienotu ugunsdzēsības un civilās aizsardzības platformu

Sabiedrība
LETA
Image
Ugunsdzēsēji sniedz atbalstu Mehanizētās Kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljoniem ledus spridzināšanai Gaujā
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Iekšlietu Ministrija (IeM) par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānismā (ANM) iezīmētajiem līdzekļiem plāno veidot vienotu ugunsdzēsības un civilās aizsardzības platformu, kā arī vienotu platformu viedpilsētas sistēmas izstrādei, izriet no IeM Informācijas centra pārstāves Līgas Lapiņas stāstītā šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē.

Šodien komisijas darba kārtībā bija ES ANM pieteiktie projekti valsts informācijas komunikāciju tehnoloģiju sistēmu un pakalpojumu digitalizācijai.

Par IeM digitalizācijas projektiem stāstīja Lapiņa, norādot, ka ministrija pieteikusi trīs projektus - "Smart city" platformas ieviešanu Latvijā, vienotas ugunsdzēsības un civilās aizsardzības platformas izveidi un projektu, ar kura palīdzību iegādās nepieciešamās iekārtas pilnīgai "e-lietas" un "Smart city" ieviešanai.

IeM Informācijas centra pārstāve norādīja, ka patlaban Latvijā nav vienota tehnoloģiska rīka datu pārvaldībai un datu apstrāde notiek manuāli. Viņa uzsvēra, ka katrai pašvaldībai ir kaut kādi uzraudzības rīki, tomēr tos pilnvērtīgā un loģiskā secībā nevarot izmantot.

Līdz ar to aizvien Latvijā turpinās pieprasījumu rakstīšana un manuālo datu izgūšana, jo nav kopēja pārvaldes mehānisma, teica Lapiņa. Tāpēc ar "Smart city" platformu plānots izveidot vienu tehnoloģisko platformu, kas nepieciešama viedpilsētas sistēmas izstrādei. Plānota automatizēta video un audio apstrāde, atzīmējot anomālijas, izmantojot datu apstrādes tehnoloģijas un par fiksēto informēt uzraugošos darbiniekus, tā efektivizējot cilvēkresursus.

Šajā projektā pilsētās iecerēts izveidot sensorus, kas nodrošinātu prevenciju noziedzības apkarošanā, piemēram, sensoriem fiksējot vietas, kur pulcējas cilvēki, vai analizējot trokšņu skaļumus.

Projekts kopumā izmaksās divus miljonus eiro, no kā sensoru iegādei vien nepieciešami 1,4 miljoni eiro. Pārējā summa nepieciešama infrastruktūras izveidei un pielāgošanai, pārvaldības platformas iegādei, sensoru iekārtu salāgošanai, kā arī administrāciju un arhitektu apmācībām.

Apakškomisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA) vaicāja, kā plānots iepirkt konkrēto pārvaldības platformu, uz ko Lapiņa atbildēja, ka vēl aizvien notiek tirgus izpēte, tomēr IeM esot skatījušies ASV virzienā. Vienlaikus viņa piebilda, ka kameras un sensori nedrīkst būt ražoti ārpus ES, tāpēc ministrija skatās uz ES un NATO piedāvājumiem.

Savukārt komentējot izmaksas, IeM pārstāve atzīmēja, ka izmaksas nemazināsies, jo šo platformu iespējams audzēt, iepērkot arvien vairāk sensoru. "Šobrīd ir plānots nosegt kritisko masu, lai attiecīgie dienesti varētu strādāt atbilstoši gadsimtam," teica Lapiņa, vienlaikus piebilstot, ka šie tehnoloģiskie līdzekļi palīdzēs nodrošināt sabiedrības drošību.

Turpinot par otru IeM iecerēto projektu jeb gala iekārtu iegādi viedpilsētas un "e-lietas" projektiem, Lapiņa stāstīja, ka šajā projektā plānots iegādāties tehnisko nodrošinājumu, piemēram, portatīvos datorus, ķermeņa kameras, planšetdatorus, dokstacijas, kompleksas audio-video sistēmas, sfēriskā ieraksta kameras un multifunkcionālas iekārtas. Vēl gan ministrijas pārstāve nemācēja teikt, cik tieši šādas ierīces ir nepieciešamas.

Apakškomisijā arī tika uzsvērts, ka caur šo projektu nav plānots apgādāt visus policistus ar portatīvajiem datoriem, bet tiktāl, lai nodrošinātu "e-lietas" digitālo procesu.

Šim projektam iezīmēti 1,34 miljoni eiro, no kuriem 992 000 eiro paredzēti iekārtu iegādei, 150 000 eiro - iekārtu konfigurācijai, vēl 150 000 eiro - iekārtu salāgošanai ar informācijas sistēmu, bet 50 000 eiro paredzēti lietotāju apmācībām.

Un trešais projekts, par kuru izcēlās arī plašākās diskusijas komisijas sēdē, bija par vienotas ugunsdzēsības un civilās aizsardzības platformas izveidi. Lapiņa skaidroja, ka pašlaik Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) visa informācijas aprite notiek papīra formātā un dienestā nav nevienas informācijas sistēmas.

Viņa atzīmēja, ka VUGD ir apgrūtinoši atlasīt vietas, kurās veikt ugunsdrošības pārbaudes, jo šis darba plānošanas process ir laikietilpīgs, jo jāveic manuāli. No viņas teiktā izriet, ka šobrīd trūkst risinājumu ugunsdrošības situācijas dzīvojamā sektora analīzei, kā arī ugunsdrošības uzraudzības pārbaužu efektivitāti būtiski ietekmē papīra formāta dokumentācijas izmantošana, aprite un uzglabāšana.

Pēc viņas sniegtās informācijas, arī komunikācijā ar klientiem nav vienota un efektīva procesa, kā arī vispārējais informācijas tehnoloģiju atbalsta un digitalizācijas brieduma līmenis ir zems.

Šajā projektā iecerēts veidot vienu vienotu platformu, kas paredzēs iedzīvotāju un komersantu pašdeklarēšanos, proti, iedzīvotāji un komersanti paši sniegs savu vērtējumu par ugunsdrošību, kas VUGD atvieglošot iespēju izlases kārtībā pārbaudīt šos objektus. Tāpat plānots nodrošināt interaktīvu komunikāciju tiešsaistē.

Pēc Lapiņas paustā, šī projekta mērķis ir samazināt bojāgājušo skaitu, preventīvi paredzot plānotos notikumus. Šim projektam iezīmēti 2,4 miljoni eiro, no kuriem 1,4 miljonus eiro izmaksās risku analīzes rīks, bet pārējo summu veidos klientu portāls, darba vadības sistēma, elektroniskā dokumentu aprite un pašdeklarēšanās risinājums.

Dombrava pauda sašutumu par nepieciešamību veidot vēl vienu platformu, tā vietā, lai valsts pārietu uz vienotu datubāzi par visiem valstī esošajiem nekustamajiem īpašumiem, taču tā vietā "atkal uztaisīs daudz nevajadzīgas, dārgas sistēmas". Tāpat viņš nesaskata jēgu iedzīvotājiem pašdeklarēties, ja viņiem ir ugunsbīstama ēka.

Deputāts nenoliedza, ka VUGD šāda informācija ir nepieciešama, lai veiktu riska analīzi, tomēr viņš pauda skepsi pret jaunas platformas izveidi.

Savukārt Lapiņa norādīja, ka, ja iedzīvotāji pašdeklarētu ēkas ar novērtējumu, tad tur, kur viss būtu kārtībā, VUGD varētu nebraukt, bet braukt tur, kur deklarācija nav iesniegta, tā mazinot risku, ka tur kaut kas notiks. Dombrava tomēr uzsvēra, ka cilvēki var arī sniegt nepatiesas atbildes, un aicināja pie šīs diskusijas komisijā atgriezties vēlreiz.

LETA jau vēstīja, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro. Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Tāpat Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka sarunas ar EK noritēs līdz marta beigām, bet valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Ministrijas pārstāvis prognozēja, ka būtiskākais strīdus ābols sarunās ar EK nebūs tik daudz par investīciju sadaļu, cik Latvijas iecerēto reformu sadaļu.

Dalies ar šo ziņu