Latvijas sabiedrības gatavības paaugstināšana iespējamam militāram konfliktam daudz labāk spēs sabiedrību sagatavot arī krietni iespējamākām civilām krīzēm, šādu viedokli savā publikācijā Lielbritānijas domnīcai “The Royal United Services Institute” (RUSI) pauda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Savā rakstā ministrs uzsver, ka Latvijai, ņemot vērā tās ģeopolitisko novietojumu, jābūt gatavai militāram konfliktam, tomēr svarīgi ņemt vērā arī citus aspektus.
Uztverot visaptverošu aizsardzību kā piemērotu reakciju uz pieaugošo drošības draudu un izaicinājumu līmeni Latvija 2019. gadā pieņēma visaptverošu pieeju aizsardzībai kā aizsardzības politikas prioritāti. Turklāt Latvijas valdības centieni paātrināt sabiedrības gatavību krīzēm sākās agrāk - 2016. gadā.
Šo centienu ietvaros Latvijas Aizsardzības ministrija ciešā sadarbībā ar valsts civilajiem dienestiem un nevalstiskajām organizācijām publicēja īpašu informatīvo bukletu ar nosaukumu “72 stundas: Ko darīt krīzes gadījumā”. Šī rokasgrāmata aptver plašu krīžu spektru, sākot ar dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām un beidzot ar militāriem draudiem un karu.
A.Pabriks uzsver - Aizsardzības ekspertu veiktā analīze ļāvusi saprast, ka sabiedrības izturības un gatavības paaugstināšana militāriem draudiem un karam visu sabiedrību daudz labāk sagatavo arī citām ārkārtas situācijām. Tāpēc “72 stundas”, aptverot plašu krīžu spektru, sagatavo sabiedrību katastrofām, kuras iepriekš nav iespējams paredzēt, piemēram, nesenajai koronavīrusa pandēmijai, ar kuru pasaule šobrīd saskaras. Īpaši sagatavotajā Aizsardzības ministrijas bukletā ir norādījumi par veicamajām darbībām, sīkas ziņas par civilās aizsardzības brīdināšanas sistēmu un informācija kanāli, kā arī informācija par ūdens un pārtikas rezervēm un primāro veselības aprūpi.
“Tomēr jāuzsver, ka iedzīvotāju sagatavotība nevar novērst krīzes. Tomēr tas, ko var izdarīt, ir samazināt iespējamo negatīvo seku apmēru,” uzsvēra A. Pabriks.
Krīzes rokasgrāmata tika izstrādāta starpnozaru veidā, kas ir būtiska visaptverošās valsts aizsardzības pieejas sastāvdaļa. “72 stundu” rokasgrāmatā ir apskatītas trīs galvenās jomas - civilā aizsardzība, veselība un drošība un militārie draudi -, kas padara to par ciešas sadarbības starp Aizsardzības, Iekšlietu un Veselības ministriju kopīgu produktu. “Šīs trīs valdības nozares, krīzes gadījumā būs galvenās un pirmās reaģētājas, lai spertu atbildes soļus. Vienlaikus gan ir skaidrs, ka nav iespējams laicīgi aptvert visas iespējamās sekas, jo arī ekonomikai un plašākai sabiedrībai būs jāpārdzīvo skarbie krīzes radītie apstākļi,” skaidro ministrs.
Lai bukletā par rīcību pirmajās 72.stundās izvairītos no sociālās panikas un iespējama neskaidra satura, kas sabiedrībai nespētu dot vajadzīgo informāciju, Aizsardzības ministrija tā izstrādes laikā konsultējās ar citām ministrijām un iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un akadēmisko vidi, tāpat ņemta vērā arī kaimiņvalstu, piemēram, Zviedrijas labākā prakse.
Brošūrā apskatītas arī pilsoniskās pretestības metodes, tostarp nesadarbošanās ar okupācijas iestādēm kādas teritorijas okupācijas gadījumā. Šāda rīcība daudz labāk palīdzētu atvieglot neatkarības un visas valsts integritātes atjaunošanu. Kā uzsver ministrs, mūsdienu karā nacionālās drošības stiprināšanai sabiedrības rīcībai ir krietni lielāka loma nekā jebkad agrāk.
Ministrs pauda pārliecību, ka ilgstošais darbs pie informatīvā bukleta par rīcību krīzes gadījumā nepaliks nepamanīts materiāls plašajā informācijas plūsmā. Tā izplatīšanā iesaistījušies gan sabiedrības viedokļu līderi, gan nevalstiskās organizācijas un reliģisko konfesiju vadītāji. Pozitīvas atbildes par atbalstu šīs informācijas izplatīšanā saņemtas arī no uzņēmējiem, kuri piekrituši kļūt par “Visaptverošās aizsardzības vēstniekiem”, daloties ar rokasgrāmatu savās sociālo mediju platformās un veicinot izpratni, lai izceltu savu kritiski svarīgo lomu valsts nepārtrautkības nodrošināšanā.
“Latvija ir uz pareizā ceļa, un krīzes laikā sabiedrība vēlas aktīvi aizstāvēt sevi un savu valsti,” piebilst A. Pabriks, piebilstot, ka jau drīzumā Aizsardzības ministrija nolēmusi sagatavot vēl vienu bukleta versiju Latvijas diasporai citās pasaules valstīs, kurās tiks skaidrots ko var darīt ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi, lai atbalstītu valsts aizsardzību.
“Līdz ar Latvijas pilsoņu iesaisti visaptverošās aizsardzības sistēmā, arī Latvijas diasporas organizācijas ir izrādījušas apņēmību nodrošināt gan Latvijas gan tās sabiedrības drošību, piebilda ministrs.