VDD: nākotnē ekstrēmisma radītais apdraudējums Latvijā varētu pieaugt

Valsts drošības dienests norāda, ka starp Latvijas konstitucionālās iekārtas draudiem 2019. gadā joprojām vērojami Krievijas centieni ietekmēt Latvijas politisko dienaskārtību un sabiedrības viedokli sev vēlamā virzienā, izmantojot dažādas slēptas un atklātas metodes.

Savu interešu sasniegšanai Krievija pērn turpināja izmantot savus tautiešus un ar viņu izvērsto aktivitāšu palīdzību Latvijas iedzīvotājiem uzspiest “pareizo” vēstures izpratni, veicot dažādus propagandas pasākumus. Kā prognozē Valsts drošības dienests – visas šīs aktivitātes saglabāsies arī tuvākajos gados.

2019. gadā Valsts drošības dienests identificēja gadījumus, kad t.s. tautieši tika izmantoti, lai provocētu viedokļu sadursmi, cerībā uz vārdisku vai fizisku konfrontāciju, kas, savukārt, nodrošinātu izteiksmīgus propagandas sižetus un iespēju Latviju diskreditēt starptautiskā līmenī.

Tāpat 2019. gadā Krievijas politiskie mērķi Latvijā tika īstenoti vēsturiskās atmiņas veidošanas aizsegā. Pirmkārt, Krievija turpināja veicināt alternatīvu interpretāciju un skaidrojumu radīšanu, Latvijā organizējot pseidozinātniskas  konferences un izdodot grāmatas par 20. gadsimta notikumiem atbilstoši Krievijas interesēm. Otrkārt, Krievija aktīvi stimulēja tās politikai labvēlīga vēstures skaidrojuma nostiprināšanu Latvijas teritorijā caur padomju memoriālu atjaunošanu un uzturēšanu, kā arī militāro arheoloģiju, kas potenciāli varētu veicināt jaunu memoriālu izveidi. Treškārt, Krievija sniedza atbalstu tai nozīmīgu vēstures notikumu atzīmēšanai, tādējādi nostiprinot tās interesēm labvēlīgu šo notikumu skaidrojumu, piesaistot pēc iespējas plašāku personu loku, tostarp t.s. tautiešus. Ceturtkārt, vēstures tematikai tika atvēlēts nozīmīgs ētera laiks Krievijas propagandā, izceļot ikvienu aktivitāti šajā jomā.

Piemēram, Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēnijs Lukjanovs regulāri apmeklēja Daugavpili, un 2019. gada nogalē piedalījās “mūžīgās uguns” iedegšanas ceremonijā Dubrovina parkā, lai arī “mūžīgā uguns” tur bija degusi arī iepriekš. Savu kritušo karavīru piemiņu valsts interešu sasniegšanai Krievija ekspluatē, nevietā izmantojot arī brāļu kapu ideju. Tajā pašā laikā Valsts drošības dienests norāda, ka Krievija patiesībā nemaz nav ieinteresēta savu karavīru pārapbedīšanā, jo tas nekādā veidā nebalstītu tās vēsturiskās atmiņas nostiprināšanu Latvijā. Gluži pretēji – Krievija ir ieinteresēta jaunu karavīru atdusas vietu un memoriālu izveidē Latvijā, lai tādā veidā mūsu kultūrtelpā būtu aizvien vairāk fizisku objektu.

Tāpat pērn Krievija turpināja izmantot tās rīcībā esošos informatīvos kanālus gan sava tēla spodrināšanai, gan citu valstu diskreditēšanai. Būtiski nemainījās arī galvenie propagandas vēstījumi.

Propagandas vēstījumi, uzsverot notikumu interpretāciju savās interesēs, Latvijā tika nodoti caur dažādām savu sociālo tīklu platformām, īpaši jāuzsver “Facebook” nozīmīgums, tāpat arī vietnes “Twitter”, “VKontakte”, “Odnoklassniki”. Lielākoties tas notiek anonīmi, izmantojot t.s. interneta troļļus, un automatizēti, lietojot t.s. botus.

Valsts drošības dienesta norāda, ka Krievijas propagandas aktivitātes pamatā balstās divos principos. Pirmkārt, mērķtiecīgu, rūpīgi plānotu sižetu veidošanā, lai pamatotu un izplatītu tās galvenos vēstījumus, otrkārt, rūpīgā sabiedrisko procesu monitoringā un reaģēšanā uz notikumiem, ko potenciāli var izmantot jau izplatīto vēstījumu apstiprināšanai un pieradīšanai.

Kā ilustratīvu piemēru Valsts drošības dienests min “NTV” žurnālistu ieceļošanu Latvijā, lai veidotu Krievijas interesēm atbilstošu sižetu par Ukrainas prezidenta vizīti Latvijā 2019. gada 16. oktobrī. Lai slēptu savus patiesos ieceļošanas mērķus, Krievijas žurnālisti bija ieceļojuši ar tūrisma vīzām. Konstatējot, ka viņi šeit ieradušies veikt profesionālo darbību, Valsts robežsardze pēc VDD ieteikuma anulēja viņiem izsniegtās vīzas par nepatiesa mērķa norādīšanu. Uz to Krievijas žurnālisti nepalika atbildi parādā. Atgriežoties Krievijā, viņi reaģēja atbilstoši Krievijas stratēģiskajiem un komunikatīvajiem mērķiem. Proti, tika izveidots un kanālā “NTV” pārraidīts manipulatīva satura sižets, kurā diskreditētas Rietumu valstu vērtības, nomelnota Latvija un Ukraina.

Tāpat Valsts drošības dienesta redzeslokā bija Eiropas Parlamenta vēlēšanu sekmīgas norises Latvijā nodrošināšana. Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu analīze liecina, ka vēlēšanu tematika tika pakārtota ilgstoši izplatītajiem vēstījumiem, tos pielāgojot auditorijai. Proti, latviešu valodas mediju auditorijai tika pasniegts galvenais vēstījums, ka šīs vēlēšanas ir nenozīmīgas un drīzāk tuvina “Eiropas Savienības sabrukumu”.  Savukārt krievu valodas mediju auditorijai tika skaidrots par vēlēšanu nozīmīgumu, aicinot doties nobalsot par tiem, kuri aizstāv Krievijas intereses, lai “ietekmētu procesus Eiropas Savienībā, kuri var piespiest Latvijai novērst šeit valdošo rusofobiju”.

Taču Valsts drošības dienesta vērtējumā pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies sabiedrības izpratne par demokrātiskajiem procesiem, un t.s. balsu pārdošana vai pirkšana ar atsevišķiem izņēmumiem vairs netiek uzskatīta par pieņemamu.

Savukārt, vērtējot dažādu ekstrēmistiski orientētu organizāciju apdraudējumu Latvijā 2019. gadā, Valsts drošības dienests norāda – līdzīgi kā iepriekš, tas saglabājas zems. Vairums šādi tendētu personu turpināja darboties autonomi vai veidot marginālas interešu grupas ar tuvākajiem domubiedriem, kam pārsvarā bija virtuāls raksturs – darbības pamatā izpaudās interneta vidē, personām apmainoties ar viedokļiem komunikācijas platformās (blogi, forumi, “Facebook” domubiedru grupas) vai izplatot naidīgus vēstījumus un komentārus interneta vidē, kas bija vērsti pret “globalizāciju”, “5G draudiem”, migrācijas procesiem, Latvijas integrāciju NATO un ES, atsevišķām etniskajām grupām vai rasēm, seksuālajām minoritātēm u.tml.

Tāpat Valsts drošības dienesta uzmanības lokā 2019. gadā bija arī paramilitāras ievirzes organizācijas. Dienests ir konstatējis vairākas personas un organizācijas, kuras pastiprināti interesējas un apgūst militārās iemaņas, piemēram, ieroču lietošanu un militāro taktiku. Šādas organizācijas var tikt izmantotas hibrīdkara operācijās, piemēram, izlūkošanā vai provokāciju veikšanā.

Tāpat pārskatā norādīts, ka īpaša piesardzība jāievēro tiem Latvijas pilsoņiem, īpaši jauniešiem, kuri izvēlas dzīvot vai studēt Krievijā. Lai arī ne visi Krievijā iebraukušie ārvalstnieki nonāk tās specdienestu redzeslokā, studentus var uzskatīt par paaugstināta riska grupu. Starp viņiem krievu specdienesti cenšas atlasīt un vervēt potenciālos informācijas avotus un ietekmes aģentus nākotnē. Jāņem vērā, ka jauns personu loks, kas varētu darboties viņu interesēs Latvijā, nepieciešams ne tikai specdienestiem, bet arī citām Krievijas institūcijām.

Kopumā gan Valsts drošības dienests secina, ka, par spīti Krievijas izvērstajiem ietekmes pasākumiem un centieniem šķelt Latvijas sabiedrību, kopumā Latvijā pēdējos gados ir izveidojusies noturība pret acīmredzamām propagandas un dezinformācijas kampaņām, līdz ar to tās nesniedz Krievijai gaidīto rezultātu.