VDD: pērn lielāko apdraudējumu pretizlūkošanas jomā Latvijai radīja Krievija

Latvijā
Sargs.lv
Krievijas spiegi
Foto: Foto: Pixabay.com

Pērn augstāko apdraudējumu pretizlūkošanas jomā Latvijai radīja Krievija, izvēršot izlūkošanas darbības gan no savas, gan citu NVS valstu teritorijām. Lai arī Latvijā paralēli Krievijas izlūkdienestiem darbojas arī citi, to darbības ne tuvu nelīdzinās Krievijas radītajiem apdraudējumiem,  savā ikgadējā pārskatā uzsver Valsts drošības dienests.

Pārskatā teikts, ka pret Latvijas valsti un tās iedzīvotājiem aktīvi turpinājuši vērsties visi Krievijas specdienesti – Federālais drošības dienests (FSB), Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU), kā arī Ārējais izlūkošanas dienests (SVR).

Pērn Valsts drošības dienesta redzes lokā nonāca gan atsevišķas šo specdienestu veiktās izlūkdarbības, gan interese par ietekmes pasākumu organizēšanu.

Vienlaikus Valsts drošības dienests norāda, ka palielinās arī Ķīnas specdienestu interese par Latviju. 2019. gadā Valsts drošības dienesta uzmanības lokā nonāca atsevišķas ietekmes aktivitātes, kas pamatā bija saistītas ar Ķīnas interešu lobēšanu. Savā pārskatā Valsts drošības dienests uzsver, ka Ķīnas intereses pamatā saistāmas ar šajā valstī ražoto tehnoloģiju izmantošanu privātajā un valsts sektorā. Ja šādas tehnoloģijas tiek izmantotas, Ķīnas specdienesti nepieciešamības gadījumā tās var izmantot arī informācijas iegūšanai.

Vērtējot ārvalstu specdienestu interešu loku Latvijā, Valsts drošības dienests norāda, ka tajā nav novērotas būtiskas izmaiņas. Latvija naidīgiem dienestiem bijusi interesanta gan tādu organizāciju kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, gan saistībā ar ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātēm.

Stratēģiskās izlūkošanas līmenī ārvalstu specdienestus interesēja NATO partneru klātbūtne Latvijā, jo īpaši NATO paplašinātās kaujas grupa, Latvijas nacionālās drošības un valsts aizsardzības politika, kā arī aktuālās likumdošanas iniciatīvas šajā jomā.

Tāpat interešu objekts bijusi Latvijas ārpolitika, īpaši jautājumi, kuri saistīti ar dalību starptautiskajās organizācijās un nostāju sankciju jautājumos. Ne mazāk interesanta bijusi arī iekšpolitika un stratēģiskas nozīmes nozaru un projektu attīstība, piemēram, dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekts, kā arī plāni enerģētikas un tranzīta projektos. Interešu lokā bijusi arī sociālekonomiskās situācijas pētniecība Latvijā, tai skaitā Latvijas sabiedrības iekšējais noskaņojums, attieksme pret iekšpolitiskajiem procesiem un sociālā protesta potenciāla apkopošana.

Nedraudzīgo valstu specdienestus interesējuši arī aktuālie procesi dažādās Latvijaspašvaldībās, pārrobežu sadarbības procesi un situācija stratēģiski nozīmīgajos uzņēmumos.

Valsts drošības dienests gan uzsver – to identificētajos spiegošanas gadījumos aizvien ir manāma arī ārvalstu izlūkdienestu vēlme vervēt Latvijas iedzīvotājus sadarbībai spiegošanas operācijās. Tas nozīmē, ka līdzās stratēģiskas nozīmes informācijai specdienestus interesē taktiska līmeņa informācija, kas var būt noderīga vervēšanai un turpmāko spiegošanas darbību izvēršanai, ietekmes pasākumu organizēšanai un īstenošanai, kā arī hibrīdoperāciju plānošanai un plānu izstrādāšanai militāra iebrukuma gadījumā.

Vērtējot Latvijai naidīgo ārvalstu specdienestu aktivitātes, Valsts drošības dienests secina, ka taktiskās izlūkošanas līmenī Latvijai naidīgos ārvalstu specdienestus interesēja informācija par NATO paplašinātās kaujas grupā iesaistītajām personām, to izvietojumu, kapacitāti, kā arī personu loku, kuras sniedz atbalstu NATO kontingenta nodrošināšanai Latvijā. Tāpat ziņas vāktas par pašas kaujas grupas materiāli tehnisko nodrošinājumu.

Tāpat naidīgos ārvalstu specdienestus interesē valsts aizsardzības objekti, to izvietojums, infrastruktūra un aktuāla ģeotelpiskā informācija, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, tiesībaizsardzības iestāžu personāls, spējas, kapacitāte un materiāli tehniskais nodrošinājums.

Ne mazāk interesanti izlūkdienestiem bijušas valsts un pašvaldības amatpersonas un darbinieki, īpaši personas, kuras izbrauc ārpus NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vāktas ziņas arī par valsts un pašvaldību amatpersonu vājībām, atkarībām, iesaisti prettiesiskās darbībās, kā arī citas diskreditējošas ziņas, kuras var izmantot personas vervēšanai.

Tāpat vākta informācija par kritiskās infrastruktūras objektiem, tajos nodarbināto personālu, iekšējās drošības pasākumiem, materiāli tehnisko nodrošinājumu, aktuālo ģeotelpisko informāciju un piekļuves iespējām.

Interešu lokā bijuši arī zinātnieki un akadēmiskais personāls, kuri iesaistīti inovatīvos projektos, kā arī informācija par konkrētiem pētījumiem.

Dalies ar šo ziņu