Militārā parāde ir tradīcija, kas dzimusi teju reizē ar Latvijas valsti un kļuvusi par neatņemamu valsts svētku sastāvdaļu. Līdz ar Latvijas armiju arī militārā parāde gadu laikā ir būtiski attīstījusies, ne vien saliedējot sabiedrību un radot svētku noskaņu, bet arī demonstrējot Latvijas aizsargspējas un sabiedroto klātbūtni.
Militāro parāžu pirmsākumi meklējami 1918. gada 26. decembrī, kad norisinājās pirmā latviešu vienību parāde. Latvijas Kara muzeja Krājumu nodaļas vadītāja Barba Ekmane stāsta:
Nākamā latviešu karavīru parāde notika 1919. gada 14. martā Saldū. Četras dienas iepriekš Latviešu atsevišķā bataljona rotas bija atbrīvojušas pilsētu no lieliniekiem. Parādi Saldū apmeklēja apsardzības ministrs Jānis Zālītis un ar viņu kopā ieradās arī britu militārās misijas majors Ostins H. Kīnans. Savukārt pirmā parāde, kurā piedalījās jau vienotās Latvijas armijas vienības, notika 1919. gada 12. septembrī Rīgā, Esplanādē. To organizēja par godu Rīgā 10.–12. septembrī notikušajām Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību pārstāvju sarunām, tādā veidā godinot ārvalstu viesus.
Pirmā 11. novembra parāde notika 1920. gadā par godu pirmajai gadadienai kopš Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku. Tā norisinājās Esplanāde. Parādes laikā Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedza Lāčplēša Kara ordeņus pirmajiem 288 ordeņa kavalieriem.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Pēdējā latviešu karavīru parāde Rīgā notika 1939. gada 11. novembrī Uzvaras laukumā. Tā bija veltīta Latvijas armijas 20. gadadienai. “Parādē piedalījās galvaspilsētā izvietotās vienības - 4. Valmieras kājnieku pulks, 5. Cēsu kājnieku pulks, 6. Rīgas kājnieku pulks, Vidzemes divīzijas Artilērijas pulks, Smagās artilērijas pulks, Zenītartilērijas pulks, Armijas štāba bataljons, Kara skola, bruņu tehnikas vienības. Parādes formējuma labajā flangā bija nostājušies apmēram 200 atvaļinātie karavīri - Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri,” stāsta Nacionālo bruņoto spēku vecākais eksperts militārās vēstures, tradīciju un patriotiskās audzināšanas jautājumos atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis.
Pulkvedis J. Hartmanis stāsta: “Kārtība tika mainīta, pamatojoties uz pulkveža Jura Vectirāna ziņojuma Aizsardzības ministram pēc viņa komandētās parādes 1997. gada 18. novembrī. Kā galvenais iemesls parādes norises vietas maiņai tika minēta ierobežotā un nelielā teritorija pie Brīvības pieminekļa. Minētais aspekts neļāva parādīt visu Nacionālo bruņoto spēku veidu vienību karavīrus, kā arī smagos ieročus un militāro tehniku.”
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Latvijas proklamēšanas 80. gadadienai veltītajā 1998. gada 18. novembra parādē ierindā bija nostājušies 1196 Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas bruņoto formējumu virsnieki, instruktori, kareivji, policisti un zemessargi, kā arī Baltijas bataljona rota,” stāsta pulkvedis J. Hartmanis. “Pirmo reizi parādē piedalījās Jūras spēku kuģi, kas bija noenkuroti Daugavā iepretim 11. novembra krastmalai. Netālu no tiem atradās arī Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON) un Lielbritānijas kara kuģi. Jaunums bija arī 21 lielgabala zalves, ko šāva no Balasta dambja ar 100 mm prettanku lielgabaliem Nacionālo bruņoto spēku Mobilo strēlnieku brigādes Artilērijas diviziona karavīri. Pirmo reizi Valsts svētku parādē piedalījās arī visu piecu Zemessardzes brigāžu personāls. Kā noslēdzošā vienība soļoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma jaunsargi. Nākamā gada 18. novembra parādē pār Daugavmalu pirmo reizi pārlidoja Gaisa spēku lidaparāti - lidmašīna “L-410” un divi helikopteri “MI – 2”.”
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Jāatzīmē, ka kopš Latvija 2004. gadā pievienojās NATO aliansei, 18. novembra militārajā parādē piedalās arī sabiedrotās valstis un partnervalstis.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
1998. gadā iedibinātā tradīcija turpinās arī mūsdienās – Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde un 18. novembra militārā parāde 11. novembra krastmalā, kurā piedalās Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, kā arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji.