Maskava brīdinājusi, ka tā varētu izmantot savu floti, lai aizsargātu ar Krieviju saistītus tirdzniecības kuģus no iespējamās aizturēšanas vai konfiskācijas no Eiropas valstu puses. Tas varētu ievērojami saasināt spriedzi saistībā ar Rietumvalstu centieniem ierobežot Maskavas tā dēvēto “ēnu floti” ar kuru Krievija cenšas apiet sankcijas.
Nikolajs Petruševs, bijušais FSB direktors, kurš tagad vada Krievijas Jūras kolēģiju, intervijā Krievijas laikrakstam norādīja, ka Eiropas valstu mēģinājumi pārtvert vai aizturēt ar Krieviju saistītus kuģus būtu uzskatāmi par “Rietumu pirātismu” un pārkāptu starptautiskās tiesības.
Petruševs norādīja, ja situāciju nebūs iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, Krievijas flote būs gatava pārraut jebkuru blokādi un to likvidēt. Viņš piebilda, ka daudzi kuģi kuģo ar Eiropas valstu karogiem, un deva mājienu, ka Krievija savukārt varētu pastiprināti pārbaudīt Eiropas kuģošanu, tādējādi pieļaujot iespēju atbildes pasākumiem jūrā.
Terminu “ēnu flote” Rietumvalstu valdības lieto, lai apzīmētu aptuveni 1500 novecojušus vai vāji regulētus naftas tankkuģus ar neskaidru īpašnieku struktūru. Šie kuģi bieži maina karogus un apdrošinātājus, lai palīdzētu Krievijai turpināt jēlnaftas eksportu uz tādām valstīm kā Ķīna un Indija, apejot Rietumu sankcijas, kas tika noteiktas pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Vairāk nekā 600 no šiem kuģiem jau ir pakļauti Eiropas Savienības, Apvienotās Karalistes un ASV sankcijām. Šie pasākumi ir ierobežojuši Krievijas ienākumus no naftas, taču eksportu pilnībā apturēt nav izdevies.
Neraugoties uz pieaugošo spiedienu, Eiropas valdībām līdz šim nav izdevies izveidot vienotu un juridiski drošu mehānismu, kā jūrā aizturēt vai konfiscēt šos kuģus. Tā vietā iestādes galvenokārt paļāvušās uz finanšu sankcijām, ostu kontroli, apdrošināšanas aizliegumiem un pārbaudēm. Rietumvalstu amatpersonas norādījušas, ka kuģus bez pienācīgas reģistrācijas vai dokumentiem varētu uzskatīt par bezvalstnieku kuģiem saskaņā ar jūras tiesībām, tādējādi paplašinot juridisko pamatu iejaukšanās iespējām.
Pēdējā laikā Eiropas aizsardzības amatpersonas apspriedušas iespējamu koordinētu rīcību pret “ēnu flotes” tankkuģiem. Lielbritānijas aizsardzības ministrs tikās ar kolēģiem Minhenes drošības konferencē, lai izvērtētu iespējamos risinājumus. Savukārt šā gada sākumā Francijas flote īslaicīgi aizturēja tankkuģi, par kuru bija aizdomas, ka tas pieder “ēnu flotei”, bet vēlāk ļāva tam turpināt ceļu. Arī Amerikas Savienotās Valstis pēdējos mēnešos rīkojušās aktīvāk, aizturot un konfiscējot tankkuģus, kas saistīti ar sankcijām pakļautām naftas kravām no Krievijas, kā arī no Venecuēlas un Irānas.
Petruševa izteikumi ir galvenokārt vērsti pret Eiropas valdībām, liecinot, ka Maskava rūpīgi izvēlas retoriku laikā, kad turpinās diplomātiski kontakti ar Vašingtonu. Viņa brīdinājums izskanēja brīdī, kad Ukrainas un Krievijas amatpersonas tikās Ženēvā jaunā sarunu kārtā, ko starpniecībā organizēja ASV administrācija, tuvojoties ceturtajai gadadienai kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tajā pašā laikā Krievija veica plašus nakts gaisa triecienus vairākos Ukrainas reģionos, tostarp dienvidu ostas pilsētā Odesā, kur ziņots, ka bojājumi enerģētikas infrastruktūrai atstāja desmitiem tūkstošu cilvēku bez apkures un ūdens.
Nosaucot iespējamos Rietumvalstu soļus par nelikumīgu blokādi, Maskava signalizē, ka koordinētu kuģu aizturēšanas kampaņu tā uzskatītu par būtisku eskalāciju. Lai gan Eiropas valstis nav oficiāli izsludinājušas jūras blokādi, pieaugošā Rietumvalstu uzmanība ar Krieviju saistītajiem kuģiem un iespējamā to aizturēšana jūrā palielina incidentu risku. Tas vēl vairāk saasina jau tā saspringto ģeopolitisko situāciju saistībā ar karu Ukrainā un sankciju piemērošanu.
