Arī Krievija dod mājienus par iespēju izstāties no Atvērto debesu līguma

Līgums, kas tika parakstīts 1992.gadā un ir spēkā kopš 2002.gada, tika veidots, lai palielinātu caurskatāmību un drošību Eiroatlantiskajā telpā, atļaujot 34 valstīm veikt, neilgi pirms to veikšanas pieteiktus, nebruņotus novērošanas lidojumus pār visām pārējo valstu teritorijām, lai ievāktu datus par militārajiem spēkiem un to aktivitāti. Šo lidojumu laikā iegūtie attēli ir pieejami visām valstīm. Kopš 2002.gada veikti vairāk nekā 1530 lidojumi.

Kā skaidroja Pompeo, primārais iemesls, kādēļ ASV izstājas no šī līguma, ir vienas šīs līguma dalībvalsts - Krievijas – rīcība. Tā pārkāpusi līguma nosacījumus un tādēļ ASV interesēs nav turpināt dalību līgumā. ASV uzskata, ka Krievija nav rīkojusies saskaņā ar līgumu par piemēru minot 500 kilometru rādiusa ierobežojumu lidojumiem pār Kaļiņingradu, Krievijas iepriekš apstiprinātu lidojuma segmentu pārregulēšana virs tās militārajām mācībām “Cetr 2019”, , lidojumu atteikšana 10 kilometru no Krievijas robežas ar Gruzijas Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionu, skaidrojot, ka šie reģioni ir neatkarīgas valstis, kuras nepiedalās līgumā, kā arī, Krimas lidlauka nozīmēšana par Atvērto debesu līguma degvielas uzpildes punktu, mēģinot virzīt savu naratīvu, ka Krima ir daļa no Krievijas teritorijas.

Pārējās līguma dalībvalstis, ieskaitot Krieviju, izteikušas nožēlu par ASV aiziešanu, bet ir solījušas turpināt pildīt līguma saistības. NATO dalībvalstis, lai arī atzinušas Krievijas selektīvo pieeju līgumam, ir izteikušas atbalstu ASV turpmākai dalībai līgumā. Dažas puses pat uzskata, ka līguma pārkāpumi no vienas dalībvalsts puses nevar būt par pamatu citas valsts aiziešanai no līguma. Krievija no savas puses noliegusi jebkādus pārkāpumus, bet atzīst, ka ir bijušas domstarpības tehniskos jautājumos.

Pārskatot ASV dalību ieroču kontroles līgumos, Trampa administrācija nāca klajā arī ar citiem argumentiem par labu aiziešanai no Atvērto debesu līguma. ASV dalība tika saskatīta kā drauds ASV nacionālajai drošībai un neatbilstošu šīs valsts interesēm. Viss mehānisms tika vērtēts kā novecojošs laikā, kad visiem ir pieejami augstas kvalitātes komerciālie satelītattēli.  Arī izmaksu analīze nerunāja par labu turpmākai ASV dalībai līgumā. Tā kā ASV novērošanas lidmašīnas ir jāaizvieto ar jaunām, līguma oponenti norādīja, ka šie līdzekļi varētu tikt izmantoti citiem projektiem. Viens no iemesliem, ko pieminējis ASV aizsardzības ministrs Marks Espers par labu ASV aiziešanai no līguma – divu pagājušā gadsimta sešdesmito gadu ēras Boeing OC-135B lidmašīnu, kuras ASV izmantoja Atvērto debesu lidojumiem, nomainīšanai paredzētās naudas ietaupīšana.

2019.gadā Trampa administrācija izanalizēja Atvērto debesu līgumu un secināja, ka ASV no līguma neko neiegūst. Līguma ieguvumi ir samazinājušies, jo ASV tagad paļaujas uz informāciju, kas tiek iegūta ar nacionālajiem tehniskajiem līdzekļiem (t.i. saviem satelītiem), tādēļ tā nav gatava uzņemties riskus, lai pildītu līguma saistības.

Tiesa, ASV aiziešana pārtrauks novērošanas lidojumus pār ASV teritoriju. Tomēr, ja Krievija un Eiropas valstis turpinās dalību līgumā, Maskava joprojām var novērot ASV spēkus un infrastruktūru Eiropā. Līdz šim Krievijas pārlidojumi lielākoties bijuši koncentrēti Eiropā. Daudz mazāks skaits lidojumu – trešdaļa – veikti pār ASV un Kanādu.

Tomēr ASV joprojām pastāv arī viedokļi, kas saskata Atvērto debesu līgumā vērtību. ASV bruņotie spēki uzskata līgumu par nozīmīgu instrumentu komunikācijai militāro spēku starpā, īpaši krīzes laikā. Tā iepriekšējais ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss norādīja 2018.gadā senatorei Debai Fišerei, kas pieminēja nepieciešamību nomainīt ASV novērošanas lidmašīnas.

Atvērto debesu konceptu izstrādāja ASV. Pirmais to ierosināja ASV prezidents Dvaits. Eizenhauers 1955.gadā, taču tolaik Maskava to noraidīja skaidrojot, ka tas varētu būt aizsegs plašai spiegošanai. Aukstā kara atmosfērā, kad valdīja abpusēja neuzticība, bija maza varbūtība, ka šāds priekšlikums varētu būt veiksmīgs. Tomēr tas kļuva iespējams lielākas atklātības un uzticēšanās gaisotnē, kas valdīja 1980.gadu beigās, kad abas puses bija gatavas virzīties uz priekšu ar caurspīdīguma nodrošināšanas iniciatīvu Eiroatlantiskajā telpā. Tomēr pasaule ir mainījusies un neuzticības atmosfēra ir atgriezusies. Tā rezultātā viens no vienošanās galvenajiem dalībniekiem ir zaudējis interesi un nolēmis izstāties.

Tie, kas atbalsta ASV palikšanu līgumā, norāda, ka Atvērto debesu līgums turpina būt nozīmīgs Eiropas drošības arhitektūras elements, kura izveidošanā ASV ir spēlējušas nozīmīgu lomu. Līguma atmešana nozīmētu aiziešanu no pēdējā šīs sistēmas elementa, kaitējot pēc Aukstā kara ieviestajai drošības sistēmai Eiropā, kas drūp jau vairākus gadus, jo Krievija ir izstājusies no līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā 2015.gadā un apturējusi Vīnes dokumenta pārstrādāšanu, bet ASV ir izstājusies no līguma par vidējās un tuvās sniedzamības raķešu izstrādes un izvietošanas aizliegumu Eiropā 2019.gadā pēc tam, kad Krievija to pārkāpa.

Patlaban Atvērto debesu līgums nav miris. Oktobrī atlikušās valstis spēja vienoties par lidojumu kvotām 2021.gadam. Nākotne parādīs, vai palikušie dalībnieki spēs turpināt līguma izpildi, kad kritiski svarīgs spēlētājs ir izstājies. ASV izstāšanās noteikti mainīs iekšējo dinamiku, jo cits svarīgs spēlētājs kļūs uzstājīgāks. Krievija jau ir izteikusi savas bažas par to, ka pēc ASV izstāšanās, ASV ar tās sabiedroto palīdzību joprojām varēs piekļūt attēliem, kas tiks iegūti lidojumos pār Krievijas teritoriju – tas, kā Krievija apgalvo, varētu būt šī līguma pārkāpums, jo iegūtajai informācijai vajadzētu būt pieejamai tikai līguma dalībvalstīm. Krievija ir pieprasījusi izvērstus apliecinājumus, ka šāds pārkāpums nenotiks. Tā ir atgādinājusi partneriem, ka tās politika attiecībā uz līgumu būs balstīta tās drošības interesēs un draudējusi ar atbildes pasākumiem, ja tiks mēģināts ierobežot Krievijas kā dalībvalsts tiesības.