I.Mūrniece: Latvijai tuvākie gadi jāizmanto lietderīgi, lai vairotu savu aizsardzības potenciālu

Aizsardzības ministre atzina – lai gan šobrīd Latvijai tieša militārā apdraudējuma nav, šī situācija var mainīties kuru katru brīdi. Viņa norāda, ka tuvākie pieci gadi ir laiks, kurā pēc iebrukuma izbeigšanas Ukrainā agresorvalsts Krievija atkal var atjaunot savus spēkus, sakoncentrējot tos iespējamām jaunām ģeopolitiskām avantūrām.

Image

“Ir jārīkojas ātri,” atzina aizsardzības ministre, norādot, ka tuvāko gadu laikā aizsardzības finansējumu plānots palielināt. Tāpat viņa iezīmēja trīs projektus, kurus ieviešot, tiks būtiski stiprinātas Latvijas aizsardzības spējas.

Pirmais no tiem ir vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkums. Šim projektam nākamo trīs gadu laikā novirzīti aptuveni 200 miljoni eiro, un tā ieviešanā Latvija cieši sadarbojas ar Igauniju, apzinot iespējamos sistēmas piegādātājus.

Daudz straujāk notiek darbs pie krasta aizsardzības raķešu sistēmu iegādes. Kā atzina ministre, šobrīd Latvija ar ASV, strādājot pie šī projekta, ir noslēguma fāzē, cerot parakstīt piegādes vienošanos jau šovasar.

“Šādu sistēmu piegāde ļaus mums turēt Baltijas jūras piegādes ceļus atvērtus un pasargātus no pretinieku flotes, dodot iespējas sabiedrotajiem sniegt vajadzīgo atbalstu arī no jūras,” teica ministre.

Tāpat turpinās citi būtiski NBS spēju attīstības projekti – šogad no ASV Latvija saņems atlikušos divus no kopumā četriem pasūtītajiem “Black Hawk” helikopteriem. Tāpat notiek Latvijas un Somijas kopražojuma “Patria” 6x6 bruņumašīnu ieviešana ne tikai Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādē, bet arī Zemessardzē. Tāpat Nacionālie bruņotie spēki saņem papildu tuvās distances pretgaisa aizsardzības sistēmas “RBS -70”.

Image

I.Mūrniece atzina, ka Ukrainas karā gūtā pieredze rāda, ka valsts aizsardzībai nepieciešamo preču un aprīkojuma nodrošinājumā nav iespējams paļauties tikai un vienīgi uz ārvalstu partneru piegādēm. Šo piegāžu drošības jautājumu var atrisināt ar vietējās industrijas attīstību.

“Viena no nesenajām Ukrainas kara mācībām ir tā, ka tur ārkārtīgi lielos apmēros tiek tērēta munīcija. Tas nozīmē, ka arī Latvijai vajag drošību visos lielajos militārajos iepirkumos. Pēdējo piecu gadu laikā ir darīts daudz, lai sekmētu, ka munīcija un pārtika karavīriem tiek ražota uz vietas. Turpmāk kā prasība visos Aizsardzības ministrijas iepirkumos būs vismaz 30% vietējo uzņēmumu iesaiste jebkurā iepirkumā,” viņa uzsvēra.

Šogad Aizsardzības ministrija cer pilnībā pieņemt arī Valsts aizsardzības dienesta likumu, kas ļautu jau tuvāko gadu laikā uzsākt jauniešu iesaukšanu 11 mēnešu ilgam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos. Kā atzina ministre, uz Valsts aizsardzības likuma projekta otro lasījumu Saeimā iesniegts ļoti daudz priekšlikumu, uzlabojot līdz šim likumam veltītos pārmetumus par neprecizitāti.\

Image

Viņa uzsvēra – Aizsardzības ministrijas mērķis valsts aizsardzības dienesta ieviešanā ir panākt, ka tiek izveidotas apmācītas, apbruņotas un moderni ekipētas rezerves karavīru vienības, kuras izņēmuma stāvokļa vai kara gadījum ātri saņemtu savus ieročus un ekipējumu, ātri sākot pildīt pienākumus valsts aizsardzībai un apdraudējuma novēršanai.