Šodien, 15.jūnijā stājas spēkā grozījumi trīs likumos – Mobilizācijas likumā, Nacionālās drošības likumā, kā arī likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas stiprinās visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidi Latvijā. To kopīgais mērķis – pilnveidot normatīvo regulējumu, lai jebkādos apstākļos tiktu nodrošinātas valsts pamatfunkcijas, nodrošinot iedzīvotāju pamatvajadzības.
Aizsardzības ministrija skaidro – grozījumi šajos likumos veidoti, lai nodrošinātu valstij un sabiedrībai kritisko funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību jebkuras krīzes laikā, sekmējot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas īstenošanu. Jebkuras krīzes pārvarēšanā ārkārtīgi nozīmīga loma ir valsts kritiskās infrastruktūras objektu un kritisko pakalpojumu funkcionēšanas saglabāšanai, piemēram, lai nodrošinātu elektroapgādi vai medicīnisko palīdzību.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā paplašina kritiskās infrastruktūras objektu daudzumu, kā arī nosaka kritiskos finanšu nozares pakalpojumus, kas īpaši svarīgi valstij un sabiedrībai, apdraudējuma gadījumā nodrošinot to nepārtrauktību un funkcionēšanu. Grozījumi šajā likumā ietver stratēģiski nozīmīgākos komersantus, kuri sniedz kritiskās infrastruktūras pakalpojumus, piemēram, sakaru nodrošinājumu, ūdensapgādi, elektroapgādi, medicīnisko palīdzību, vai pārtikas ražošanu un piegādi.
Vienlaikus ar grozījumiem Mobilizācijas likumā tiek paredzētie ierobežojumi iesaukšanai militārajā dienestā to iestāžu darbiniekiem, amatpersonām, kā arī kritiskās infrastruktūras un kritisko finanšu nozares pakalpojumu sniedzējim. Šo uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem noteikts pienākums turpināt darbu lai tādējādi tiktu nodrošinātas valsts pamatfunkcijas. Tas nozīmē, ka, piemēram, kara gadījumā Nacionālajos bruņotajos spēkos nevarēs iesaukt Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, Latvijas Bankas prezidentu un Iekšlietu sistēmas darbiniekus.
Savukārt grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” nosaka pienākumu kritiskajam personālam, proti, kritiskajā infrastruktūrā un kritiskajos finanšu nozares pakalpojumos nodarbinātajiem cilvēkiem, turpināt savus tiešos darba uzdevumus. Viņus, aizliegts atlaist vai pakļaut iesaukšanai militārajā dienestā, jo tas varētu novest pie kritiskajās nozarēs strādājošo tiešo darba pienākumu izpildes apturēšanas.
Grozījumi pieņemti, lai valsts savlaicīgi sagatavotos jebkura apdraudējuma pārvarēšanai. Tādējādi atšķirībā no līdzšinējās situācijas, ar grozījumiem minētajos likumos tiek stiprināta un garantēta valsts funkcionēšanas nepārtrauktība apdraudējuma gadījumā, veicinot iespējamā apdraudējuma pārvarēšanu.
"Sargs.lv" jau rakstīja, ka pēc Covid-19 pandēmijas un dažāda veida hibrīddraudu pieauguma pasaulē kritiskās infrastruktūras un sabiedrības noturība dažāda veida krīzes situācijās kļuvusi par vienu no centrālajiem jautājumiem NATO darba kārtībā.
Šonedēļ notikušajā NATO samitā Briselē alianses valstu līderi nolēma izstrādāt visaptverošus NATO līmeņa noturības mērķus. Balstoties uz tiem, katras dalībvalsts uzdevums būs izstrādāt plānu savas nacionālās infrastruktūras un sabiedrības noturības veicināšanai pret dažāda veida krīzēm, ļaujot daudz efektīvāk tikt galā ar plaša mēroga apdraudējumiem.
