Baltijas valstis un Latvija vēlētos redzēt daudz efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu no Eiropas Savienības (ES) puses, kas stiprinātu Eiropas globālo tēlu. Tā 19. Berlīnes drošības konferencē sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Ņemot vērā ģeogrāfisko atrašanās vietu un austrumu kaimiņus, Latvijai kā NATO un ES robežvalstij ārējais spiediens ir vēl lielāks, tādēļ drošības jautājumi tiek uztverti ļoti nopietni.
Viņš norādīja, ka Baltijas valstis daudzējādā ziņā pielīdzināmas lakmusa testam Eiropas un Krievijas attiecību kontekstā.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka Baltijas valstis ļoti novērtē sadarbību ar ES un NATO, tomēr dažreiz iztrūkstot laicīgas atbildes uz globāliem izaicinājumiem. Tas dara Baltijas valstis bažīgas, jo lielākām Rietumu valstīm dažādas krīzes situācijas var nozīmēt IKP kritumu vai bezdarba līmeņa pieaugumu, kamēr Baltijas valstīm šādu krīzes situāciju pārvarēšana var būt pat jautājums par tālāku pastāvēšanu. “Tādēļ uztveram drošību ļoti nopietni,” viņš sacīja.
Konferences diskusija izvērtās visnotaļ spraiga, dalībvalstu pārstāvjiem komentējot apspriežamos tematus savas valsts kontekstā. Piemēram, Vācijas ārlietu ministra vietnieks Nils Annens (Niels Annen), atbildot uz kritiku par “Nord Stream 2” projektu, pauda – reizēm ir pārsteigts, ka netiek ņemts vērā tas, kā Vācija palīdz Ukrainai un ka Eiropas enerģētikas politikai nebūtu jābūt tikai ASV rokās.
“NATO ir mūsu visu drošības garants,” uzsvēra arī Ungārijas valsts sekretārs drošības jautājumos Peters Sztarajs (Peter Sztaray).
Jau ziņots, ka 19. Berlīnes drošības konference norisinās 18. un 19. maijā, pulcējot vairāk nekā 1200 dalībniekus no vairāk nekā 50 valstīm – politiķus, diplomātus, starptautisko institūciju, bruņoto spēku, drošības institūciju un aizsardzības industrijas pārstāvjus.
Šī konference ir viens no lielākajiem ikgadējiem Eiropas drošības un aizsardzības jautājumiem veltītiem forumiem. Konferencē tiek apspriesti dažādi ar ES un NATO saistīti drošības jautājumi, tai skaitā enerģētikas aktualitātes, Krievijas ietekme un agresija Ukrainā, Covid-19 pandēmija un migrācijas jautājumi, kā arī uzsvērts transatlantisko saišu nozīmīgums. Tāpat dienaskārtībā ir tādi aktuāli temati kā Brexit ietekme uz aizsardzības un drošības jomu, dzimumu līdztiesības principu īstenošana aizsardzības jomā NATO un Eiropas Savienībā, kodolpolitikas jautājumi, Ķīnas loma starptautiskajā politikā, kiberdrošības veicināšana un daudzi citi.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka 19. maijā starptautiskā foruma dalībniekus uzrunās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, aplūkojot sadarbību bruņojuma iepirkumu jomā kā vienu no būtiskiem Eiropas Savienības aizsardzības jomas attīstības aspektiem.
