EM rosina veidot valsts aģentūru naftas drošības rezervju pārvaldībai

Nozares politika
LETA
Image
degvielas rezerves
Foto: AFP/Scanpix

Ekonomikas ministrija (EM) rosina valstij iegādāties nepieciešamo naftas produktu apmēru un izveidot aģentūru, kas nodarbosies ar naftas produktu pārvaldību. EM izstrādājusi ziņojumu par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Drošības rezerves izveides mērķis ir nodrošināt dažādas enerģijas lietotāju grupas ar naftas produktu apgādi izsludinātas valsts vai vietējā mēroga enerģētiskās krīzes laikā, valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī, lai koordinētu darbību veikšanu Eiropas Savienības (ES) ietvaros un pasaulē. Turklāt ES direktīva uzliek par pienākumu katrai dalībvalstij nodrošināt konkrētus naftas krājumus.

Patlaban spēkā esošais Latvijas drošības rezervju modelis paredz, ka 90 dienu drošības rezervju izveide tiek nodrošināta izsludinot atklātus konkursus un valsts pērk tikai uzglabāšanas pakalpojumu bez naftas produktu pirkšanas. Tas nozīmē, ka pašlaik Latvijā drošības rezerves tiek uzturētas, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar komersantiem par naftas produktu atliktajām piegādēm. Komersanti uzglabā sev piederošus naftas produktus kā drošības rezerves nolīgtajā apmērā un noteiktajā termiņā.

No 2018. gada 12. decembra līdz 2020. gada 11. decembrim drošības rezerves pakalpojumus sniedza uzņēmumi "Pirmas", "Okseta", "Baltic Petroleum", "Circle K Latvia", "Ventbunkers", "RDZ Energy", "Gunvor", "Vitol" un "Mercuria Energy Trading".

Benzīna un dīzeļdegvielas drošības rezerves 60% apmērā tiek uzglabātas Latvijā, bet atlikusī daļa citās ES dalībvalstīs.

Tomēr EM konstatējusi, ka pašreizējais Latvijas naftas rezervju nodrošināšanas modelis ir salīdzinoši dārgs un neefektīvs, tāpat šis modelis netiek uzskatīts par drošāko risinājumu no piegāžu drošības skatu punkta. Lai mainītu pieeju, kādā Latvija sevi nodrošina ar naftas rezervēm, EM piedāvā trīs variantus.

Pirmais paredz saglabāt esošo valsts drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu, otrs variants paredz iegadāties drošības rezerves valsts īpašumā un veikt pāreju uz aģentūras modeli, bet trešais variants paredz piemērot industrijas modeli, uzliekot komersantiem pienākumu nodrošināt drošības rezerves.

EM aicinās valdību atbalstīt otro variantu, jo pāreja uz aģentūras modeli nodrošinās, ka ilgtermiņā tiek ieviests izmaksu ziņa izdevīgākais risinājums; drošības rezerves piederētu valstij, kas stiprinātu piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, civilās un militārās aizsardzības ilgtspēju, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu.

Šis variants arī nodrošinātu naftas produktu rezervju efektīvu apsaimniekošanu, tostarp degvielas apriti un uzglabāšanu, kā arī izveidotā aģentūra varēs rīkot publisku iepirkumu par naftas produktu iegādi, kas no komersantu puses ir pievilcīgāks, nekā uzglabāšanas pakalpojuma iepirkums.

"Būtiskākā aģentūras modeļa priekšrocība ir saistīta ar to, ka iegādājoties naftas produktus īpašumā, valsts var reaģēt uz izmaiņām tautsaimniecībā un mainīt naftas produktu sastāvu atbilstoši aktuālajām tautsaimniecības vajadzībām un valsts stratēģiskajām prioritātēm," skaidroja EM. EM rosina pāriet uz aģentūras modeli pakāpeniski triju gadu laikā.

Tajā pašā laikā ministrijā atzina, ka aģentūras modeļa izveide nav iespējama bez valsts sākotnējas iesaistes, proti, nosacītā laika periodā pakāpeniski piešķirot valsts budžeta līdzekļus naftas produktu iegādei, tādējādi nodrošinot, ka naftas produkti ir valsts īpašums.

Lielākā izmaksu pozīcija pārejā uz citu modeli būs tieši investīcijas drošības rezervju krājumu iegādē. Pēc konsultantu aplēsēm, nepieciešamais finansējums drošības rezervju iegādei ir 172 miljoni eiro.

LETA jau vēstīja, ka iepriekš aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja līdzšinējo naftas produktu rezervju nodrošināšanas sistēmu. Ministrs paziņojumā presei norādīja, ka krīzes situācijā nozīmīgākais faktors līdztekus naftas produktu rezervju apjomam ir tieši piegādes laiks. Pašreizējā situācijā komersanti naftas produktu rezervju piegādi spēj veikt noteiktā laika periodā pēc pieprasījuma saņemšanas, tomēr, lai veiksmīgi pārvarētu krīzes situāciju, svarīgi ir piekļūt naftas produktu rezervēm nekavējoties.

Pabrika skatījumā, šo iepirkumu apšaubāmu padara fakts, ka līgums atkārtoti noslēgts arī ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņam Genādijam Timčenko ilgus gadus piederējušo Šveices kompāniju "Gunvor".

"Naftas produktiem ir būtiska nozīme ne tikai nacionālās ekonomikas funkcionēšanā, bet arī kritisko pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī valsts drošības un aizsardzības sistēmas spēju uzturēšanā. Tādēļ uzskatu, ka līgumu slēgšana ar kompānijām, kas, iespējams, ir cieši saistītas ar Kremli, nav pieļaujama," pauda Pabriks.

Aizsardzības ministrija uztur pozīciju, ka piegāžu drošības principa ievērošana ir izšķiroši svarīga un ir nepieciešams nodrošināt, ka pēc iespējas vairāk no valsts naftas rezervēm glabājas Latvijas valsts teritorijā jeb vismaz 75%, un šie principi ir jāņem vērā, gan veicot naftas produktu drošības rezervju iepirkumu 2021.gadam, gan paredzot tālākos naftas rezervju uzglabāšanas risinājumus.

Jau ziņots, ka Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) noslēdzis iepirkumu "Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei" un izvēlējies astoņus uzņēmumus, ar kuriem līdz šā gada beigām slēgs līgumus par kopumā 352 700 tonnu dīzeļdegvielas un benzīna uzglabāšanu Latvijā, Lietuvā un Nīderlandē. Plānotais līgumu darbības periods ir 2021.gads, savukārt kopējā paredzamā līgumcena - 14,6 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Līguma slēgšanas tiesības par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu 2021.gadā BVKB piešķīris "Pirmas", "Circle K Latvia", "RDZ Energy", "Ventbunkers", "Vitol", "Gunvor", kā arī Lietuvas uzņēmumiem "Okseta" un "Baltic Petrolium".

No kopējā rezervju apjoma 121 000 tonnu jeb 34% ir benzīns un 231 700 tonnas jeb 66% ir dīzeļdegviela. 

Dalies ar šo ziņu