Drošības rezerves izveides mērķis ir nodrošināt dažādas enerģijas lietotāju grupas ar naftas produktu apgādi izsludinātas valsts vai vietējā mēroga enerģētiskās krīzes laikā, valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī, lai koordinētu darbību veikšanu Eiropas Savienības (ES) ietvaros un pasaulē. Turklāt ES direktīva uzliek par pienākumu katrai dalībvalstij nodrošināt konkrētus naftas krājumus.
Patlaban spēkā esošais Latvijas drošības rezervju modelis paredz, ka 90 dienu drošības rezervju izveide tiek nodrošināta izsludinot atklātus konkursus un valsts pērk tikai uzglabāšanas pakalpojumu bez naftas produktu pirkšanas. Tas nozīmē, ka pašlaik Latvijā drošības rezerves tiek uzturētas, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar komersantiem par naftas produktu atliktajām piegādēm. Komersanti uzglabā sev piederošus naftas produktus kā drošības rezerves nolīgtajā apmērā un noteiktajā termiņā.
No 2018. gada 12. decembra līdz 2020. gada 11. decembrim drošības rezerves pakalpojumus sniedza uzņēmumi "Pirmas", "Okseta", "Baltic Petroleum", "Circle K Latvia", "Ventbunkers", "RDZ Energy", "Gunvor", "Vitol" un "Mercuria Energy Trading".
Benzīna un dīzeļdegvielas drošības rezerves 60% apmērā tiek uzglabātas Latvijā, bet atlikusī daļa citās ES dalībvalstīs.
Tomēr EM konstatējusi, ka pašreizējais Latvijas naftas rezervju nodrošināšanas modelis ir salīdzinoši dārgs un neefektīvs, tāpat šis modelis netiek uzskatīts par drošāko risinājumu no piegāžu drošības skatu punkta. Lai mainītu pieeju, kādā Latvija sevi nodrošina ar naftas rezervēm, EM piedāvā trīs variantus.
Pirmais paredz saglabāt esošo valsts drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu, otrs variants paredz iegadāties drošības rezerves valsts īpašumā un veikt pāreju uz aģentūras modeli, bet trešais variants paredz piemērot industrijas modeli, uzliekot komersantiem pienākumu nodrošināt drošības rezerves.
EM aicinās valdību atbalstīt otro variantu, jo pāreja uz aģentūras modeli nodrošinās, ka ilgtermiņā tiek ieviests izmaksu ziņa izdevīgākais risinājums; drošības rezerves piederētu valstij, kas stiprinātu piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, civilās un militārās aizsardzības ilgtspēju, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu.
Šis variants arī nodrošinātu naftas produktu rezervju efektīvu apsaimniekošanu, tostarp degvielas apriti un uzglabāšanu, kā arī izveidotā aģentūra varēs rīkot publisku iepirkumu par naftas produktu iegādi, kas no komersantu puses ir pievilcīgāks, nekā uzglabāšanas pakalpojuma iepirkums.
"Būtiskākā aģentūras modeļa priekšrocība ir saistīta ar to, ka iegādājoties naftas produktus īpašumā, valsts var reaģēt uz izmaiņām tautsaimniecībā un mainīt naftas produktu sastāvu atbilstoši aktuālajām tautsaimniecības vajadzībām un valsts stratēģiskajām prioritātēm," skaidroja EM. EM rosina pāriet uz aģentūras modeli pakāpeniski triju gadu laikā.
Tajā pašā laikā ministrijā atzina, ka aģentūras modeļa izveide nav iespējama bez valsts sākotnējas iesaistes, proti, nosacītā laika periodā pakāpeniski piešķirot valsts budžeta līdzekļus naftas produktu iegādei, tādējādi nodrošinot, ka naftas produkti ir valsts īpašums.
Lielākā izmaksu pozīcija pārejā uz citu modeli būs tieši investīcijas drošības rezervju krājumu iegādē. Pēc konsultantu aplēsēm, nepieciešamais finansējums drošības rezervju iegādei ir 172 miljoni eiro.