Aktuāli

Eksperti: Covid19 krīze pierādījusi ieguldījumu nepieciešamību valstu aizsardzības sistēmās

Nozares politika
Sargs.lv
Image
Covid-19
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Covid19 krīze ir pierādījusi, cik nepieciešama ir iekšējās izturības veicināšana NATO dalībvalstu vidū. Kaut pandēmija skārusi lielāko daļu pasaules valstu, draudi NATO valstu nacionālajai drošībai saglabājušies nemainīgi augsti. Vienlaikus daudzu valstu bruņotie spēki pierādījuši, ka krīzes apstākļos tie ir spējīgi sniegt nozīmīgu atbalstu civilajām institūcijām.  

Šādi viedokļi šodien izskanēja “Rīgas konferences” paneļdiskusijā “Covid-19 konsekvences attiecībā uz valstu aizsardzību”, kurā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans (Harjit Sajjan), Lielbritānijas Valsts aizsardzības sekretārs Bens Volless (Ben Wallace) un Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks (Jüri Luik).

A.Pabriks, atklājot paneļdiskusiju, atzina, ka nesen piedzīvotā pandēmija būtiski ietekmējusi līdzšinējo Rietumu pasaules dzīves modeli. Slimības straujā izplatība pasaulē likusi būtiski mainīt cilvēku priekšstatus par globalizēto pasauli.

“Brīdī, kad mūs skāra krīze, izrādījās, ka mūsu valstīs neviens pat neražo sejas aizsargmaskas! To vienkārši nav, un tās pat nav kur nopirkt, jo neviens tās nevēlas pārdot! Tas viss atgādina kara situāciju – jums ir nepieciešamas ārvalstu piegādes, bet valsts robežas vienlaikus tiek apdraudētas,” ieskicēja A. Pabriks.

Viņš piebilda, ka līdzīgi uzdevis jautājumus Latvijas uzņēmumiem, kuriem noteikts pienākums uzturēt degvielas rezerves vismaz 30 dienām, jautājot – vai tās maz ir pieejamas. “Lai gan tām jābūt uz vietas, tās nemaz neglabājas mūsu valstī. Tas nozīmē, ka krīzes gadījumā mēs pie tām nekad pie tām netiksim! Varbūt kādam tas ir bizness, bet tā nekādā gadījumā nav nav stratēģiska domāšana!” sacīja ministrs.

Šajā pavasarī piedzīvoto situāciju ar individuālo aizsarglīdzekļu trūkumu A. Pabriks salīdzināja ar situāciju Latvijā īsi pirms Otrā pasaules kara. Tolaik valdības kļūdaini pieņemtie lēmumi izrādījās liktenīgi ne tikai pašai valstij, bet arī tās cilvēkiem.

“Tolaik Latvijas valdība mēģināja aplēst, kādas ir tās rīcībā esošās rezerves, ņemot vērā, ka Vācijas flote bija bloķējusi pieeju Baltijas Jūrai. Radās jautājums – ko var dabūt no PSRS no apmaiņā par to karavīru izvietošanu mūsu valstī,” viņš atgādināja.

Savukārt Kanādas aizsardzības ministrs diskusijā uzsvēra, ka Covid19 krīze likusi valstu bruņotajiem spēkiem izvērtēt – kas ir tās lietas, ko tie var darīt kopā, liekot pārvērtēt kopīgos centienus ikvienas NATO dalībvalsts izturības vairošanā.

Viņš atgādināja – līdz šim pieredzētie draudi demokrātisko valstu sabiedrībām nemazinās. Tā vietā tie pat pieaug, neatkarīgi no draudu veida – vai tie būtu dezinformācijas uzbrukumi, kiberuzbrukumi vai starpvalstu konflikti. Bruņotajiem spēkiem uz tiem jābūt spējīgiem atbildēt pat pandēmijas apstākļos.

“Mums jādara sava darba daļa un jāveicina noturība. Es ceru, ka šī pandēmija padarīs mūs stiprākus, jo ļāva pārbaudīt mūsu spējas realitātē. Daudzām valstīm tagad būs izaicinājumi ar budžetu deficītiem, tomēr mēs turpināsim ieguldījumus aizsardzībā. Tas nav tikai ieguldījums Kanādas vai kolektīvajā drošībā. Jebkuri ieguldījumi aizsardzībā sev līdzi nes ekonomiskos stimulus. Piemēram, aizsardzības sektors Kanādā nodarbina 283000 cilvēkus, bet valsts iekšzemes kopproduktā ienes 15,2 miljardus Kanādas dolāru gadā. Tāpēc vien aizsardzība spēlē nozīmīgu lomu un tā tas arī būs nākotnē, ” teica H. Sadžans.

Arī Lielbritānijas Valsts aizsardzības sekretārs B.Volless uzsvēra, ka reti kura ministrija ikvienā valdībā vārdu “izturība” saprot tā, kā to izprot bruņotie spēki. “Mēs esam pieraduši un esam speciāli trenēti darbam ar ļoti lielām problēmām, tāpēc mēs varam sniegt atbalstu ne tikai medicīnas nozarē, bet arī loģistikā un transportā,” viņš piebilda.

B.Volless gan uzsvēra, ka šobrīd būtiskākais jautājums ir par to, ko darīt, ja pasaule piedzīvos ne tikai otro, bet arī trešo, ceturto un piekto Covid-19 pandēmijas vilni.

“Mēs bieži mācījāmies procesa gaitā. Mēs likām lietā labāko no mūsu informācijas analīzes spējām līdz pat medicīnai un loģistikai. Mēs saviem karavīriem likām nēsāt maskas. Jāteic, ka šie pat nebija izaicinājumi. Izaicinājums ir tas, kas tam sekos tālāk? Kā šajos apstākļos nodrošināt to, lai tiek turpināti mūsu militārie uzdevumi Afganistānā ,Irākā, cīņa ar ISIS Sīrijā un citviet. Kā palaist jūrā mūsu jauno otro aviācijas bāzes kuģi, kurš tiek darbināts ar kodoldzinēju, lai tas varētu izpildīt uzdevumus pretterorisma operācijās, kā nodrošinātu kaut vai tāda uzdevuma izpildi kā gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm?” vaicāja B. Volless.

Viņš prognozēja, ka pēc piedzīvotās pandēmijas pasaule kļūs nestabilāka un piesardzīgāka. “Daudzi cilvēki būs cietuši no pandēmijas dēļ ieviestās karantīnas, cilvēki informāciju par pandēmiju smelsies sociālajos tīklos, savukārt valdības kļūs nepopulāras, jo būs spiestas pieņemt nepopulārus lēmumus. Uz šī fona mūsu pretinieki centīsies izplatīt dezinformāciju, šķelt sabiedrību un pūst cilvēkiem miglu acīs. Ekonomiski pasaule būs vājāka. Man nevienam nav jāatgādina, ka nabadzība kā reizi ir daudz vairāk saistāma ar konfliktiem,” sacīja B. Volless.

Pēc viņa teiktā, šajos apstākļos īpaši aktivizēsies politiskās debates par finansējumu aizsardzībai. Šos izdevumus nedrīkstētu samazināt. “Es uzskatu, ka aizsardzība nodrošina izturību. Tas ir jāatgādina sabiedrībai. Mūsu nozare šodien ir tik pat svarīga kā veselības aprūpes sistēma, vai ekonomikas stimulēšana. Dažkārt pēdējie elementi (veselības aprūpe un ekonomikas stimulēšana) ir vairāk vērsti īstermiņā nekā ilgtermiņā, jo sniedz vēlētājiem to, ko viņi sagaida nekavējoties. Tas liek domāt, ka mūs visus gaida sāncensība par lielākā kumosa gūšanu, dalot budžetus. Tomēr ir jāsaprot, ka aizsardzībā ir jāiegulda, citādi iestāsies nepatīkamas sekas,” sacīja B. Volless.

Arī Igaunijas aizsardzības ministrs atzina – Covid19 daudzām valstīm sagādāja šoku. Apjausma par slēgtajām robežām un egoisma līmeņa straujais pieaugums starpvalstu attiecībās, risinot resursu pieejamības jautājumus, sagādājis nopietnu pārbaudījumu. Labā ziņa gan ir tā, ka līdz rudenim daudzas NATO dalībvalstis apjautušas, ka kopīgi sadarbojoties iespējams paveikt vairāk.

“Igaunijā – konvencionālie riski nav nekur zuduši. Krievija atrodas turpat, kur tā bija, savukārt Covid19 pandēmija šajā valstī nav mainījusi politiku. Tālab bruņotajiem spēkiem jāgarantē augsta gatavības pakāpe.. Tas ir mūsu primārais uzdevums. Otrkārt, mums bruņotie spēki maksimāli jāizmanto, atbildot arī uz civilām krīzēm, kāda ir Covid19 pandēmija,” sacīja J. Luiks.

Kā veiksmīgāko piemēru viņš minēja militāro speciālistu atbalstu plānošanā civilajām struktūrām, piemēram, Veselības ministrijai.

Arī Luiks piebilda, ka potenciālie Rietumvalstu pretinieki turpmāk centīsies visiem spēkiem destabilizēt situāciju, sējot šaubas iedzīvotāju vidū. Nākamais solis, pēc viņa vērtējuma, būs saistīts ar vakcināciju pret jauno vīrusu. To pavadīs agresīva dezinformācijas kampaņa.

“Pretinieki izmantos visu, ko vien var, lai turpinātu šķelšanu. Nav šaubu, ka šīs valstis turpinās savus uzsāktos centienus,” viņš piebilda.

Dalies ar šo ziņu