Žaņa Lipkes piemērs rāda, ka reālās briesmās iespējams ne tikai pieņemt pareizo lēmumu, bet to arī īstenot. Viņš un pagātnes notikumi māca – lai arī mūsdienās pastāvētu demokrātiska, brīva valsts, ir jāveicina jauniešu izpratne, kā krīzes situācijās saglabāt vēsu prātu. Tāds arī ir visaptverošas valsts aizsardzības mērķis – veidot noturīgu jauno paaudzi, kas ne vien apzinās pareizās vērtības, bet grib par tām arī iestāties. Tā, uzstājoties konferences “Pilsoniskā drosme demokrātiskai nākotnei – Žanim Lipkem 120” pilsoniskās izglītības veicināšanai veltītajā plenārsēdē, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Konferences plenārsēdē, kurā diskutēja par Latvijas jaunatnes nevalstisko organizāciju un neformālās izglītības centru nozīmīgumu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā, kopā ar A. Pabriku piedalījās arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aija Van der Steina, profesore Maija Kūle, Saeimas sekretāra biedre Marija Golubeva, uzņēmējs un bijušais politiķis Māris Gailis, Ž. Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone, kā arī biedrības “Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija” valdes priekšsēdētāja Agnija Jansone.
Aizsardzības ministrs, uzrunājot klātesošos, norādīja – personīgā sasaiste sniedz iespēju cilvēkiem labāk sajust stāstīto. Tāpēc arī uzrunu viņš sāka, daloties savā pieredzē. A. Pabriks holokausta, Žaņa Lipkes un Otrā pasaules kara kontekstā sacīja - ir ļoti maz ģimeņu, kuras tajā laikā nebūtu cietušas. Cieta arī Pabrika ģimene – viņa vectēvs nogalināts tajā pašā laikā, kad sākās represijas un holokausts pret Latvijas ebrejiem. Proti, arī viņa vectēvu 1941. gada augusta sākumā savāca cilvēki, kuri viņu vairākus mēnešus mocīja un pēc tam Rīgas Centrālcietumā nošāva.
“Joprojām nezinu, kur viņš ir. Tie nebija sveši cilvēki, kuri viņam atnāca pakaļ, tie bija latvieši. Ar to es vēlos pateikt – tad, kad nonākam krīzes situācijās, tad ļoti bieži atklājas cilvēku patiesā daba. Kad esam krīzes situācijā – vai nu krītam panikā, vai parādām savas labākās īpašības, vai arī sliktākās,” sacīja A. Pabriks.
Viņaprāt, lai pastāvētu demokrātiska un brīva valsts, kuras sabiedrība ir labāka, valsts kopējais uzdevums - ar pagātnes piemēra palīdzību veicināt jaunatnes izpratni, kā krīzes situācijās saglabāt mieru.
Viņaprāt, Žaņa Lipkes piemērs ir cienījams un parāda, ka situācijā, kad sastopies ar reālām briesmām, varoņi ir tie, kuri rīkojas. “Mēs, protams, visi varam būt varoņi sociālajos tīklos, paužot savu viedokli un daudz runājot par dažādām svarīgām vērtībām. Tomēr, nonākot reālā situācijā, ir nozīme, vai klusējam, runājam, vai darām kaut ko, kas ir pretēji vairākuma vai varas viedoklim. Reālā situācijā tas ir pavisam citādāk. Tad tie, kuri bijuši varoņi uz papīra, ekrānos vai citur, pazūd. Žanis Lipke bija viens no tiem, kurš izvēlējās pareizo ceļu un ne tikai spēja izvērtēt un izvēlēties pareizo ceļu, bet arī īstenot iecerēto,” konferencē pauda aizsardzības ministrs.
Apkopojot iepriekš sacīto ar valsts aizsardzības mācības tematiku, A. Pabriks norādīja - sākotnēji valsts aizsardzības mācība netika plānota kā visaptveroša patriotisma vai pareizas domāšanas mācība. Tomēr, Aizsardzības ministrijā sastopoties ar reālām situācijām, kļuvis skaidrs, ka bez tā nevar iztikt. Viņš klātesošajiem skaidroja, ka valsts aizsardzības mācības mērķis ir veidot noturīgu Latvijas jauno paaudzi un sabiedrību, kas ne tikai apzinās pareizās vērtības, bet arī vēlas iestāties par tām. Viņš arī uzsvēra – Aizsardzības ministrijas uzdevums ir ne tikai pateikt, ka ir kaut kas jādara, bet apmācīt, lai jaunieši zinātu, ko darīt.
Savukārt, runājot par konferences tematikas demokrātijas aspektu, aizsardzības ministrs pauda viedokli – runājot par konceptu, diskusija nav tik daudz par demokrātiju, bet par individuālo liberālisma daļu demokrātijā. Viņaprāt, demokrātija bieži vien var būt vairākuma tirānija – cilvēki atnāk, nobalso, un uzvar vairākuma viedoklis, bet mazākums paklusē.
“Mūsu uzdevums, lai pastāvētu brīvība, veselīga sabiedrība, ir vienmēr rast veidu, lai arī tas, kurš domā citādāk un iestājas par individuālām vērtībām, arī spētu paust savu viedokli. Citādi mēs vienkārši peldēsim pa straumi, kur vairākums var nobalsot, bet vairākums nenozīmē intelektuālo pārākumu,” uzsvēra ministrs.
Tāpēc arī Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijā tiek pievērsta ļoti liela uzmanība mazākuma aspektam. Viņš pauda – pirms simts gadiem valstī vajadzēja konsolidēt sabiedrību, rast vienotību un, iespējams, tad nebija laika padomāt par atsevišķiem indivīdiem, mazākām kopienām. Tāpēc pašlaik tiek apzināti visi Latvijas neatkarības kara cīnītāji – vācbaltieši, ebreji, krievi un nākamgad speciāli šīm grupām tiks pievērsta papildu uzmanību.
Viņš arī sacīja – sabiedrībai ir jābūt gatavai aizsargāt savu mazo valsti asimetriskos ģeopolitiskos apstākļos. Situācija pasaulē rāda, ka pēdējā desmitgadē mazinās starptautisko organizāciju ietekme, savukārt arvien vairāk pieaug ietekme tam, kuram ir spēks.