Aktuāli

Pabriks diskusijā atgādina par riskiem sociālo mediju izmantošanai hibrīdkarā

Nozares politika
Sargs.lv
Image
Pabriks
Foto: srž. Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija

Modernie sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši par ieročiem, kuri tiek izmantoti kā ieroči informatīvajā karadarbībā, taču Eiropas sabiedrība vēl aizvien uz karadarbību kā tādu skatās pagātnes kategorijās, tā uzstājoties Eiropas kiberdrošības foruma “CYBERSEC Global 2020” tiešsaistes diskusijā “Informatīvais karš – vēstures, reliģijas un ekonomikas izmantošana kibertelpā”, uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

A. Pabriks diskusijā piedalījās kopā ar Slovākijas aizsardzības ministru Jaroslavu Nadu (Jaroslav Naď), apspriežot drošības riskus, kurus rada robotprogrammatūru un tā dēvēto “viltus profilu” izplatītā informācija sociālajos tīklos. Diskusiju vadīja NATO pretizlūkošanas ekselences centra direktors Martins Ahimovičs (Martin Achimovič).

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks savos ievadvārdos uzsvēra: informācijas operācijas vienmēr ir bijušas daļa no karadarbības, taču mūsdienās ir pieejami jauni informācijas karadarbības ieroči – lai gan modernie sociālie mediji var kļūt par ieročiem, mūsdienu sabiedrība vēl joprojām uz karu skatās pagātnes kategorijās. Mūsdienās, lai arī mēs nevaram runāt par aktīvu karadarbību, sociālajā vidē nepārtraukti notiek cīņa par lietotājiem. Krievija to izmanto, veidojot tādus kanālus kā “Pirmo Baltijas kanālu” un “Russia Today”, veidojot naratīvu, ka Rietumu pasaule ir neizdevusies. Sociālo mediju loma ir redzama arī konfliktā Kalnu Karabahā, kura laikā abas puses aktīvi lieto medijus kā ieroci.

Rietumu attieksme pret sociālajiem medijiem ir demokrātiska. Ja valsts kontrolē medijus, kā tas notiek Krievijā un Baltkrievijā, tai ir iespēja ietekmēt mūs. Tā kā Rietumi nav gatavi šāda veida karadarbībai, jo mūsu mediji ir demokrātiski, tas sniedz Krievijai un Baltkrievijai iespēju. Šajās valstīs mediji nav brīvi – naratīvi tajās tiek veidoti jau iepriekš. A. Pabriks par piemēru minēja ziņas medijos: daudzās valstis pieredzes trūkuma dēļ pret dezinformāciju nereaģē pietiekami ātri. Šajā sakarā Baltijas valstu pieredze ir daudz lielāka - NATO izcilības centra dibināšana komunikācijā ir piemērs Baltijas izpratnei par Krievijas metodēm.

Baltija ir lakmusa papīrs Rietumu attiecībām ar Krieviju. Tajā pašā laikā sociālie mediji sniedz iespēju ne tikai uzbrukt, bet arī aizsargāties – tie sniedz iespēju sniegt publisku informāciju salīdzinoši lētā veidā. Šī iemesla dēļ mums ir jābūt tehnoloģiski attīstītākiem un jāceļ gatavība.

Jautājumā, vai ir iespējams informācijas karadarbību pārcelt no elektroniskās vides reālajā pasaulē, A. Pabriks uzsvēra – informācijas nodošanai ir nepieciešams atrast kādu informācijas aģentu – influenceri, žurnālistu vai “ekspertu” -, kas ir gatavs izplatīt dezinformāciju, tādējādi padarot to ticamāku. Tiesa, mūsdienās šo lomu spēj izplatīt ar mākslīgā intelekta palīdzību, turklāt to dara ne tikai politiskie vai militārie spēki, bet arī ekonomiskie spēlētāji, taču mūsdienās šīs robežas sāk izšķīst.

Aizsardzības ministrs atzīmēja - mākslīgā intelekta dēļ cilvēki, meklējot alternatīvus ziņu avotus, tehnoloģiju dēļ paliek savā “burbulī”, tādējādi veidojoties sašķeltai sabiedrībai. Mūsdienu lielie sociālie mediji vēl ir tālu no izpratnes par to, kā palīdzēt cilvēkiem sniegt patiesu informāciju, nepieļaujot sabiedrības šķelšanos un palikšanas šajos ‘”burbuļos”, šajā gadījumā atšķirība starp dezinformācijas izplatīšanu un alternatīva viedokļa sniegšanu ir jautājums par kvalitāti.

Slovākijas aizsardzības ministrs Jaroslavu Nadu šajā kontekstā uzsvēra – NATO Rietumu demokrātijām nav jāizplata dezinformācija kā ierocis. Dezinformācijas uzdevums ir radīt šaubas, kuru rezultātā beigu beigās nekas nebūs uzticams. Rietumu uzdevums ir cīnīties pret dezinformāciju, nevis to izplatīt.

A. Pabriks atzinīgi novērtēja NATO ekselences centru lomu sabiedrības izglītošanā – galu galā arī karavīri ir cilvēki, kuri ir ietekmējami un ir jāizglīto par dezinformāciju. NATO izcilības centru pētījumi un rīkotie pasākumi sniedz nenovērtējamu ieguldījumu šajā darbā.

 “CYBERSEC” forums ir viens no lielākajiem kiberdrošības pasākumiem Eiropā, kas ik gadu notiek Polijā. Konferencē tiek apspriesti draudi, problēmas un iespējas, kas saistītas ar jauno tehnoloģiju attīstību, kibertelpas paplašināšanos, kā arī digitalizācijas arvien pieaugošo lomu cilvēku ikdienā.

Dalies ar šo ziņu