Modernie sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši par ieročiem, kuri tiek izmantoti kā ieroči informatīvajā karadarbībā, taču Eiropas sabiedrība vēl aizvien uz karadarbību kā tādu skatās pagātnes kategorijās, tā uzstājoties Eiropas kiberdrošības foruma “CYBERSEC Global 2020” tiešsaistes diskusijā “Informatīvais karš – vēstures, reliģijas un ekonomikas izmantošana kibertelpā”, uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
A. Pabriks diskusijā piedalījās kopā ar Slovākijas aizsardzības ministru Jaroslavu Nadu (Jaroslav Naď), apspriežot drošības riskus, kurus rada robotprogrammatūru un tā dēvēto “viltus profilu” izplatītā informācija sociālajos tīklos. Diskusiju vadīja NATO pretizlūkošanas ekselences centra direktors Martins Ahimovičs (Martin Achimovič).
Rietumu attieksme pret sociālajiem medijiem ir demokrātiska. Ja valsts kontrolē medijus, kā tas notiek Krievijā un Baltkrievijā, tai ir iespēja ietekmēt mūs. Tā kā Rietumi nav gatavi šāda veida karadarbībai, jo mūsu mediji ir demokrātiski, tas sniedz Krievijai un Baltkrievijai iespēju. Šajās valstīs mediji nav brīvi – naratīvi tajās tiek veidoti jau iepriekš. A. Pabriks par piemēru minēja ziņas medijos: daudzās valstis pieredzes trūkuma dēļ pret dezinformāciju nereaģē pietiekami ātri. Šajā sakarā Baltijas valstu pieredze ir daudz lielāka - NATO izcilības centra dibināšana komunikācijā ir piemērs Baltijas izpratnei par Krievijas metodēm.
Jautājumā, vai ir iespējams informācijas karadarbību pārcelt no elektroniskās vides reālajā pasaulē, A. Pabriks uzsvēra – informācijas nodošanai ir nepieciešams atrast kādu informācijas aģentu – influenceri, žurnālistu vai “ekspertu” -, kas ir gatavs izplatīt dezinformāciju, tādējādi padarot to ticamāku. Tiesa, mūsdienās šo lomu spēj izplatīt ar mākslīgā intelekta palīdzību, turklāt to dara ne tikai politiskie vai militārie spēki, bet arī ekonomiskie spēlētāji, taču mūsdienās šīs robežas sāk izšķīst.
Slovākijas aizsardzības ministrs Jaroslavu Nadu šajā kontekstā uzsvēra – NATO Rietumu demokrātijām nav jāizplata dezinformācija kā ierocis. Dezinformācijas uzdevums ir radīt šaubas, kuru rezultātā beigu beigās nekas nebūs uzticams. Rietumu uzdevums ir cīnīties pret dezinformāciju, nevis to izplatīt.
A. Pabriks atzinīgi novērtēja NATO ekselences centru lomu sabiedrības izglītošanā – galu galā arī karavīri ir cilvēki, kuri ir ietekmējami un ir jāizglīto par dezinformāciju. NATO izcilības centru pētījumi un rīkotie pasākumi sniedz nenovērtējamu ieguldījumu šajā darbā.
“CYBERSEC” forums ir viens no lielākajiem kiberdrošības pasākumiem Eiropā, kas ik gadu notiek Polijā. Konferencē tiek apspriesti draudi, problēmas un iespējas, kas saistītas ar jauno tehnoloģiju attīstību, kibertelpas paplašināšanos, kā arī digitalizācijas arvien pieaugošo lomu cilvēku ikdienā.