Valdība apstiprina jauno Civilās aizsardzības plānu

Nozares politika
LETA
Image
Civilā aizsardzība
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto jauno Civilās aizsardzības plāna redakciju, kurā iekļauti kopumā 35 iespējamie apdraudējumi, kā arī noteikti pamatprincipi šo krīžu pārvarēšanai.

Kopš 2016.gada spēkā esošais Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar citu institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem izstrādā Valsts civilās aizsardzības plānu. Latvijā jau iepriekš bijis šāds plāns, taču, ņemot vērā 2016.gadā pieņemto likumu, jaunais plāns papildināts atbilstoši aktuālajai situācijai.

Valdībai apstiprinot plānu, spēku zaudēja Ministru kabineta 2011.gada rīkojums par Valsts civilās aizsardzības plānu.

Plānā iekļauts iespējamo apdraudējumu saraksts, reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji, agrīnās brīdināšanas sistēmu saraksts, informācijas apmaiņas platformas, iesaistāmo institūciju apziņošanas kārtība un krīžu komunikācijas kārtība.

Tāpat plānā ir sadaļas par sadarbību un resursiem starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanā, Latvijas valstspiederīgo evakuāciju no katastrofas skartās valsts, kā arī civilās aizsardzības sistēmas darbību kara gadījumā. Plānā minēti arī pasākumi masveida iedzīvotāju evakuācijai un pārvietošanai militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā.

Ņemot vērā dažādas pasaules katastrofas un klimata pārmaiņas, jaunajā civilās aizsardzības plānā, pilnībā tika mainīta pieeja katastrofu risku novērtēšanai un pārvaldīšanas pasākumu plānošanai, piemēram, mazāks uzsvars likts uz institūciju reaģēšanas pasākumiem, bet lielāks - uz dienestu īstenojamiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem.

Plānā ir iekļauti 35 iespējamie apdraudējumi, kurus atbilstoši katastrofas riska novērtēšanas metodikai apzinājušas katastrofas pārvaldīšanas iestādes. Katastrofu un to apdraudējumu novērtēšanā ir ņemtas vērā iespējamās un radītās klimata pārmaiņas, jo pētījumu dati rādot, ka tās nav apšaubāmas un ir tieši saistītas ar cilvēka radīto ietekmi.

Sadalot pa grupām, plānā minēts, ka iespējamie apdraudējumi ir ģeofiziskās dabas katastrofas - zemestrīces, zemes nogruvumi, hidroloģiskās katastrofas - pali un plūdi. Tāpat iespējamie apdraudējumi ir meteoroloģiskās dabas katastrofas - ilgstošas lietusgāzes, vētras, viesuļi, klimatoloģiskās katastrofas - stiprs sals, sniegs, putenis, apledojums, slapja sniega nogulums, karstums, apledojums, sausums, kā arī meža un kūdras purvu ugunsgrēki.

Tāpat starp iespējamiem apdraudējumiem minētas bioloģiskās dabas katastrofas, proti, epidēmijas - gripas pandēmija, sevišķi bīstamās dzīvnieku slimības un plašas augu slimības.

Latvija var saskarties arī ar tehnogēnām katastrofām - bīstamo ķīmisko vielu noplūdi objektā, avāriju naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā, avāriju dabasgāzes apgādes sistēmā, kā arī radioaktīvo vielu avāriju. Tāpat tehnogēnās katastrofas ir bioloģisko vielu negadījumi, ugunsgrēki būvēs, dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi, avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs, sadales elektrotīklu bojājumi un pārvades elektrotīklu bojājumi, būvju sabrukums un bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem.

Starp tehnogēnām katastrofām plānā minēta arī kuģa uzskriešana uz sēkļa, kuģu sadursme, pasažieru kuģu katastrofa, autotransporta avārija, aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi, dzelzceļa transporta katastrofa, sabiedriskās nekārtības, terora akti un iekšējie nemieri.

Plānā iekļautā informācija liecina, ka Latvijā, piemēram, epidēmijām ir augsts varbūtības līmenis. Epidēmijas ir arī vienīgais apdraudējums, kam speciālisti devuši augstāko varbūtības līmeni.

Plāna pielikumā skaidrots, ka epidēmiju iespējamība palielinās ārkārtas situācijās, piemēram, ja ir notikusi dabas katastrofa vai militārs iebrukums.Tāpat epidēmijas draudi var rasties infekcijas pārrobežu pārnešanas gadījumā.

Latvijā par aktuālāko epidēmijas risku var uzskatīt gripas strauju izplatīšanos, vidēji gripas sezonas laikā 3000 pacienti tiek hospitalizēti saistībā ar gripu un gripas izraisītu pneimoniju, bet ārstēšanu ambulatori saņem ap 50 000 pacientu. Lielākais nāves gadījumu skaits tiek reģistrēts nedēļās, kad ir augstākā gripas epidēmijas intensitāte. Pandēmiskā gripas vīrusa izplatīšanās gadījumā saslimušo un mirušo skaits var ievērojami pieaugt.

Plāns liecina, ka vidējs varbūtības līmenis ir plūdiem, karstumam, stipram salam, ilgstošām lietavām, viesuļiem, vētrām un sausumam.

Savukārt ļoti zems varbūtības līmenis ir, piemēram, terora aktiem, iekšējiem nemieriem un radiācijas avārijai.

Plāns paredz, ka civilās aizsardzības sistēmas darbību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā koordinē Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru. 

Savukārt civilās aizsardzības uzdevumu izpildi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā pašvaldībās koordinē pašvaldību institūciju vadītājs. 

Plāns paredz, ka gatavojoties minētajam apdraudējumam pastāvīgi nepieciešams nodrošināt pārtikas preču plānošanu, sagatavot rīcības dokumentus par pirmās nepieciešamības preču izsniegšanu un to piegādes ceļu iespējamiem variantiem. 

Tāpat plāns paredz sagatavot kārtību, kādā nodrošināma pārtikas izsniegšana iedzīvotājiem, kā arī sagatavot un nepieciešamības gadījumā aktualizēt rīcības kārtību par spēju pārvaldīt nekontrolētu cilvēku pārvietošanos.

Plānā katram apdraudējuma veidam ir noteikta katastrofas pārvaldīšanas institūcija. Tāpat plānā katra apdraudējuma pielikumā ir atspoguļoti katastrofas pārvaldīšanas subjektu iesniegtie apdraudējuma novērtējumi.

Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem plānā minēta nepieciešamība pēc jau aģentūras LETA iepriekš aprakstītās Iekšlietu ministrijas ieceres par Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra izveidošanu. Tas nozīmē, ka civilās aizsardzības sistēmas darbība valsts un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā tiek koordinēta, izveidojot minēto centru.

Paredzēts, ka šo centru vadīs Ministru prezidenta norīkota amatpersona no IeM. Centrs tiktu izmantots kā platforma, lai nodrošinātu visaptverošu informācijas apmaiņu dažādās darbības jomās, kā arī koordinētu nepieciešamo pasākumu īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Centra uzdevumi būtu veikt starpinstitūciju darbības koordināciju, īstenojot minētā plāna iekļautos reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, apkopot iesaistīto institūciju sniegto informāciju par to kompetencē esošajiem valsts apdraudējuma pārvaldīšanas jautājumiem. Tāpat centrs koordinētu veicamās darbības ar Nacionālo bruņoto spēku operacionālās vadības centru un sniegtu atbalstu valsts aizsardzības sistēmai.

Centrs arī koordinētu papildus resursu piesaisti, analizētu informāciju par valsts apdraudējuma situāciju un tās iespējamo attīstību civilās aizsardzības jomā. Tāpat centra uzdevums būtu koordinēt starptautiskās un humānās palīdzības pieprasīšanu un saņemšanu.

Dalies ar šo ziņu