Kara laikā valsts aizsardzības izdevumus finansēs arī no sociālā budžeta

Viņš atzina, ka līdz šim Ministru kabinetam nebija pilnvarojuma izņēmuma vai kara stāvokļa gadījumos izmantot valsts rīcībā esošos finanšu līdzekļus, tostarp līdzekļus no sociālās apdrošināšanas budžeta, kā arī citus naudas līdzekļus, ko nekavējoties vajadzētu izmantot kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā. Šādi lēmumi gan tiktu ieviesti tikai tādā gadījuma, ja valsts apdraudējuma pārvarēšanai nepieciešamo naudu nekur nevarētu aizņemties vai citādāk iegūt.

Kā piemēru V. Rakstiņš minēja valsts rīcību 2008. -2010.gadā, kad tika samazinātas gan pensijas, gan atalgojums, lai nodrošinātu valsts finanšu sistēmas glābšanu. Attiecībā uz Izņēmuma vai kara stāvokļa regulējumu valdībai šādas tiesības līdz šim nebija, kas nozīmētu, ka nāktos steigā grozīt desmitiem likumu, lai to izdarītu.

V.Rakstiņš gan piebilda – kara un izņēmuma stāvokļa gadījumā algu, pensiju un pabalstu izmaksa turpinātos, tiesa, to apjomi tiktu samazināti. Vai šāds solis vispār tiktu sperts un cik liels būtu samazinājums, būtu atkarīgs tā, cik smags būtu apdraudējums valstij, un, kādus līdzekļus prasītu tā pārvarēšana.

Šādi ierobežojumi gan nevarētu turpināties ilgstoši. Tiklīdz izņēmuma vai kara stāvoklis valstī tiktu atcelts, nekavējoties būtu jāatceļ arī visi pensiju, pabalstu un algu samazinājumi.

V.Rakstiņš vienlaikus piebilda, ka tik kardinālu līdzekļu izmantošanai valsts apdraudējuma pārvarēšanai allaž būtu nepieciešama arī Saeimas piekrišana. Tas nodrošinātu parlamentāro kontroli pār valdības lēmumiem. Tāpat ikvienā valdības sēdē, kur tiktu virzīti priekšlikumi par pabalstu, algu vai pensiju samazināšanu naudas iegūšanai cīņā pret valsts apdraudējumu, būtu jāpiedalās arī tiesībsargam, uzraugot noteikto ierobežojumu proporcionalitāti un atbilstību cilvēktiesībām.

V.Rakstiņš arī uzsvēra  – līdz ko apdraudējums valstij tiktu pārvarēts, ierobežojumi nekavējoties būtu atceļami, tostarp  ar atcelšanas brīdi atjaunojot atalgojuma vai pensiju apmēru vai citādāk to kompensējot.

Jautāts, vai šāda valdības pilnvaru paplašināšana attiecībā uz līdzekļu piesaisti ir iespējama arī ārkārtas gadījumu apstākļos, piemēram, Covid-19 pandēmijas gadījumā, Rakstiņš atbild noliedzoši. “Tik plašas pilnvaras valdībai var būt tikai un vienīgi izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā.”

Tiesa šos grozījumus jau kritizējuši Krievijas dezinformācijas un propagandas mediji. Piemēram, Kremļa mediju koncernam “Rossija Segodņa” piederošais portāls “Baltnews.com”, savā rakstā norādījis, ka jaunie grozījumi pēc būtības ir izmantojami arī ārkārtas situācijā, turklāt, lai glābtu finanšu sistēmu un gadījumos, kad tiktu piedzīvota ekonomiskā lejupslīde. 

Komentējot šo publikāciju, V. Rakstiņš uzsvēra – šāds apraksts ir ne tikai apzināti kļūdains, bet arī izrauts no konteksta, jo likumdošanas pakete ietvēra arī izmaiņas, lai efektīvāk cīnītos ar hibrīddraudiem, tostarp karavīriem bez atpazīšanas zīmēm, kā arī par sabiedrības grupām, kuras kara gadījumā tiktu mobilizētas.

“Dīvaini, ka propagandisti ir pieķērušies tikai šīm normām, par kurām pārsteidzošā kārtā, tās izdiskutējot arī ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem nebija nekādu iebildumu. Tas liek domāts, ka stāsts par maksājumu samazināšanu ir apzināti izrauts no konteksta, jo visa grozījumu pakete, tostarp šī, ir paredzēta tikai kara gadījumam. Nevienā brīdī nekur netika teikts, ka šādi ierobežojumi tiktu izmantoti ārkārtas situācijā – tādā, kāda tā ir tagad. Tas noteikti uzskatāms par pārspīlējumu,” viņš piebilda.

Portāls “Sargs.lv” jau vēstīja, ka valdība aprīļa nogalē pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, Mobilizācijas likumā, kā arī likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas būtiski veicinās visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu. Galavārds par šo likumprojektu paketi jāsaka Saeimai.