Turpinot darbu pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas, uz tikšanos Aizsardzības ministrijā pulcējās dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nevalstiskais sektors ir ļoti svarīgs tieši vietējo cilvēku apzināšanā un informēšanā, kas var noderēt jebkuras krīzes situācijā.
Aizsardzības ministrijas Parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem stāstot par visaptverošu valsts aizsardzību, skaidroja to kā visas sabiedrības iesaisti un gatavības kultūru jebkurā krīzes situācijā, kas var būt gan dabas katastrofa, gan teorētiski – arī militārs apdraudējums.
Viņš norādīja, ka tādā gadījumā tā novēršanai nepietiek tikai ar militāriem līdzekļiem vien. Tieši tāpēc visaptveroša valsts aizsardzības sistēma paredz visu sabiedrības grupu iesaisti un organizētu rīcību krīzes situācijās. Pirmā lielākā grupa ir iedzīvotāji, kuriem jau tagad tiek skaidrots, kāpēc tieši pirmās 72 stundas jeb trīs diennaktis ir jāspēj izdzīvot pašu spēkiem. Tāpēc ir svarīgi, ka mājās ir sagatavota t.s. ārkārtas gadījumu soma, kurā ir gan pārtikas un ūdens krājumi, gan medikamenti un citas izdzīvošanai vitāli svarīgās lietas.
Latvijā šobrīd ir ap 24 000 nevalstisko organizāciju. Tas ir ļoti liels potenciāls, ko var izmantot, lai konkrētu sabiedrības daļu informētu par notiekošo valstī, tostarp arī rīcību dažādu krīžu gadījumā. Tikai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem vispirms pašiem jāsaprot, kas būtu darāms konkrētajā situācijā.
Tieši tāpēc šīs diskusijas laikā tika izspēlēts vispārējs potenciālas krīzes scenārijs, lai aicinātu ekspertus domāt par katras organizācijas lomu un rīcību. Iedomātais scenārijs paredzēja, ka Baltijas jūras reģionā valda spriedze, ir notikuši kiberuzbrukumi, kā rezultātā traucēti telefonu sakari un internets, pilnvērtīgi nedarbojas finanšu pakalpojumi, nav iespējas izņemt skaidru naudu, nav elektrības, siltuma, trūkst degvielas. Pretinieks izplata viltus ziņas, kas rezultējas ar haosu sabiedrībā, ekonomika pamazām brūk, valsts sāk pārskatīt rezerves krājumu sistēmu, cilvēki izpērk veikalus, pieaug neziņa un sociālā spriedze. Kā šādā situācijā rīkotos katra nevalstiskā organizācija?
Biedrības “Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” valdes priekšsēdētājs Uldis Dūmiņš uzsvēra, ka jebkurā krīzes situācijā pats galvenais ir nodrošināt informācijas apriti, lai cilvēki zinātu, kas ir noticis.
Arī sabiedriskās politikas centra “Providus” pārstāve Agnese Lāce piekrita, ka pats svarīgākais ir informācija.
Tikmēr biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš norādīja uz kopienas un atbalsta grupas nozīmību arī krīzēs. Jo tad ir lielāka uzticamība, kā arī atbalsts no apkārtējiem.
Kā galveno mīnusu mūsdienu modernajai dzīvei visi eksperti norādīja lielo atkarību no interneta un mobilajām ierīcēm – šobrīd faktiski visa svarīgā informācija ir vai nu telefonā, vai datorā. Elektrības un sakaru pārrāvuma gadījumā tos nav iespējams izmantot. Tāpēc vērtīgi padomāt par kādreiz tik populāro pierakstu blociņu, kurā būtu pierakstīti visi svarīgākie telefonu numuri un adreses cilvēkiem, ar kuriem vajadzētu sazināties krīzes gadījumā. Tāpat diskusijas dalībnieki atzina, ka reti kuram mājās ir radioaparāts ar baterijām, kas būtu neaizvietojams informācijas iegūšanai, ja nav elektrības.
Noslēgumā visi vienojās, ka būtu vērtīgi vismaz reizi gadā sarīkot trauksmes mācības nevalstisko organizāciju līmenī, lai pārbaudītu, kā darbojas savstarpējais informācijas tīkls, apziņošanas sistēma. Tāpat viņi ieteica Aizsardzības ministrijai definēt t.s. atslēgas nevalstiskās organizācijas un to līderiem organizēt krīzes apmācību, lai viņi šo informāciju un prasmes varētu nodot tālāk. Izskanēja arī ieteikums sabiedrībā popularizēt vēstuļu, piemēram, Ziemassvētku kartīšu sūtīšanu. Tas likšot cilvēkiem atcerēties aizvien vairāk savu tuvinieku un draugu adrešu, kuras mūsdienu digitālajā laikmetā saglabātas vien datorā vai telefonā, bet var noderēt, ja krīzes situācijā jāsazinās.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Tikpat svarīgi ir turpināt sabiedrībā attīstīt kritisko domāšanu, lai varētu atšķirt viltus ziņas no patiesas informācijas. “Domāju, katram no mums vietnē Facebook ir vismaz viens draugs, kurš regulāri dalās ar apšaubāmas ticamības informāciju. Tas nozīmē, ka viņš tai tic, un gan jau atradīsies vēl kāds, kurš noticēs šīm neīstajām ziņām,” rezumēja biedrības “Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” valdes priekšsēdētājs U. Dūmiņš.
