Vācija ir Latvijas partneris uz ko var simtprocentīgi paļauties arī krīzes gadījumā. Tā pēc tikšanās ar aizsardzības ministru Arti Pabriku Latvijas un Vācijas žurnālistiem sacīja Vācijas aizsardzības ministre Annegreta Krampa-Karrenbauere ( Annegret Kramp Karrenbauer).
Tikšanās laikā amatpersonas pārsprieda divpusējo valstu sadarbību aizsardzības nozarē, NATO aktualitātes, transatlantiskās attiecības, kā arī pārrunāja neseno konflikta uzliesmojumu Sīrijā, par ko pauda satraukumu.
Vācijas aizsardzības ministre atzina, ka viņas pārstāvētā valsts nopietni uztver, savas saistības NATO. “Mēs sadarbojamies ar Latviju un Baltijas valstīm kā cieši sadarbības partneri un kā sabiedrotie NATO iekšienē. NATO piektais pants mums ir absolūti saistošs, un Vācija pie tā turas. Tāpēc Vācija ir aktīva šajā reģionā un piedalās dažādās aktivitātēs – vai tā būtu pastiprinātā kaujas grupu klātbūtne, vai gaisa telpas patrulēšana. Mēs no Vācijas šo sadarbību turpināsim, un Latvija var simtprocentīgi paļauties uz mums NATO iekšienē kā uz uzticamu sabiedroto,” sacīja A. Krampa-Karrenbauere.
Tikmēr A.Pabriks uzsvēra, ka, neraugoties uz Krievijas agresīvo politiku, Latvijas sabiedrība jūtas relatīvi droši, jo uzticas gan Nacionālo bruņoto spēku, gan šeit izvietoto sabiedroto karavīru spējām.. Viņš gan vērsa uzmanību, ka Krievijas Rietumu kara apgabalos izvietotie bruņotie spēki veido ārkārtīgi lielu asimetriju. “Pašreizējā Kremļa politika ir raksturojama ar zināmu revanšisma pakāpi. Tāpēc Eiropas sabiedrībām jābūt spējīgām parādīt uz kādām vērtībām mēs balstāmies, jābūt atturēšanas kapacitātei un visur, kur tiekam izaicināti jāsūta nekavējošs signāls, ka esam gatavi aizstāvēt vērtības, demokrātiju un teritoriju,” teica ministrs. “Mēs kā robežvalsts ar Krieviju esam ieinteresēti ļoti labās kaimiņattiecībās ar šo valsti, jo ja situācija ir laba, mēs no tā tūdaļ iegūsim, taču ja tā nav laba, tad mums var nākties maksāt rēķinu par citu pusdienām un to mēs pavisam negribam,” piebilda ministrs.
Preses konferences laikā Latvijas un Vācijas aizsardzības ministri arī pauda viedokli par pretrunīgi vērtēto un Krievijas virzīto gāzes vada “Nord Stream 2” projektu, ko iepriekš asi kritizējušas ne tikai Baltijas valstis un Polija, bet arī ASV prezidents Donalds Tramps. Vācijas aizsardzības ministre uzsvēra – projekts pašreizējā stadijā vairs nav apturams.
“Tas ir sarežģīts jautājums. Sākotnēji to paredzēja Vācijas energoapgādes politika, taču šim jautājumam ir politiskās implikācijas, kas skar kaimiņvalstis un Ukrainu. Šobrīd projekts, kurš tika uzsākts iepriekšējo valdību laikā, aizvirzījies ļoti tālu. Tas, ko kancleres Angelas Merkeles valdība dara – savstarpējā sarunu procesā mēģina nodrošināt to, ka tiek ņemtas vērā citu valstu, jo īpaši Ukrainas intereses. Tomēr skatoties, cik tālu šis projekts attīstījies, tā apturēšana ir nereāla,” sacīja A.Krampa-Karrenbauere.
Krietni asāku viedokli pauda A.Pabriks “Mēs ar Vāciju esam labi draugi, un starp labiem draugiem ir labas sarunas. Par to gan mans, gan Latvijas valdības viedoklis ir negatīvs. Mēs domājam, ka “Nord Stream 2”neveicina Eiropas Savienības enerģētisko neatkarību. Mēs varam sabūvēt kaut piecas caurules, bet, ja tās ir no viena piegādātāja, tas neko nedod. Mums būtu jāinvestē enerģijas piegāžu dažādošanā un jādomā par sašķidrinātās gāzes ostu izveidi,” teica ministrs.
Pēc tikšanās ar A.Pabriku Vācijas aizsardzības ministre piedalīsies arī starptautiskajā ārpolitikas jautājumiem veltītajā “Rīgas konferencē”, kur kopā ar A.Pabriku un Zviedrijas Aizsardzības ministru Peretu Hultkvistu (Peter Hultquist) piedalīsies diskusijā par visaptverošo un kolektīvo aizsardzību kā NATO nākotnes pamatu.