Ārpusreglamenta attiecības Latvijas armijā nav iespējamas, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" diskusijā par valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu atzina eksperti.
Atvaļinātais kapteinis un militārajiem jautājumiem veltītā bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš norādīja, ka viņš dienestā ir piedzīvojis tā dēvēto "ģedovščinu", tomēr mūsdienīgā armijā tā "nav iespējama kā suga un kā attiecību modelis", jo Latvijas armijā ar topošajiem karavīriem strādā profesionāli instruktori.
Pēc viņa paustā, padomju laikos konkrētā vienībā bija pulcēti dažādu tautību, izglītības, turības un dzīves pieredzes līmeņu cilvēki un šajā armijā tika pieņemta cietumu hierarhija un attiecības.
"Latvijas armijā tas patreizējos apstākļos nav iespējams. Pieļauju, ka Aizsardzības ministrija (AM) pieliks visas pūles, lai pat mājienu tajā virzienā nebūtu," uzsvēra Vērdiņš.
AM valsts sekretārs Jānis Garisons raidījumā arī uzsvēra, ka Latvijas armija ir mainījusies un instruktori ir profesionāļi.
Ārpusreglamenta attiecības bija labi zināmas padomju armijā, tomēr LETA arhīvs liecina, ka šādas attiecības pieļautas arī Latvijas armijā un iekšlietu resorā pēc neatkarības atjaunošanas un tikušas ierosinātas krimināllietas un piemēroti disciplinārsodi.
Jau ziņots, ka, saskaņā ar AM plānu, VAD pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.
Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.
Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - janvārī un jūlijā. Tāpat būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē. Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienests.
Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.
Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim - vīrietim - jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.
Paredzēts, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro apmērā ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī iesauktajiem būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks viena mēneša garumā, kā arī varētu būt paredzēta iespēja nedēļas nogalēs doties mājās.
Reformas īstenošanai AM tuvākajā laikā uz valdību virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu būs jāpieņem Saeimai.
