Šis bataljons ļoti īsā laikā spēj apgūt tehniku, tā karavīri ir fiziski labi sagatavoti un nesūdzas, bet gan paveic viņiem uzticētos uzdevumus, turklāt izdara to teicami. Šāda dzelzs disciplīna ir pamats visam. Tā “Sargs.lv” norāda pulkvežleitnants Uldi Gūtmanis – “Dzelzs bataljona” jeb Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 2. mehanizētā kājnieku bataljona līdzšinējais komandieris, raksturojot vienību, kuru viņš vadījis vairāk nekā trīs gadus, un tās karavīrus. Šajā laikā pulkvežleitnants sapratis – nav neiespējamu uzdevumu, ja vien pats nebaidies tos veikt. To, ka jebkurš uzdevums ir paveicams pierādījis arī viņa pēctecis – nākamais “Dzelzs bataljona” komandieris majors Eduards Šinkūns, kuru pulkvežleitnants U. Gūtmanis raksturo kā lielisku līderi. Līdz ar to nav šaubu – šis bataljons arī turpmāk saglabās savu degsmi pret sportu, nesīs “Dzelzs bataljona” slavu, kā arī tieksies uz labāko uzdevumu izpildi.
Pulkvežleitnants Uldis Gūtmanis Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 2. mehanizēto kājnieku bataljonu vada vairāk nekā trīs gadus – kopš 2019. gada 28. februāra. “Tas ir ilgs laiks, lai vienība iegūtu savu atpazīstamību, pilnveidotu kaujas spējas un sekot līdzi esošajiem apdraudējumiem pasaulē,” viņš saka.
Brīdis, kad pulkvežleitnants pārņēma vadību pār t.s. “Dzelzs bataljonu” no iepriekšējā komandiera, bija ne vien nozīmīgs, bet arī izaicinājumiem bagāts – tolaik notika Mehanizētās kājnieku brigādes un tā bataljonu mehanizācijas process. Līdz ar to pirmais brigādes komandiera pulkveža Sandra Gaugera dotais uzdevums, U. Gūtmanim stājoties komandiera amata, bija toreiz vēl sauktā 2. kājnieku bataljona transformācija uz CVR(T) platformām, šo kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas apgūšana. Tas prasīja lielu ieguldījumu apmācībā, taktikas izveidē un spēju mācībās sadarboties ar pārējām brigādes vienībām un sabiedrotajiem spēkiem.
Transformācija no kājnieku bataljona uz mehanizēto kājnieku bataljonu bija visas vienības darbs, kur ieguldījumu deva katrs karavīrs atbilstoši savai specialitātei un zināšanu līmenim. Pulkvežleitnants U. Gūtmanis uzsver, ka katrs no sevis sniedza to labāko, lai paveiktu bataljona transformāciju.
“Ikvienam bataljonam, saņemot kaut ko jaunu, dabīga reakcija ir doma – tas nav man, vieglāk ir būt kājniekam. Tikmēr darbs ar tehniku garāžā aizņem ap 70%, tur tā tiek remontēta, un tas jau ir citādāk. Brigāde saņēma pirmās tehnikas vienības, lai mehanizētu tikai 1. bataljonu, bet tagad tās jau ir vairākas vienības. Sākumā domājām, ka spēlējam dambreti – baltie un melnie kauliņi. Ļoti vienkārši. Tagad esam nākamajā līmenī, kur katrai bruņutehnikai un platformai ir sava nozīmē. Var teikt – esam sākuši spēlēt šahu, kur vajadzīgs daudz vairāk zināšanu, finansiālo līdzekļu un personāla,” norāda pulkvežleitnants.
Viņš arī piebilst - 2. mehanizētais kājnieku bataljons bija pirmā vienība, kura sekmīgi ieviesa jauno bruņurtransportieri "Patria". Savukārt nākotē vienība cer sagaidīt jaunas kāpuķēžu kaujas mašīnas.
Tiesa, izaicinājumi ir veduši vienību uz lieliem sasniegumiem, un būtiskākais ir vienības transformācija, kļūstot par mehanizētu kājnieku bataljonu. Viņš salīdzina – tāpat kā ikviens cilvēks savā dzīvē transformējas, “iziet cauri” dažādām vecuma fāzēm, tāpat arī vienība, transformējoties par pilnībā mehanizētu bataljonu, paveikusi daudz, adaptējusies jaunajam. Taču joprojām ir darāms ļoti liels darbs, lai vienību mehanizētu pilnībā un apgūtu jau nākamās iespējamās platformas.
Ļoti būtisks sasniegums ir arī bataljona dalība militārajās mācībās “Allied Spirit 22” Vācijā, kuru laikā bataljons ticis vērtēts, vai tas spēj iekļauties brigādes sastāvā, pildīt tam uzticētos uzdevumus, un tos vienība paveikusi teicami.
Lai vienība sasniegtu izvirzītos mērķus, komandieris izmanto visas savas stiprās puses un īpašības, lai vadītu bataljonu. Viņš norāda – bieži vien komandieri skatās no citu kolēģu pieredzes, un šis gan pozitīvo, gan negatīvo emociju kopums galu galā sniedz virzienu, kā vadīt bataljonu.
Līdz ar to pulkvežleitnanta U. Gūtmaņa panākumu stāsts bijis sadarbība ar kolēģiem un padotajiem.
Raksturojot bataljonu un tā karavīrus, pulkvežleitnants norāda, ka viņam, stājoties amatā, bija definēti trīs galvenie mērķi – bataljona mehanizācija, bataljona atpazīstamības un karavīru fiziskās sagatavotības veicināšana. Jāteic – šie mērķi, kas visnotaļ ir sasniegti, arī raksturo bataljonu un tā karavīrus.
Raksturojot nākamo 2. mehanizētā kājnieku bataljona komandieri majoru Eduardu Šinkūnu, pulkvežleitnants U. Gūtmanis norāda – abi ir pazīstami jau ļoti sen un ir kļuvuši arī par draugiem.
“Eduards ir cilvēks, kurš vienmēr ir gatavs zemajam startam, pārņemt jebkuru uzdevumu, kas viņam tiks uzticēts, un to izdarīs perfekti. Es viņam nesniegšu nevienu padomu. Protams, ja Eduards lūgs, es dalīšos savā skatījumā, bet galu galā – viņš ir līderis, viņš ir komandieris,” viņš norāda, piebilstot – komandieris nav viens cīnītājs, bet gan darbojas kopā ar bataljonu, bet bataljons ar brigādi. Līdz ar to vienmēr jāstrādā vienu līmeni augstāk, domājot, kā labāk brigādei.
Būtiski atzīmēt arī Nacionālo bruņoto spēku ieguldījumu jauno instruktoru, virsnieku sagatavošanā, kas rāda uz pavisam citu līmeni, attieksmi un domāšanu. Tam ļoti labs piemērs ir tieši 2. mehanizētais kājnieku bataljons, kurā īsā laikā ir izveidota ļoti laba komanda, kas ir gatavs jebkādam jaunam uzdevumam.
Tāpat arī nesen aizsardzības ministra Arta Pabrika paziņojums par ieceri izveidot Valsts aizsardzības dienestu, viņaprāt, ir pareizs solis, lai nokomplektētu bruņoto spēku personālu. Jaunieši šajā Valsts aizsardzības dienestā ļaus arī “Dzelzs bataljonam” doties pareizajā virzienā.
Pulkvežleitnants U. Gūtmanis savu dienestu turpinās NATO štābā Lielbritānijā kā štāba virsnieks. Šī gan nebūs pirmā reize, kad dienesta pienākumi jāveic Apvienotajā Karalistē – tur apgūti dažādi mehanizācijas kursi.
Savukārt pirms tam pulkvežleitnants absolvējis arī Baltijas Aizsardzības koledžu. Tiesa, dienests NATO štābā Lielbritānijā būs pavisam cita līmeņa izaicinājums, viņa vārdiem sakot – okeāns, kurā vēl nav peldēts.
“Tas ir pavisam cits domāšanas līmenis, tā ir attīstība. Ir jāraugās tālāk, plašāk,” saka bijušais “Dzelzs bataljona” komandieris.
Majors arī piebilst – laikā, kad pulkvežleitnants U. Gūtmanis ieradās 2. mehanizētajā kājnieku bataljonā, viņam bija tas gods darbus uzsākt kopā ar viņu. Tas deva iespēju mācīties no izciliem komandierim – gan no citiem, gan sava, un tā apgūta ļoti būtiska spēja, kas ir pacietība.
Savukārt, pulkvežleitnantam U. Gūtmanim sakot vēlējuma ceļa vārdus nākamajam 2. mehanizētā bataljona komandierim, viņš norāda – Eduards ir pierādījis, ka neviens uzdevums viņam nav par grūtu, sasniedzot labākos rezultātus, tāpēc viņš viņam vēl viņam saglabāt tās pašas rakstura īpašības, kādas tās ir šobrīd, bataljonu turēt vēl labākā fiziskā sagatavotībā, nekā līdz šim, kā arī ieklausīties, pirmkārt, sevī, nevis apkārtējos. Tikmēr Sauszemes spēku mehanizētajai brigādei un tās komandierim puljvežleitnants vēl desmit šādus "Dzelzs bataljonus".
