Lielākos izaicinājumus, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus Pemmes purvā Siguldas novadā, radīja lielais piedūmojums, kas būtiski apgrūtina gan redzamību, gan helikopteru dzinēju darbību. Tā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku iesaisti ugunsgrēka dzēšanas darbos raksturo Gaisa spēku Mācību centra Aviācijas personāla apmācības daļas vecākais pasniedzējs instruktors štāba virsseržants Ivo Lambergs.
Jau ziņots, ka pirmdienas, 26. jūlija, rītā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Siguldas novada Lēdurgas pagastu, kur dega mežs un purvs. Notikuma vietā strādāja Valsts meža dienesta (VMD), VUGD ugunsdzēsēji glābēji, kā arī Inčukalna, Krimuldas un Lēdurgas brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Tika lemts dzēšanas darbos iesaistīt arī NBS Gaisa spēku un Valsts robežsardzes helikopterus.
Štāba virsseržants skaidro – Gaisa spēki ugunsgrēku dzēšanā iesaistās, ja tas vērtējams kā augstas bīstamības, nekontrolēti izplešas lielā teritorijā, kā rezultātā glābējiem uz zemes ir bīstami tam tuvoties.
Arī šis ugunsgrēks vērtējams kā augstas bīstamības, tomēr ne bīstamāks par citiem, kuros štāba virsseržantam I. Lambergam nācies iesaistīties. Kopumā dzēšanas darbi noritējuši bez īpašiem tehniskiem izaicinājumiem, tāpat labi, ka ūdens ņemšanas vieta ir tuvu liesmu pārņemtajai teritorijai.
Tikmēr lielākos apgrūtinājumus ugunsgrēka dzēšanas darbos Gaisa spēku helikoptera “Mi-17” apkalpei radījis lielais piedūmojums, kas rodas no ugunsgrēka epicentra un būtiski apgrūtina redzamību, traucējot saskatīt vietu, uz kuru jānogādā ūdens, kā arī traucējot helikoptera dzinēju darbībai. Turklāt tieši šajās bīstamajās vietās Valsts meža dienests un glābēji uz zemes lūdz atbalstu no gaisa.
Viņš arī atklāj, ka netālu no degošās purva un meža platības atrodas gan dzīvojamās mājas, gan labības lauks, gan arī liels meža masīvs, kas radījis lielākos draudus uz bažas. Ja liesmas izplestos tajā apvidū, to dzēst būtu jau daudz grūtāk. Tomēr liesmas šos draudus glābējiem uz zemes un gaisā kopīgiem spēkiem izdevies veiksmīgi lokalizēt jau vakar.
Štāba virsseržants arī stāsta, ka komanda darbu pie dzēšanas darbiem beigusi vēlu vakarā, un Aviācijas bāzē Lielvārdē ieradusies ap pulksten 23.00. Savukārt šodien Gaisa spēku helikopters un apkalpe ugunsdzēšanā vairs neiesaistījās un jau veica reglamentā noteiktos tehniskos un apkopes darbus. Lidotājs gan piebilst – tiklīdz dota komanda, apkalpe atkal ir gatava sniegt atbalstu un celties gaisā.
“Sargs.lv” jau rakstīja – paaugstinoties ugunsbīstamībai, Gaisa spēki pilnveido savas “An-2 Colt” lidmašīnas, tās aprīkojot ar ugunsdzēšamajām iekārtām. Iekārtas plānots uzstādīt līdz augusta sākumam, līdz ar Gaisa spēki varēs sniegt atbalstu ugunsdzēsējiem ne tikai ar helikopteriem, bet arī ar “An-2” un ugunsdzēšamajām putām.
Jau ziņots, ka dzēšanas darbi Pemmes purvā turpinās vēl šodien. Tāpat VUGD informē, ka arī Kuldīgas novada Rendas pagastā turpinās ugunsgrēka kūdras laukā dzēšana. Izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts svētdienas, 25. jūlija, pēcpusdienā, un dzēšanas darbos tika iesaistīt arī objekta traktortehnika un personāls, savukārt VMD dzēšanai iesaistīja arī NBS helikopteru.
Pirmdien VUGD saņēma izsaukumu arī uz Talsu novada Valdgales pagastu, kur dega labības lauks 40 hektāru platībā. Pēc vairākām stundām šis paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks tika likvidēts.
Aizvadītajā diennaktī 12 gadījumos tika dzēsti ugunsgrēki, kur dega rugāju lauki, astoņos gadījumos - labības lauki, divos gadījumos dega gan labība, gan rugāji, bet četros gadījumos uguns no degošiem rugāju laukiem bija izplatījusies arī blakus esošajos mežos.
Limbažu novada Katvaru pagastā dega kombains, Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā - putekļi uz kombaina, bet Valmieras novada Jeru pagastā dega siena prese, salmi, labības rugāji un arī meža zemsedze.
VUGD norādīja, ka līdz ar ražas novākšanas laika sākumu pieaug izsaukumu skaits, kur deg labības rugāji, siena ruļļi un lauksaimniecības tehnika.
Šādu ugunsgrēku skaitu lauksaimniecības nozarē un to postošās sekas iespējams mazināt, ievērojot piesardzību, apzinoties iespējamos riskus un tos savlaicīgi novēršot, piemēram, transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules ir jāaprīko ar dzirksteļu slāpētājiem un jāuzrauga, lai dzinēja kolektora un izplūdes caurules savienojuma starplikās nebūtu plīsumu un bojājumu.
