Ar 2021. gada sākumu Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas vienība sākusi dežūru NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienības (Very High Readiness Joint Task Force – VJTF) sastāvā. Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas vada komandieris, kurš vienlaicīgi ir arī šīs vienības Latvijas kontingenta komandieris, kapteinis Guntars Arnītis norāda – sagatavošanās posms bijis izaicinājumiem bagāts. Tas gan nav ietekmējis vienības spējas – karavīri ir sagatavoti pāris dienu laikā reaģēt uz apdraudējumu NATO dalībvalstīm arī ārpus to robežām.
Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas vienības karavīru galvenie uzdevumi, dežurējot NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienības Daudznacionālās brigādes kaujas grupas sastāvā, ir sniegt ar sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu saistītu uzdevumu atbalstu, neitralizējot gan improvizētas spridzināšanas ierīces, gan konvencionāliem mērķiem paredzētu munīciju. Vienībai jābūt gatavai dažu dienu laikā pildīt uzdevumus, lai reaģētu uz jebkuriem izaicinājumiem, kas var rasties kādā no NATO dalībvalstīm.
Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas vienība dežūru NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienības sastāvā uzsāka šī gada 1. janvārī. Lai sagatavotos dežūrai, pagājušā gada septembrī notika vienības nacionālās sertifikācijas mācības. Savukārt decembrī Latvijas karavīri piedalījās NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienības brigādes štāba sertifikācijas mācībās “Eurasian Bridge” Turcijā.
Viņš arī stāsta, ka katram gadījumam apmācīti arī rezerves karavīri – gadījumam, ja kāds no vienības nebūtu spējīgs piedalīties dežūrā, “Rezerve mums ir tik pietiekama, ka esam spējīgi aizvietot jebkuru pozīciju. Arī rezerves karavīri ir apguvuši medicīnisko apmācību un visus pārējos dežūrai vajadzīgos kursus,” norāda kapteinis.
NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienības Daudznacionālās brigādes kaujas grupas sastāvā ir Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas vada profesionālā dienesta karavīri, kā arī viens zemessargs – kontingenta mediķis. Kopumā dežūrā vienība būs divus gadus. Pirmo gadu NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienības (VJTF) sastāvā, savukārt pēc tam gadu dežūrā Tūlītējas reaģēšanas spēku (Initial Follow-On Forces Group - IFFG) sastāvā. IFFG ir augstas gatavības spēki, kas, reaģējot uz krīzi, ātrā laikā spēj izvērties uzreiz aiz VJTF. Savukārt NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienība un Tūlītējas reaģēšanas spēki ir daļa no NATO Reaģēšanas spēkiem (NATO Responce Force - NRF).
NATO Sevišķi ātras reaģēšanas vienības vadību šā gada 1. janvārī no Polijas pārņēma Turcijas Bruņotie spēki. Šogad vienību veido aptuveni 6400 karavīru no Turcijas, Albānijas, ASV, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Melnkalnes, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas, Ungārijas.
Jau ziņots, ka par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības izveidi dalībvalstis vienojās NATO samitā Velsā 2014. gadā, lai uzlabotu alianses spējas reaģēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem. Vienība ir alianses vienots spēks, ko veido sauszemes komponents ar atbilstošām gaisa, jūras un speciālo operāciju spējām.
